Kāpt kalnā

↑

 

↑

 

Paralēlās vietas:

• –

Līdzīga tēma: 

• Mt 21,18- 19 → Mk 11,12-14

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 13,1: Apd 5,37.
• Lk 13,2: J 9,2; Lk 11,4; Īj 4,7; 8,4; 20; 29,5-; Ps 1,4; 37,20; Izc 20,15.
• Lk 13,3: Ps 7,12; Jer 12,17.
• Lk 13,4: J 9,7.11.
• Lk 13,6: 1 Ķēn 4,25, Mih 4,4; Zah 3,10; Jer 8,13; Is 5,2; Lk 3,9; Is 5,1-7; Jer 24,2-10; Os 9,10; Hab 3,17; At 22,9.
• Lk 13,7: Lev 19,23-. Mt 3,10; Lk 3,9.

↑

 

↑

 

↑

 

MEKLĒJUMI

Daži meklē atslēgas,
citi — labus vārdus,
vēl citi — caurumu veselajā,
bet Tev patīk meklēt augļus
manas sirds dārzā^[1].

Es Tevi redzu, bet slēpjos. Man ir kauns^[2].
Ābrahāma graudi netika iesēti zemē^[3].
Atrasti atmiņu izrakumos,
kļuva par muzeja ekspozīciju.

Kas nu var zināt,
varbūt atradīsies drosminieks,
kas muzeju nakts vidū
no Dziesmu dziesmas
lasīs par Vēju^[4], Dūju^[5],
un dižciltīgiem augļiem^[6].

Šāda Vārda lietū^[7]
graudi var asnus dzīt…

pr. Pāvils Kamola

_________________________

PIEZĪMES:

[1] Sal. Lk 13,1–9.
[2] Sal. Rad 3,8–10.
[3] Sal. Mt 3, 8–10.
[4] Sal. Dz 4,16.
[5] Sal. Dz 2,14; 5,2
[6] Sal. Dz 4, 16.
[7] Sal. Is 55, 10–11. 

↑

 

• Sv. Lūkas Evaņģēlija trīspadsmitā nodaļa sākas ar aicinājumiem uz atgriešanos. Jēzus izmanto divus vēsturiskus notikumus, lai efektīvāk pārliecinātu savus klausītājus par nepieciešamību atgriezties no grēkiem un uzlabot savu dzīvi. 
• 1.–3. Pirmais no šiem vēsturiskajiem faktiem ir slepkavība, ko Pilāts izdarīja ar Galilejas iedzīvotāju grupu laikā, kad viņi pienesa upurus Pashas svētkos. Var iedomāties, cik briesmīgs bija skats, kad nogalināto cilvēku līķus nevarēja atšķirt no upurēto dzīvnieku gaļas. Iespējams, ka tas viss tika ziņots Jēzum ar vēlmi, ka Viņš kaut kādā neparastā veidā reaģēs uz tik šausmīgu noziegumu. Tomēr Kungs Jēzus šo ziņu izmantoja kā iespēju, lai pasniegtu svarīgāku katehēzi, katehēzi par atgriešanās vajadzību. Lai mēs to pareizi saprastu, vajag te piebilst, ka ebreji bija pārliecināti, ka katra nelaime, kas piemeklēja cilvēku, ir savā ziņā sods par viņa grēkiem. Un jo lielāka nelaime, jo nopietnākiem grēkiem vajadzēja būt. Tāpēc Kristus teica, ka nelaime, kas piemeklēja šos galilejiešus, nenotika tāpēc, ka viņi bija kādi īpaši grēcinieki. Un piebilda, ka visi grēcinieki, pat tie, kas Viņam seko, var ciest vienādu nelaimi. Tomēr svarīgi saprast, ka katram ir jācenšas dzīvot svētu dzīvi. 
• 4.–5. Tāpat kā par pirmo, arī par otro notikumu, Siloes torņa sabrukšanu nav daudz zināms. Daži pieņem, ka tas bija Pilāta celto akveduktu fragments. Zem šī torņa drupām gāja bojā astoņpadsmit cilvēki. Un Kungs skaidro līdzīgi, ka tas noticis ne tāpēc, ka viņi būtu bijuši lielāki grēcinieki nekā pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji. Tomēr tas ir brīdinājums, ka ikvienu, kurš neatlaidīgi dara grēkus, var skart līdzīgas —iespējams, ka pat nopietnākas — nelaimes. 
• Šai punktā atklājās kaut kas vairāk. Jēzus izteiktais izrādījās kā pravietojums. Tas  piepildījās Jeruzalemes iedzīvotāju vidū 70. gadā. (Par to ir vēl runa citā vietā: Lk 19, 41–44).
• To visu kontekstā var secināt, ka katra mūsu tuvinieku nāve – it īpaši pēkšņa nāve – kļūst mums par īpašu pamudinājumu veikt rūpīgu sirdsapziņas izmeklēšanu.
• 6.–9. Līdzība par neauglīgo vīģes koku, ko pierakstījis tikai svētais Lūkass, ilustrē Dieva pacietību pret ebrejiem, kas dzīvoja Jēzus atnākšanas laikā, kā arī pret visiem grēciniekiem. Šajā līdzībā neauglīgs vīģes koks attēlo cilvēku, kurš nedara labus darbus.
• Ja šo līdzību attiecināt uz visu Izraēlu, tad tā līdzīga doma, aizrādījums tika izteikts jau Vecās Derības laikā caur pravieti Jesaju ļoti izteiksmīgajā, tā sauktajā „Dziesmā par Kunga vīnadārzu” (sal. Is 5, 1–7). Tur skaidri skan, ka Kunga Dieva vīnadārzs, kuru Viņš mīlēja, par kuru rūpējās un no kura gaidīja labus ticības augļus, ir Izraēļa tauta.
• Jēzus Kristus atnākšanas pie mums laiks un Viņa sludināšanas laiks bija mums dots kā liels pamudinājums atgriezties pie Dieva, kas pret grēcīgo cilvēci ir tik žēlsirdīgs. Un tieši pateicoties Kristus nopelniem, tika dota reāla iespēja glābt cilvēkus. Var teikt, ka Jēzus ciešanas, Viņa Krusts bija kā šie līdzībā mīnētie: aprakšana un mēslu uzlikšana. Tikai Kristū mēs, it kā iepriekš nederīgie vīģes koki (kas jau bija nolemti nociršanai), varam atkal sākt nest augļus.
• Svarīgi vēl pamanīt, ka šīs iespējas atdzimt ir atkarīgas no konkrētu personu labās gribas. Ja tomēr kāds nepiekops šo labo gribu, viņa liktenis būs līdzīgs neauglīgam vīģes kokam: tas tiks neatgriezeniski nocirsts un iznīcināts (elles ugunī).
• Tomēr noslēgumā atcerēsimies tik karsto pamudinājumu uz atgriešanos, kuru Dieva Žēlsirdība izteikusi jau Vecās Derības laikā pravieša Ezehiēla grāmata: „Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” (Ez 18, 23). 

↑