Kāpt kalnā

• 26.04.2026. •

• J 10, 1–10  •

↑

Paralēlās vietas:

• –

Līdzīga tēma: 

• –

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• J 10,1: Mih 2,12.
• J 10,3: Ps 95,7; 100,3; Sak 27,23.; Is 43,1; 3 J 15; Mk 13,34-36; Lk 12,35-38.
• J 10,4: J 10,27.
• J 10,6: J 16,25.29; 2 P 2,22.
• J 10,7: Ps 118,20; J 14,6; Mk 12,10 par.; Mk 11,9 par.; Apd 4,11; 1 P 2,4.7.
• J 10,8: Jer 23,1-2.
• J 10,9: Sk 27,17; At 28,6; 1 Sam 29,6; 2 Sam 3,25 u.t.t.; 1 Hr 4,40; Ez 34,14. 

↑

↑

• Gana tēma ir labi pazīstama Izraēlā – saistījās ar viņu ikdienas dzīvē. Tāpēc senās Austrumi tradīcijas un stāsti bieži atsaucās uz šo tēlu mācībās un komentāros.
• Vecajā Derībā ir daudz šādu tēlu. Slavenākie atrodas šajās vietās: Jer 23, Jer 31, Ps 23, Ps 74. 
• Īpašu uzmanību ir vērts pievērst pravietojumam no pravieša Mihas grāmatas (sal. Mih 2, 12), jo tur ir skaidri norādīts, ka gans, kas vada ganāmpulku, ir pats Dievs.
• Arī Jaunās Derības grāmatas ietver sevī daudzas atsauces pie gana tēla. Piemēri: Mt 10,6; 15, 24; 18, 12–14; Mk 6, 34; Lk 15, 4–6.
• Bez šaubām, starp visiem stāstiem par Dievu kā savas tautas ganu īpašu vietu ieņem fragments no svētā Jāņa uzrakstītā Evaņģēlija, kas atrodams 10. nodaļā. Doma tur ir skaidrs:
  • Jēzus ir Labais Gans, kas pulcē ap Sevi jaunos Dieva ļaudis, sargājot tos no viltus ganiem un draudiem ganāmpulkam no farizeju puses. 
  • Var pārsteigt, cik spēcīgos vārdos tiek raksturoti tie, kas nav gani pēc Dieva prāta: zagļi, slepkavas, svešinieki, algotņi.
  • Šāds komentārs liek domāt arī par mūsdienu viltus mācībām un viltus ganiem. Nepietiek ieņemt garīdznieka amatu vai kļūt par konsekrēto personu, lai it kā automātiski pārtaptu par labo ganu. no Evaņģēlija iegūstam gaismu, lai saprastu, ka jebkura laika labu garīgo ceļvežu īpašības jābūt šādi: 
    • dziļa sirds vienotība ar Jēzu – Ganu,
    • patiesa mīlestība pret sev uzticētajām avīm.
• Teksts J 10 liek tomēr domāt par vēl augstāko līmeni, jo, sekojot Jēzus piemēram, būtu vajadzīga sevis ziedošanas vēlme un gatavība panest dažādus upurus (pat no savas dzīvības), lai veicinātu uzticības atmosfēru starp ganu un ganāmpulku, kā arī lai ienestu īstos svēttapšanas augļus sev uzticētajā ganāmpulkā.
• Šajā kontekstā ir vērts pamanīt svētā Pāvila komentāru, kas runājot par Jēzus kā Labā Gana piemēru, gana, kas bija gatavs upurēt sevi par Tēva uzticētām avīm, attiecina to gan uz Baznīcu, gan uz ģimenes dzīvi. Jēzus ir Labais Gans, kas nežēloja sevi savu avju labuma dēļ, tad gaida Viņš, lai avis, redzot Viņa mīlestību, būtu  Viņam uzticīgas un paklausīgas. Līdzīgi vīri. Ja tie patiesi mīl savas sievas, tad gaida, ka sievas būs paklausīgas viņiem.
  • „Kā Baznīca Kristum, tā sievas visā padotas saviem vīriem. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā arī Kristus mīlējis Baznīcu un sevi atdevis par viņu” (Ef 5, 24–25). 
  • Tāda paša dinamika ir gaidīta Kristus Baznīcā jebkurā laikā un jebkurā vietā. Ganiem vajadzētu mīlēt sev uzticēto tautu (mīlēt līdz upuru līmenim), bet tautai vajadzētu būt paklausīgai saviem (labiem) ganiem.  
• Intriģējoša ir durvju sarga persona. Kas viņš ir? Daži Baznīcas tēvi šeit saskata pašu Dievu Tēvu, daži – Svēto Garu. 
• Saukšana vārdā un sekošana balsij, par kuru runa tekstā, nav tikai simboliska.
  • Gani dažreiz savām avīm dod atsevišķus vārdus. Šis fakts pamāca, ka arī mēs, Dieva bērni, neesam Viņa priekšā kā kāda masa, bet tomēr katru no mums Dieva Sirds pazīst individuāli, pēc vārda, pēc dzīves apstākļiem, izaicinājumiem, priekiem. Viņš redz katra no mums individuālo dzīves taku un aicinājumu.
  • Otrais ir pamācība, ka pakļaušanās pazīstamai gana balsij liecina par autentiskās mācības izpratni un pakļaušanos tur esošajai patiesībai.
• Tika pieminēts, ka Jēzus līdzības adresātiem gana un ganāmpulka tēls bija tuvs un saprotams. Tāpēc pārsteidz fakts, ka farizeji un daži citi to nesaprot. Tādējādi Evaņģēlists norāda, ka Dieva mācības izpratnei ir nepieciešama
  • gan Dieva žēlastība, Viņa Gara palīdzība: 
    • sal. Lk 24, 25.45: „Tad Viņš tiem sacīja: «Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!» (…) Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus”.
  • kā arī cilvēka sirds atvērtība un pazemība.
• Jēzus izteiktajā mācībā atklājas labā gana kalpošanas izpausmes un raksturs:
  • pastāvīga klātbūtne
  • pūlēšanās, lai atrastu labāko ganību
  • dedzīga avju sargāšana pret briesmām
    • gan no plēsējiem (→ ļaunie gari)
    • gan no viltus ganiem (→ farizeji un viņiem līdzīgi)
  • gatavība upurēt pat savu dzīvību aitu labā.
• Šis pēdējais punkts ir tik bieži sastopams Baznīcas dzīvē. Dieva svēto kārtā ir liels pūlis to, kuri sev uzticēto Dieva avju dēļ ir atdevuši dzīvību, vai vismaz izcietusi lielas ciešanas vai vajāšanu.
  • Latvijas zemē piemēri, kas liek par to domāt, ir kaut bīskaps Boļeslavs Sloskāns vai priesteris Vladislavs Litaunieks.
• Vēl viena piezīme. Obligāti ir jāpamana, ka šādas ganīšanas mērķis, kas pēc Dieva prāta, nav laicīga, bet gan mūžīga dzīve!

↑

• Ko es zinu par avīm un to ganīšanu? Vai šis tēls uzrunā mani, ja es to attiecinu uz Baznīcu?
• Kādā kontekstā vajadzētu, lai es sevi pašu uztvertu kā ganu? Kas tad ir man uzticētas avis?
• Ko gans dara nakts iestāšanās laikā? Kā viņš aizsarga savu ganāmpulku? Kā es to saprotu dvēseļu ganības kontekstā?
• Kas manā izpratnē ir mūsdienas algādži? Vai tie atrodas pašā Baznīcā?
• Vai ir iespējams, ka labais gans ir kļuvis par algādzi? Vai ir iespējams otrāds virziens?
• Vai man ir skaidrs, kas ir „citas avis”? Kas manā vidē ir tās „citas avis? Vai arī es pats jūtos sūtīts Dieva spēkā pie „citām avīm”?

↑