• Mt 02 •

 

 

• Mt 2, 1–12 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē, gudrie no austrumiem aizgāja uz Jeruzalemi, 2. Sacīdami: Kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš? Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos un atnācām Viņu pielūgt. 3. Ķēniņš Herods, izdzirdis to, izbijās, un visa Jeruzaleme līdz ar viņu. 4. Un viņš, sapulcinājis visus augstos priesterus un tautas rakstu mācītājus, iztaujāja tos, kur Kristum bija jāpiedzimst. 5. Un viņi tam sacīja: Jūdu Betlēmē, jo tā pravietis rakstījis: „6. Un tu, Betlēme, jūdu zeme, necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Vadonis, kas valdīs pār manu Izraēļa tautu.”

7. Tad Herods, slepeni pieaicinājis gudros, rūpīgi iztaujāja viņus par zvaigznes laiku, kas bija parādījusies tiem. 8. Un, sūtīdams viņus uz Betlēmi, sacīja: Ejiet un rūpīgi iztaujājiet par Bērnu, un, kad jūs atradīsiet, ziņojiet man, lai arī es aizgājis pielūdzu Viņu! 9. Šie, uzklausījuši ķēniņu, aizgāja. Un, lūk, zvaigzne, ko viņi redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz atnākusi apstājās augšā, kur atradās Bērns. 10. Bet viņi, ieraudzījuši zvaigzni, priecājās lielā priekā. 11. Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza; un tie, atvēruši savas mantas, upurēja Viņam zeltu, vīraku un mirres.12. Un viņi, sapnī saņēmuši atbildi neatgriezties pie Heroda, pa citu ceļu aizgāja savā zemē.

1 Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: 2 “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.” 3 To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. 4 Sapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst. 5 Tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis: 6 „Un tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs manu tautu – Israēlu.”

7 Tad Hērods, slepeni ataicinājis gudros, rūpīgi tos iztaujāja par zvaigznes parādīšanās laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: “Ejiet un visu izjautājiet par šo bērnu. Kad jūs viņu atradīsiet, pavēstiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt.” 9 Uzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un, redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu, līdz nonāca un apstājās virs tās vietas, kur bija bērns. 10 Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks. 11 Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. 12 Sapnī brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi.

Evaņģēlijs, bērnu lasīts
(lasa: Gatis Pujāts)

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

Līdzīgas vietas:

  • Lk 2, 8-20
  • J 7, 41-42

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Mt 2,1: Lk 2,1-7; Mt 2,5-6; Ties 19,1-2; 17,7; 1 Sam 17,12; Ebr 7,14; Atkl 5,5; Apd 8,9; 13,6.8; Mih 5,1-2; Is 2,6; Ps 72,10; Is 60,6; Dan 2,48; 5,11.
  • Mt 2,2: Rad 49,10; Sk 24,17; Lk 1,78; 2 P 1,19; Atkl 22,16; Mt 27,11.29.37; 28,9.17; Mk 5,6; J 9,38.
  • Mt 2,3: Mt 21,10.
  • Mt 2,5: J 7,41-42.
  • Mt 2,6: Mih 5,1; 2 Sam 5,2 (Mih 5,3); 1 Hr 11,2.
  • Mt 2,7: Mt 2,16.
  • Mt 2,8: Mt 2,2.
  • Mt 2,9: Lk 2,51; Rad 37,11; Dan 7,28.
  • Mt 2,10: Lk 2,10.
  • Mt 2,11: Mt 2,2; Rad 43,11; 1 Sam 10,27; 1 Ķēn 10,2; Ps 72,10; sal. At 28,12; 1 Mak 3,28; Mt 12,35; 13,52; Lk 6,45; Is 60,1-6; Ps 72,10-11.15; 45,9; Dz 3,6; Sīr 24,15; Mk 14,3 par.; 15,23; J 19,39.
  • Mt 2,12: Mt 1,20; 2,13.19.22; Lk 2,26; Apd 10,22; Ebr 8,5; 1 Ķēn 3,9n.

Ingunas Jankovskas zīmējums

Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 6.01.2025.)

 

Evaņģēlijs dzejas lāsē

Zvaigzne un Trīs Pastnieki

Tolaik Betlēmes Zvaigzne apstājās
tikai aiz septiņiem domu kalniem
un septiņām cilvēku jūrām,
tieši virs manas sirds.

Nesaprazdams sāku domāt:
vai Tā nav apmaldījusies?
Varbūt sajaukusi adreses..?
Nevar būt, ka tāda kā bezpajumtniece…

Cik liels bija mans pārsteigums,
ka pēc brīža pie manām durvīm
klauvēja Mazā Prinča sūtītie:
karalis, pravietis un priesteris.

Viņi atnāca jautāt par jēriņu,
kuru varētu ielikt niedru kastē
un laist Jordānas ūdeņos,
ar cerību, ka to atradīs Samariete…

Es zināju, kas varētu notikt tālāk…
Bailes…, sviedri…, asaras…
– Labi, – padomāju, – Lai notiek!
Jau kādreiz Jēru sita Krustā…

pr. Pāvils Kamola

 

 

• Mt 2, 13–15.19–23 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

13. Kad viņi bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai! 14. Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti. 15. Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei, lai izpildītos, ko Kungs ir sacījis caur pravieti, kas priekšsludināja: No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu.

(…)

19. Bet pēc Heroda nāves, lūk, Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: 20. Celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Izraēļa zemi, jo miruši ir tie, kas tiecās pēc Bērna dvēseles. 21. Un viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē. 22. Bet izdzirdis, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, viņš baidījās tur iet un, sapnī pamācīts, aizgāja Galilejas daļā. 23. Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete, lai izpildītos, ko pravietis bija sacījis: Viņš tiks saukts Nācarietis.

13 Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tevi saukšu atpakaļ; jo Hērods meklē bērnu, lai viņu nonāvētu.” 14 Un uzcēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un naktī devās prom uz Ēģipti. 15 Tur viņš palika līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs ir runājis caur pravieti: no Ēģiptes es savu Dēlu aicināju. 

(…)

19 Bet, kad Hērods nomira, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī Ēģiptē 20 un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un dodies uz Israēla zemi, jo tie, kas tīkoja pēc bērna dzīvības, ir miruši.” 21 Un cēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un atnāca uz Israēla zemi. 22 Bet, izdzirdējis, ka Jūdejā Arhelajs valda sava tēva Hēroda vietā, viņš baidījās turp doties un, sapnī brīdināts, devās uz Galilejas apgabalu. 23 Turp atnācis, viņš apmetās Nācaretē. Tā piepildījās, ko Kungs ir runājis caur praviešiem: viņu sauks par Nācarieti.

 

Papildinājums dziļākai meditācijai

Rakstu vieta: Mt 2, 13-21

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma:  

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Mt 2,13: Mt 2,19-20.22; 27,20; Rad 19,15; Jer 26,21-23; Atkl 14,4-6.14.
  • Mt 2,14: Mt 2,21; Izc 2,15; 1 Ķēn 11,40; Jer 26,21; Mt 1,24.
  • Mt 2,15: Os 11,1 (Sk 23,22; 24,8); Is 63,8-9; 11,11; Os 2,15; 12,9; Mih 7,5.
  • Mt 2,18: Jer 31,15; Rad 35,19 (1 Sam 10,2); Is 10,29; Os 5,8; Rad 48,7.
  • Mt 2,19-20: Mt 2,13.
  • Mt 2,20: Izc 4,19; 1 Ķēn 19,10.

 

Rakstu vieta: Mt 2, 22-23

Paralēlās vietas:

  • Lk 2, 39-40

Līdzīga tēma:  

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Mt 2,22: Is 9,1; Mt 4,12; Lk 1,26; 2,3n; J 1,45-46.
  • Mt 2,23: Lev 21,12; Ties 13,5; Sk 6,1-21; Is 11,1; 53,2; 4,2; Jer 23,5; 33,15; Zah 3,8; 6,12.

 

Priestera komentārs

13.–14.

  • Sv. Jāzeps atkal saņem norādījumus no eņģeļa, no kuriem viņš uzzina, kas viņam jādara, lai neļautu Hērodam īstenot savus plānus. Tāpat kā iepriekš, arī tagad Jēzus aizbildnis bez vilcināšanās izpilda Dieva pavēles, kaut arī tās ir neparastas un, cilvēciski domājot, nesola lielu panākumus: naktī, bez jebkādas sagatavošanās, viņam jādodas ar jaundzimušo Bērnu uz Ēģipti, bet par šo zemi, protams, neviens izraēlietis nevarēja domāt neko labu. Un Svētie Raksti saka, ka tomēr viņš piecēlās, naktī paņēma Bērnu un Viņa Māti un devās uz Ēģipti.
  • Lasot par šo faktu, mēs varam secināt, ka viens no Mateja evaņģēlista nolūkiem ir atklāt Jāzepa pakļāvību Dieva vadībai. Šī padošanās notiek bez nosacījumiem —viņš ir gatavs uz visu, kas viņu gaidīja.
  • Nav nejaušība, ka evaņģēlists Mariju min kā otro, pēc Bērna, un nesauc viņu par Mariju, bet gan par Bērna Māti, vēloties mums iemācīt, ka visa Marijas cieņa izriet no viņas mātes lomas. Tādā veidā Matejs atklāj un akcentē paša Jēzus diženumu.

15.

  • Atceramies, ka Ēģipte Jēkaba ​​dēliem jau bija izrādījusies par patvērumu no bada (sal. Rad 46). Esot tieši tur Jāzepam bija jāgaida skaidra zīme no Dieva, lai viņš varētu atgriezties dzimtenē. Tas bija vēl viens uzticības Dievam pārbaudījums, lai gan šoreiz, iespējams, vieglāk panesams, jo eņģelis paskaidro bēgšanas un kādu laiku palikšanas Ēģiptē iemeslus: Hērods meklēs Bērnu, lai Viņu nogalinātu.
  • Matejs izmanto Jēzus atgriešanās no Ēģiptes pieminēšanu, lai parādītu, ka tas, kas notiek, tā nav sagadīšanās, bet tādējādi izpildās Dieva plāni, kas iepriekš bija izteikti kā praviešu paredzējumi par Jēzu. Kaut šeit citētie pravieša Oseja vārdi (sal. Os 11, 1) attiecas pirmkārt uz visu Izraēlu, kas kā Dieva mīlestības objekts tika aicināts atpakaļ uz dzimteni kā dēls no klejojumiem Ēģiptē, tomēr šai vēsturei bija jāatkārtojas, bet tagad attiecībā uz patieso Dieva Dēlu, Jēzu Kristu.

19.–20.

  • Tiklīdz Hērods nomira, Jāzepam, kā solīts, tika pavēlēts atgriezties „Izraēla zemē”. Arī šis notikum tiek pravietiski izgaismots, bet toreiz  caur Mozus — kā Kristus priekšzīmes — dzīves notikumu: viņš reiz saņēma gandrīz burtisku pavēli: „Atgriezies Ēģiptē, jo visi, kas meklēja tavu dzīvību, ir miruši” (Izc 4, 19).
  • Palestīnas reliģiskais apzīmējums „Izraēla zeme” ir domāts kā atgādinājums par Dieva žēlsirdību, kuras dēļ izredzētā tauta saņēma Svēto Zemi kā savu.

21.–22.

  • Ja nebūtu saņemti turpmāki norādījumi no Dieva eņģeļa sapnī, Jāzeps kopā ar savu ģimeni būtu varējis samaksāt ar savu dzīvību par atgriešanos Izraēla zemē. Kāpēc? Mirušā Hēroda dēls, Hērods Arhelajs, kurš valdīja pār Jūdeju un Samariju, nežēlībā un vardarbībā līdzinājās savam tēvam, bet dažkārt pat pārspēja viņu. Nav izbrīna, ka Jāzeps baidījās nonākt viņa rokās. Sekojot Dieva pavēlei, apejot Jūdeju un Samariju, viņš dodas uz Galileju, kurā lielākoties dzīvoja pagāni un kurā bija relatīva politiskā un reliģiskā brīvība.

23.

  • Tā nu Jēzus ierodas Nācaretē, pilsētā, no kuras, pēc tā laika ebreju uzskatiem, nekas labs nevarēja nākt (sal. J 1, 46!). Lielāku savas dzīves daļu Kristus saistīs tieši ar šo pilsētu, tāpēc vēlāk Viņu sauks par „Jēzu no Nācaretes”. Iespējams, ka šis apzīmējums (varbūt vecākais no visiem Jēzus tituliem), slēpj zināmu nicinājumu, kas saistīts ar pašas Nācaretes ne tik labo reputāciju. Tomēr arī šajā slēpjas Dieva gudrība un ir atrodama norāde uz Viņa žēlsirdību: Dievs priecājas par nicinātajiem, pazemīgajiem, vājajiem un mazajiem, lai viņu paaugstinātu (sal.: Mt 18, 4; 23, 12).
  • Jēzum piedēvēto titulu „Nācarietis” evaņģēlists Matejs saista ar praviešu pareģojumiem, kaut viņš necitē burtiski nevienu pravietojumu. Patiesībā nevienā no pravietojumiem nav atrodams šāds Mesijas apzīmējums. Visticamāk, ka Matejs domā par atsauci uz Isaja grāmatu 11, 1, kur ir teikts: „Atzars riesīsies no Jesse celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus.” Vārds „zars” senebreju valodā ir „neser”, kas vismaz daļēji atgādina „nozri” — Nacarietis. Iespējams, ka sākotnēji šis termins bija tieši saistīts ar „Jesse atvasi”, par šo zaru, atvasi uzskatot Jēzu, un vēlāk tas sāka nozīmēt „Vīrs no Nācaretes”.
  • Komentatori norāda uz citām iespējamām Bībeles vietām, kuras varētu saistīt ar Mateja akcentu attiecībā uz Jēzus titulu „Nācarietis”:
    • Rad 49, 26; At 33, 16 — tur parādās vārds „nazir”, kas nozīmē „princis”,
    • Is  49, 6 (sal. Zah 9,9 un Ps 33[32], 16) — tur parādās vārds „nasur”, kas nozīmē „izdzīvojušais”,
    • Ties 13, 7; 16, 17 LXX (→ Mk 1, 24) — šo vietu gaismā „Nācarietis” varētu būt uztverts kā  kā „glābējs”.


 

Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,

[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

(Lk 24, 25)