Kāpt kalnā

 

↑

↑

Rakstu vieta: Lk 3, 10-14

Paralēlās vietas: – 

Līdzīga tēma: – 

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 3,10: Apd 2,37; 16,30; 22,10; Mk 10,17; Lk 10,25; 18,18; Mt 19,16; J 6,28.
• Lk 3,11: Mih 6,8; Os 4,1; Tob 4,8.11.
• Lk 3,12: Lk 7,29. • Lk 3,14: 1 Kor 9,7; Lk 19,8.

Rakstu vieta: Lk 3,15-18

Paralēlās vietas:

• Mt 3,11-12;
• Mk 1,7-8;
• J 1,24-28

Līdzīga tēma: –

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 3,15: J 1,19-21; Mt 16,14; 21,25; „farizei”: J 4,1; 7,32.45.47n; 8,13; 9,13.15n; 11,46n.57; 12,42.
• Lk 3,16a: Sak 8,2; Lk 17,21.
• Lk 3,16b par. 2 Sam 22,31; 23,5; Ps 7,12; 1 Kor 10,22; Atkl 18,8; 10,1; 18,21; Mt 11,3; Lk 7,19; Mt 21,9 par.; 23,39 utt.; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,1-7.
• Lk 3,17 par.: Mt 13,30; Is 66,24; Mk 9,43n.46.48.

↑

   

↑

   

↑

↑

• Šai punktā savā ziņā parādās drāma, jo atgriežas nevis tautas garīgie vadītāji (farizeji, saduceji, priesteri), bet vienkārši cilvēki. Vairāk: atgriežas muitnieki un kareivji, kas tika uztverti kā tautas nomale, morālā bedre. Vēlāk pie tā atsaucās arī pats Pestītājs, komentējot:
  • “Jēzus viņiem sacīja: «Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.»” (Mt 21, 31b-32)
• Sīkāk par pieminētajām grupām.

1. 1. Muitnieki varēja viegli veidot zagšanas struktūru, jo vienīgi viņi zināja, cik lielus nodokļus prasīja Roma, bet viņi varēja nodokļu līmeni noteikt pa savam un smelt no tā negodīgu naudu. Tādējādi šī grupa padarīja sevi par nešķīstu Likuma gaismā.
   2. Kareivji – tie bija jūdi, kas sadarbojās ar okupantiem, ar Romas impēriju. Viņi bija Hēroda algādži. Kā spēka vīri varēja baidīt tautu, it sevišķi pieminēto nodokļu kontekstā, un saņemt “kukuļus” (viņu alga kā tāda nebija liela), tādējādi ir saprotams, ka arī no viņiem nevarēja gaidīt augstu morālās dzīves līmeni. Starp pēdējiem tomēr atrodas daži, kas bija atgriezušies, un par viņiem stāsta Dieva Vārds:
      • kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, kas bija simtnieks tā sauktajā itāliešu karaspēka daļā (sal. Apd 10 -11)
      • cits simtnieks (sal.: Mt 9, 18-26; Lk 7, 1-17)
      • virsnieks, kas stāvēja pie Jēzus krusta (sal. Mt 27, 54).

• Jautājums “Ko mums būs darīt?” liecina par sirds gatavību, lai izmainītu savu dzīvi, par gatavību padoties formācijai. Šis jautājums trīsreiz parādās arī Apustuļu darbu grāmatā un norāda uz to, cik liela dzīvē ir Dieva žēlastība. Pie tā nozīmīga ir atbilde uz jautājumu, kas trīsreiz norāda uz kristības vajadzību. Tādējādi tiek savienotas divas kvalitātes: kristība un dzīves izmaiņa. Kristība nevar nest augļus, ja paliek formalitātes līmenī; dzīves izmaiņa  būs neauglīga Dieva priekšā, ja nebūs savienota ar kristības žēlastību.
• Sv. Jāņa Kristītāja atbilde uz jautājumu “Ko mums būs darīt?”, Viņa ieteikumi ir: galvenokārt jāpaļaujas uz taisnīgumu un tuvākā mīlestību, tad cilvēka dzīve patiešām mainīsies (un Dievs “būs apmierināts”). 
• Citi teiktu: atgriešanās mēraukla ir veiktā žēlastība:
  • “…tiesa nežēlīga tiem, kas neparāda žēlsirdību. Bet žēlsirdība pārsniedz tiesu.” (Jk 2, 13)
  • Patiesi, dodiet (žēlsirdības) dāvanu no tā, kas jums pāri paliek, un, lūk, viss jums būs tīrs.” (Lk 11, 41)
• Domājot par Kristītāja mācību, ir svarīgi saprast, ka Jānis nemudina citus dzīvot tāpat kā viņš (tuksnesī, izvairīties no alkohola, ēst tārpus) vai atteikties no sava “darba”, bet gan radīt svētumu un morālo dzīvi savā aicinājumā, savā dzīves vietā un tās apstākļos! Vai ne uz to norādīja arī Jēzus savā lūgšanā: “Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu tos pasargātu no ļauna.” (J 17, 15) 
• Visos sinoptiķu Evaņģēlijos (→ MT, Mk, Lk) ir atrodama Jāņa liecība par Kristu, bet no tiem tikai sv. Lūkass piemin, ka daži sv. Jāni Kristītāju pašu uztvēra kā Mesiju. Tas liek aizdomāties, cik lielā mērā viņa kalpošana atbilda apsolītajam Mesijas kalpošanas paraugam. Cik tā bija neparasta (vairāk nekā tikai tīri cilvēciska, pārdabiska, Svētā Gara pilna..).
• Jāuzsver, ka bija tādi jūdi, kas patiešām sadzirdēja Dieva sen izteiktos apsolījumus un gaidīja apsolīto Mesiju, Viņa atnākšanu. Saskaņā ar Dieva apsolījumiem tie gaidīja, ka Mesija atjaunos Izraēlu un apliecinās Dieva uzvaru, Dieva triumfu. Diemžēl – kā rāda pats Evaņģēlijs – dažos šīs gaidas pārtapa tikai par politiskām gaidām:
  • „Tad ļaudis, redzēdami brīnumu, ko padarīja Jēzus, sacīja: «Šis patiesi ir pravietis, kam bija jānāk pasaulē.» Bet Jēzus, nomanīdams to, ka tie nāks, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, aizgāja atkal viens pats kalnā.” (J 6, 14-15)
  • „…bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli…” (Lk 24, 21)
  • „Tad tie, kas bija sapulcējušies, jautāja Viņam, sacīdami: «Kungs, vai Tu šinī laikā atjaunosi Izraēļa valsti?»” (Apd 1, 6)
• Bībelē bieži parādās patiesību attīstība, kā arī pestīšanas līdzekļu „izaugsme”. Piemēram: ūdens → vīns; Izraēls → Baznīca; jaunava → māte utt. Šajā Evaņģēlija fragmentā atrodam sekojošu secību, pestīšanas līdzekļu attīstību: kristības ar ūdeni → kristības ar Svēto Garu!
• Doma par kristību ar Garu nav nekas jauns, tajā cilvēki bija gatavoti jau gadu simtiem. Piemēram, caur pravieša Isaja kalpošanu izskan slavenie vārdi par Dieva kalpa – Mesijas svaidīšanu Svētajā Garā (iegremdēšanu Svētajā Garā):
  • „Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars.(Is 11, 1-2)
  • „Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Is 61, 1-3)
• Kaut šie teksti skaidri norāda, ka Mesija būs Gara pilns un kalpos Viņa spēkā, tomēr ne uzreiz tika pieņemts, ka Dieva Gars tiks izliets pār visu Izraēļa tautu, kā vēlāk vismaz divās vietās teikts caur šo pašu pravieti:
  • „…kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs. Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā. Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums – klusums un drošība mūžīgi. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos. Bet krusas negaiss būs, kad mežs kritīs un pilsēta nogrims pīšļos. Labi jums, kas jūs sējat visur pie ūdeņiem un vēršu un ēzeļu kājas varat brīvi palaist vaļā!” (Is 32, 15-20);
  • „Jo, kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.” (Is 44, 3-4).
• Sv. Jāņa Kristītāja sludināšana apvieno abus pravietojumu pavedienus: Mesija ir pilns ar Dieva Garu, bet viņš iegremdēs arī tautu šajā Garā!!! (Tāpēc ir vērts it kā “pārlēkt” uz Apustuļu darbu 2. nodaļu un redzēt, kā izskatījās tautas (Baznīcas) kristības Svētajā Garā un kas notika pēc tās.)
• Uzdevums „novilkt sandales” bija verga, kurš bija viszemākais mājas hierarhijā, pienākums. Tāpat kā cilvēku nevar salīdzināt ar Dievu, arī sv. Jānis centās parādīt ļoti kontrastējošo atšķirību starp sevi un Kungu Jēzu; starp savu kalpošanu un Dieva Dēla kalpošanu. Kristītājs saka, ka sevi un savu kalpošanu viņš nevar salīdzināt pat ar verga lomu!
• Vēteklis ir rīks, kas atdala graudus no pelavām. Dieva dusmām (sal. 3, 7) un cirvim (sal. 3, 9) ir līdzīga loma. Šie trīs (vēteklis, dusmas un cirvis) atspoguļo sv. Jāņa uzskatus un mācību. Un tajā ir sava veida pamats, lai saprastu jautājumus, kas minēti 7, 18–23, jo Jānis (un kopā ar viņu pārējie Izraēlī) gaidīja Mesijas „citu versiju”:
  • „Un Jānis, ataicinājis divus savus mācekļus, sūtīja viņus pie Jēzus, jautādams: «Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu?» Un vīri, atnākuši pie Viņa, sacīja: «Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis, sacīdams: Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums būs citu gaidīt?» Bet tanī brīdī Viņš daudzus izdziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem, un daudziem aklajiem dāvāja redzi. Un Viņš atbildēja un sacīja tiem: «Ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: jo aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem evaņģēlijs tiek sludināts.» Un svētīgi tie, kas no manis neņem apgrēcību.”  (Lk 7, 19-23)
    • Teiktajā ietverts teksts no Is 35, 5-6: „Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.”
• Lieta tā, ka Jēzus darbība ir diezgan maiga, salīdzinot ar ideju „vēteklis, dusmas un cirvis”. Tā nebija tik varena, iespaidīga, visiem pamanāma, kā daži gaidīja, ka Mesijas kalpošana saistīsies, piemēram, ar kādu karagājienu. Jēzus gadījumā tā izpaudās dziedināšanā, eksorcismos un sludināšanā nabadzīgajiem. Nerunājot par (it kā) „vājā” Mesijas vēlāko miršanu uz krusta!

↑