Kāpt kalnā

• 22.05.2025. •

• Lk 9, 18–24 •

↑

 

Rakstu vieta: Lk 9, 18-21

Paralēlās vietas:

• Mt 16, 13-16.20
• Mk 8, 27-30

Līdzīga tēma: 

• Mt 14, 1-2 → Mk 6, 14-16 → Lk 9, 7-9
• Mt 10, 2a
• Mt 18, 18
• J 6, 68-69

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 9, 18 par.: Lk 6,12; Mt 10,23; 13,41; 14,13.
• Lk 9, 19 par.: MaI 3,1; 4,5n; 2 Mak 15,13-16; Mt 11,14; Mk 6,15; Mt 17,10; 14,2; 21,11.46; Lk 7,16.39; 24,19; J 1,25.
• Lk 9, 20b (Sīmanis Pēteris atbildēja, sacīdams…) par.: Mk 10,28; 11,20n; Mt 4,8; 10,2.
• Lk 9, 20c (Par Dieva Svaidīto.) par.: 1 Sam 7,4-16; Ps 2,6-8.12; At 5,26; Ps 42,2; 84,2; Mt 14,33; 1,1; 9,27; 12,23; 15,22; J 4,29; 7,26nn.41; 9,22; Mt 26,63; J 6,57; 11,27; 20,31; Apd 14,15; Rom 9,26 (Os 2,1); 1 Tim 3,15; 4,10 utt.: 2 Mak 1,33; 15,4.
• Lk 9, 21 par.: Mk 1,34.44; 3,12; 5,43; 7,36; 8,26.30; 9.9; Mt 8,4; 9,30; 12,16; 17,9.

Rakstu vieta: Lk 9, 22

Paralēlās vietas:

• Mk 8,31-33 → Mt 16,21-23; 

Līdzīga tēma: 

• J 6,70 (nr 158)
• Mt 17,22-23; Mk 9,30-32; Lk 9,43b-45; J 7,1 
• Mt 20,17-19; Mk 10,32-34; Lk 18,31-34 

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 9, 22 par.: Mk 2,10.28; 8,38; 9,9.12; 10,45; 13,26; 14,21.41.62 par.; Mt 8,20 par.; 11,19 par.; 12,32 par.; 12,40 par.; 24,27.37.39.44 par.; 10,23; 13,37.41; 25,31; 26,2; 16,13.28; 18,11; 19,28; Lk 17,22; 18,8; 19,10; 21,36; 22,48; 6,22; 9,56; 12,8; J 1,51; 3,13n; 5,27; 6,27.53.62; 8,28; 9,35; 12,23.34; 13,31; Apd 7,56; Ps 118,22; Mk 12,10; Mt 21,42; Mt 9,15; Mk 2,20; Mt 12,40; 17,12; Mk 9,12; Mt 20,22; Mk 10,38; Mt 26,2.24; Mk 14,27n; Lk 22,22; Mt 26,45.54; Lk 12,50; 13,32n; 18,32n; 22,15.37; 23,11; 24,26; J 3,14; 11,51; 12,32n; 16,16nn; Mk 11,27; 14,43.53; 15,1; Mt 27,41; Mk 11,18; 14,1; 15,31; Mt 26,57; Apd 6,12; Lk 20,19 utt.; Mt 27,63; Lk 24,7.46; J 2,19.21; 2,23n; 3,15; 4,10; 12,40; Apd 10,40; 1 Kor 15,4; Mt 12,40; Os 6,2; 2 Ķēn 20,5.8. 

 

Rakstu vieta: Lk 9, 23-25

Paralēlās vietas:

• Mt 16,24-26
• Mk 8, 34-36
• J 12,25

Līdzīga tēma: 

• Mt 10,38-39;
• Mt 10,33;
• Lk 14,27;
• Lk 17,33;
• Lk 12,9;
• J 21,20-23;
• J 8,51-52;
• 2 Tim 2,12

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 9, 18 par.: Mt 10,24-25; 1 P 2,21.
• Lk 9, 24 par.: Lk 12,33; J 12,25; Atkl 12,11.
• Lk 9, 25 par.: Sīr 10,28n; Flp 3,8; Jk 4,13; Ps 49,8n; Sīr 26,14.

↑

 

TĒVS UN DĒLI

Kamēr da cīgo kalpošanu^[6].

pr. Pāvils Kamola

_________________________

PIEZĪMES:

[1] S [2] S

↑

 

• Naidīguma pret Jēzu un viņa mācekļiem tēma, kas aprakstīta Lk 4, 16 – 9, 6, tiek attēlota no jauna skatupunkta – krusta.

18.–21.

• Ir zināms, ka Pētera apliecinājuma aprakstā pastāv nopietnas atšķirības starp sv. Mateju, no vienas puses, un Marku un Lūkasu, no otras puses. 
• Šķiet, ka saskaņā ar sv. Lūkasa teikto, Pētera apliecinājums nenotika Filipa Cesarijas robežās (sal. Mt 16, 13), bet gan Betsaidas apkārtnē (sal. Lk 9, 10). Turklāt Jēzus — kā tas parasti ir parādīts sv. Lūkasa Evaņģēlijā — neatlaidīgi lūdzas. Un šī Evaņģēlija gaismā saprotam, ka tas nozīmē, ka drīz notiks kaut kas teoloģiski nozīmīgs.
• Ziņojot par cilvēku viedokļiem par Jēzu, sv. Lūkass ignorē to cilvēku pieņēmumus, kuri domāja, ka Jēzus ir Jeremijs. Toties tekstā minētie viedokli par Jēzu saskan ar to, kas bija sniegts Hērodam:
  • sal. Lk 9, 7–8: „Bet tetrarhs Herods, dzirdēdams par visu, ko Viņš darīja, uztraucās, jo daži runāja, ka Jānis esot uzcēlies no miroņiem; bet citi, ka Elijs parādījies; bet vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem augšāmcēlies…” 
• Saskaņā ar sv. Marka versiju Apustuļi tic, ka Jēzus ir Mesija; saskaņā ar sv. Lūkasa versiju — ka Viņš ir Dieva Mesija. Tāpat kā sv. Marks, sv. Lūkass neiekļauj Pētera uzslavināšanu vai paša Jēzus solījumu piešķirt Pēterim varas primātu, kas parādās sv. Matēja Evaņģēlijā.

22.

• Svētais Lūkass par Jēzus pirmo pasludināšanu par gaidāmajām ciešanām raksta tieši tāpat kā svētais Marks, taču viņš nepiemin Pētera neveiksmīgo iejaukšanos, kurš mēģināja atrunāt Jēzu no došanās uz Jeruzalemi.
• Cilvēka Dēls: Tituls, ko sv. Lūkass lietoja, lai uzsvērtu Jēzus varu piedot grēkus (sal. Lk 5, 24) un mainīt sabata likumus (sal. Lk 6, 5), tagad tiek lietots, lai parādītu Jēzus pazemojumu. Tas īpaši skaidri parādās 26. pantā. Domājot par kaunu, kas saistīsies ar krusta pazemojumu, Jēzus saka: „Jo kas kaunēsies manis un manas mācības dēļ, tā Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks savā un Tēva, un svēto eņģeļu godībā.” (Lk 9, 26).
• 22. pantā īpaša nozīme ir vārdam „vajadzēs”, jo tas liek mums saprast, ka aiz pieaugošā cilvēku naidīguma pret Jēzu tomēr slēpjas Dieva plāns un galīgā paaugstināšana augšāmcelšanās laikā.
• Tūlīt pēc ciešanu paziņošanas seko norādījumi, kuros Jēzus runā par nosacījumiem, kas jāizpilda, lai kļūtu par Viņa mācekli. Marks un Lūkass raksta, ka šie norādījumi bija adresēti ne tikai apustuļiem, bet arī ļaužu pulkiem jeb, kā saka Lūkass, visiem. Dažus var pārsteigt, ka sv. Lūkassa Evaņģēlijā runa par Jēzus krustu parādās ilgu laiku pirms Kristus nāves. Galvenā doma ir šāda: ikvienam, kurš vēlas būt Jēzus Kristus māceklis, ir jābūt gatavam lielākajām grūtībām un ciešanām, tostarp nāvei.

24.

• Turpmākie brīdinājumi visos trijos sinoptiskajos Evaņģēlijos skan līdzīgi: tas, kurš pārāk rūpējas par savas laicīgās dzīvības saglabāšanu, zaudēs mūžīgo dzīvību, savukārt tas, kurš zaudē savu laicīgo dzīvību — protams, Kristus dēļ — iegūs mūžīgo dzīvību.
• Turklāt cilvēkiem jāatceras, ka tas, kurš noliedz Jēzu (galu galā Viņš mirs kā noziedznieks pie krusta), nevar paļauties uz to, ka Kristus viņu aizstāvēs pastarajā dienā. Mūžīgajai dzīvībai vajadzētu būt visaugstākajai vērtībai ikvienam. Lai iegūtu šo vērtību, visi pasaules dārgumi ir jāupurē bez vilcināšanās.

↑

 

• Ar kādām atbildēm uz jautājumu „Par ko ļaudis uzskata Jēzu?” es mūsdienās sastopos visbiežāk? Cik tuvu/tālu no patiesības par Jēzu kā Dieva Dēlu un cilvēces Pestītāju ir šīs atbildes?
• Kādos dzīves apstākļos man ir iespēja atzīties, ka esmu ticīgs Dievam? Vai parasti cenšos uzreiz liecināt par to, ko Dievs darīja/dara manā dzīvē, un par ko esmu Viņam īpaši pateicīgs?
• Kā es domāju, vai dzirdot Jēzus pareģojumu par Viņa lielajām ciešanām, es, mācekļa vietā būdams, izjustu prieku par tuvojošos pestīšanu vai drīzāk skumjas par to, ka manam mācītājam un draugam būs jācieš, vai tomēr, līdzīgi Pēterim, es drīzāk piedzīvotu kādas dusmas un dumpību, un aizrādītu Viņam, sakot: „Nost to no Tevis, Kungs! Lai tas ar Tevi nenotiek!” (Mt 16, 22). Vai tomēr es paliktu mēms lielā neizpratnē par teikto un gaidīto?
• Tekstā ir minēts brīdinājums: „Kas kaunēsies manis un manas mācības dēļ…” Vai man gadījies aizliegt Dievu? Kāpēc?
• Ja cilvēku naidīgums pret Jēzu (kas saistījās ar viņu brīvo gribu), Kristus ciešanas un Viņa krusts bija Dieva mīlestības un pestīšanas plānā ietverts, vai es tāpat domāju par ciešanām, neveiksmēm un sastapšanos ar tiem, kas nav mani draugi? Vai es protu atpazīt savu dzīves krustu, kas man jānes kopā ar Pestītāju?
• Par kuru no dzīves jomām, nozarēm es varētu teikt, ka tieši tajās es visvairāk „mirstu Jēzus dēļ”?

↑