• Lk 24, 1–12•

(lasīts KUNGA AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKU VIGILIJĀ)

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. 2. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, 3. Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. 4. Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. 5. Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? 6. Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā, 7. Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku – grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem. 8. Un tās atminējās Viņa vārdus. 9. Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem. 10. Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja. 11. Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja. 12. Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.

1 Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas. 2 Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu. 3 Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada. 4 Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās. 5 Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? 6 Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā: 7 Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” 8 Un tās atcerējās viņa vārdus. 9 Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem. 10 Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem. 11 Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja. 12 Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.

 

Evaņģēlijs, bērnu lasīts
(lasa: Vanesa Tīmule)

 

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

  • Mt 28,1-10
  • Mk 16,1-11
  • J 20,1-18

Līdzīga tēma: 

  • Mt 26,32 → Mk 14,28
  • Mt 28,7-8 → Mk 16,7
  • Mt 28,10 → Lk 20,17 → J 20,18

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Lk 24, 1: 1 Kor 16,2; Mt 27,56.61.
  • Lk 24, 2: Mt 27,51.54; 24,7; 27,60; Mt 13,43; 17,2; Apd 1,10; Atkl 3,5; 4,4 utt.
  • Lk 24, 5: Lk 1,13.30; 2,10; 14,27; 17,7; Atkl 1,17-18.
  • Lk 24, 6-7: Mt 16,21–; Mk 8,31–; Lk 9,22; Mt 17,22-23; Mk 9,30–; Lk 9,43–; Mt 20,17–; Mk 10,32–; Lk 18,31–; 24,44–.
  • Lk 24, 8-9: Ps 2,11; Lk 24,22-23.33; Apd 1,26; 2,14; Mt 28,16; 1 Kor 15,5.

 

Ingunas Jankovskas zīmējums

 

Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 19.04.2025.)

 

Priestera komentārs

1.–4. 

  • Visi trīs sinoptiķi (→ Mt, Mk, Lk) apraksta notikumus, kas notika nedēļas pirmās dienas rītā, ļoti līdzīgi: rītausmā sievietes devās uz kapu, lai svaidītu Jēzus miesu. Sv. Lūkass gan nesaka, cik sieviešu bija, nemin arī viņu vārdus (viņš to darīs tikai stāsta beigās) un nepiefiksē viņu bažas par to, kurš aizritinās akmeni, kas aizsprosto ieeju kapā.
  • Tāpat kā pārējie divi sinoptiķi, viņš raksta, ka akmens ticis aizripots, taču viņš, sekojot sv. Mateja piemēram, nepaskaidro, ka akmens atradies ārpus kapa zemestrīces dēļ.
  • Sv. Lūkass izklāsta atsevišķus faktus no brīža, kad trīs sievietes ieiet kapā, nedaudz savādāk nekā pārējie divi sinoptiķi. Pirmkārt, viņas pamanīja, ka pazudis Jēzus ķermenis; pēc tam viņas ieraudzīja divus vīriešus žilbinošās drēbēs un, ieraugot dīvainos svešiniekus, sabijās.

5.–11.

  • Dialogu ar sievietēm uzsāka šie noslēpumainie vīri. Viņi paziņoja, ka Jēzus nav mirušo vidū, jo Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem. Un tas viss ir noticis saskaņā ar Viņa iepriekš teikto: „Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs, un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.” (Lk 18, 31–33). Kad sievietes bija mazliet nomierinājušās, viņas spēja atcerēties par šiem Jēzus vārdiem. Kad viņas atgriezās mājās, viņas pastāstīja apustuļiem visu, ko bija piedzīvojušas pie tukšā kapa. Bet viņi neticēja sieviešu liecībām.

12. 

  • Ar savu stāstu viņas panāca vismaz tik daudz, lai apustuļos izraisītu nemieru. Pēteris bija pirmais, kurš gribēja pārbaudīt sieviešu ziņu patiesīgumu. Jēzus kapā viņš konstatēja, ka Jēzus paša ķermeņa vairs nav; iekšā ir tikai linu drānas, kurās bija ietīta miesa. Evaņģēlists piemin viņa lielo izbrīnu.

 


 

Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,

[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

(Lk 24, 25)