Dzejas lāse
no manas sirds
(t a p š a n a s     p r o c e s ā)


 

 

 

 

• Dzejoļi pēc kārtas •

Viņi nav iereibuši,
kā jūs domājat,
bet trešajā stundā
viņi tika Svētā gara piepildīti

(sal. Apd 2, 4–5.15)

 

Neapreibinieties ar vīnu,
bet pildiet sevi ar Svēto Garu!
dziedādami un gavilēdami
skandiniet savās sirdīs Kungam
psalmus un slavas dziesmas,
pateikdamies vienmēr par visu Dievam
mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā!

(sal. Ef 5,18–20)

 


 

PRIMĪCIJA

Natālijai

„Lūdzu… uzzīmē man jēriņu!”
(Antuāns de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)

Tavu vārdu, žestu un klātbūtnes primīcija[1]
nepaliks vien svētku piemiņas kartiņā.

Aizkustinātie prāta un sirds draugi
apsēdīsies pie projektēšanas galda,
lai Mazā Prinča uzzīmētajam jēriņam
izdomātu atbilstošu kūti un aploku, un…

Redzot šādu 23. psalma īstenošanos,
daudzi gribēs saņemt Vēja[2] zīmogu.
Brīdini viņus: to saņem vien bērni[3]

Ogre, 2.05.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Ar nosaukumu primīcija (no latīņu valodas primitiae – pirmie, pirmās labības vārpas, pirmie nobriedušie augļi) apzīmējam pirmo svinīgo Svēto Misi, ko jauniesvētītais priesteris celebrē ar tās draudzes piedalīšanos, no kuras viņš nācis. Parasti primīcija notiek tuvākajā laikā pēc priesteru svētībām, bet jaunpriesteris pirms primīcijas drīkst celebrēt nesvinīgu Svēto Misi vai arī to koncelebrēt. Primīcijas nobei-gumā ir paredzēta šī jauniesvētītā priestera īpaša svētība, kuru viņš pasniedz klātesošajai tautai.
[2] Sal.: J 3,8; Apd 2,1–4.
[3] Sal. Mt 18,1–4.

 

RUNAS MĀKSLAS LIETPRATĒJIEM

„Regulāri jāizravē laukā visi baobabi, tiklīdz tos var atšķirt no rožu krūmiem,
(kam tie ārkārtīgi līdzinās, kad tikko uzdīguši.”
(A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)

Ir milzu baobabi,
kas māk izteikt „A”,
bet to smagā lepnība
neļauj nokļūt kaut līdz „E”.

Ir tāda Roze[1],
kas savu izteikto „A”[2]
ielikusi Derības šķirstā[3]
un, viegli dejodama,
pārkāpa Jordānas robežu[4].

No Apsolītās Planētas
tagad sūta visiem kokiem
burtu pilnas vēstules.

To medu ēdot[5],
baobabi kļūs tievi kā Pirksts[6]
un savus burtus, vārdus un grāmatas
varēs uzrakstīt uz sirds plāksnēm[7].

Vai savā dzīves aliņā
tu gaidīsi vēstuli arī no viņiem…?

Ogre, 2.05.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Katoļu doktrīnā par (Mistisko) Rozi sauc Vissvētāko Jaunavu Mariju, Jēzus Kristus Māti. Skaties, piemēram: Loreto litānija Jaunavas Marijas godam.
[2] „Āmen” → „Lai man notiek pēc tava vārda” (Lk 1,38).
[3] Sal. Izc 25,10–22.
[4] Sal. Joz 3,14–17.
[5] Sal. Ez 3,1–11.
[6] Sal. Lk 11,20.
[7] Sal. 2 Kor 3,1–3.

 

DVĒSEĻU KOREKTŪRA

Judītei

Manu un tavu durvju priekšā
stāv slimi burtiņi rindā.
Dažiem ir salauztas kājiņas,
dažiem — uzpampis vēders.
Citi raud: „Kāds norāva jumtu…”,
citi ir depresijā, jo viņus aizmirsa.

Tāpēc vārdu republikas neatrod kopīgu valodu
un bezjēdzīgi karo, meklējot jēdzienu jēgu.

Ceram, ka visi tiks pieņemti,
kamēr saulei nebeigsies tinte,
un atkal priecīgi dejos evaņģēlija pļavās.

Tomēr uztraukums ir par tiem,
kas baidās ārstam atklāt vainu.
Viņi turpina slēpties apokrifos,
jo negrib sastapties ar diagnozi.

Bažas bieži izraisa vēl citi,
kas pārģērbjas par svešiniekiem,
staigā, uzvilkuši dīvainas skrandas,
vai arī mēģina izbalināt sirds krāsu.

Lai uzgaidāmās telpas un ārstu kabineti
kļūst par uguns pilnām augšistabām[1]
kurās tiks pilnīgi iznīcināta Bābeles sērga,
un lai visa pasaule nespēj aptvert grāmatas[2],
kuras vēl tiks izdotas pēc burtu izārstēšanas!

Ogre, 2.05.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal.: Apd 1,13; 2,1–4.
[2] Sal. J 21,25.

 

DĀVANA

Vārda un dzimšanas dienas
kā dāvanu lentes.
Gaida to īpašo brīdi,
kad pārtaps par bantīti,
un kopā ar sirds pukstiem
aizceļos pie Tevis.

Ogre, 4.05.2024.

 

VĀRDU ZĪMUĻI

„Kādu dienu mazais princis ieteica man pacensties uzzīmēt uzskatāmu zīmējumu, lai arī mūsu bērni to pamatīgi ielāgotu. »Ja viņi kādreiz ceļos,« viņš man teica, »tas viņiem varēs noderēt.«”
(A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)

 

Vai manu vārdu zīmuļi ir pietiekami noasināti,
lai tavas sirds dziļumos uzzīmētu kastīti,
kas būs sagatavota Debesu Jēriņam ?

Vai tavs sirds papīrs ir pietiekoši ciets,
ka, zīmējot arī baušļu stingrās līnijas,
neizberzīšu ieļaunošanās bedres?

Vai varēsi atrast dzēšamo gumiju,
ja izrādīsies, ka mans zīmējums
tomēr nav pietiekami pilnīgs?

Vai rūgto asaru lietus laikā
tavs Jēriņš tiks upurēts,
vai tomēr saudzēts?

 

Vai
tu zini, ka
Viņš atnāca
tavu asaru
dēļ?

Cēsis/ Ogre, 14.05.2024.

 

DZIMŠANAS DIENĀ

Vai saņemto dāvanu kaudze
mudinās tevi ziedot
atraitnes grasi[1]?

Vai pastaiga pie dzīvības jūras
palīdzēs pārstāt fotografēt
sevi pašu?

Vai izdziedināto siržu varavīksne
kļūs tev par ceļu un tiltu
pie caurdurtās Sirds[2]?

Vai pietiks mana mūža laika,
lai es vairs nejautātu
par šīm lietām?

Ogre, 15.05.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. Mk 12,41-44.
[2] Sal. J 20,24-29.

 

AIZLIDOJA…

Nelaikā noplūktie Paradīzes augļi
kā melnā lode pie kājām
neļauj lidot vai skriet
pat apustuļiem.

Krusta zari kā lieli propelleri
izveidoja tik lielo Vētru,
ka tā var raut stipras ķēdes
un sirdis.

Un viņi aizlidoja.

Ogre, 2024.

 

DZĪVĀ MAIZE

„Kā, kā, kā…???”
Jautājumu cilpa neļauj lidot.
Prāta lukturi, maņu āķi
iededz strīdu ugunskuru[1].
Cilvēks deg.

„Dāvā mums vienmēr šo maizi…”[2]
Atzīšanās nespēkā atver durvis.
Dzīvības salmiņš laika laiviņā
izpeld Omegas okeānā.
Cilvēks staro.

Pļaviņas, Vissvētākā Sakramenta priekšā, 20.08.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. J 6,52.
[2] Sal. J 6,34.

 

DIVPADSMIT GROZI

Vai labība, pļauja,
dzirnavas, ceptuve
un maize
liek tev aizmirst
par izsalkums,
kas nenodzēšams?

Piemini divpadsmit grozus,
kas pilni ar drupatām
pēc brīnumainas pavairošanas.
Tie bija sūtīti tiem,
kas mūžīgam izsalkumam
nevēlas ticēt.

Un būsi pārsteigts, redzot,
ka Divpadsmit, kas to saņēma,
baros pasauli līdz tā beigām.

Pļaviņas, 20.08.2024.

 

HES

Dažiem bija žēl
vēsturisko māju,
kokus, akmeņus un zāli.

Daži priecājās,
ka sirds dambis
dos mīlestības strāvu.

Vienā naktī
ar šaubu āmuru
nelabvēļi izsita caurumu.

Nodzisa spuldzes mājās.
Apstājās mašīnas fabrikās.
Izplūda domas, vārdi un žesti.

Kāds darbs aizlāpīs caurumu?
Cik ilgi pildīsies krātuve?
Kas iedarbinās sirds motoru?

Pļaviņas, 27.08.2024.

 

(NE)NOMAZGĀTIE BAUŠĻI

Paslēp netīro sirdi
aiz vairākkārt mazgātām
rokām, krūzēm un guļamvietām.
Aklie vadoņi apliecinās,
ka redz, cik tīrs un skaists tu esi.

Tiem, kas grib ieraudzīt
gan odus, gan kamieļus,
pietiek nostāties uz Vārda sliekšņa,
lai ātri nolaistu savas acis
un sāktu sist pie savām krūtīm.

Tikai šie pēdējie
ieies Tabora gaismā,
saņems kāzu tērpu,
padzersies no sirds akas
un sēdēs kā viesi pie kāzu galda.

Pļaviņas, Vissvētākā Sakramenta priekšā, 27.08.2024.

 

VIENA VĀRDA ATSLĒGA

Kam ir atslēga
manām acīm, ausīm, mēlei
un sirdij?

Vai tā tika iemesta
neizpratnes dzelmē…
Varbūt ir aprakta
grēka zemē…

Vai tomēr tā gaida
caurdurtajā rokā?[1]

Jā, tā ir baltākā gudrība:
tā aizēnot sirdi un maņas,
lai tās “Efeta”[2] vārdā
spētu ieraudzīt visu
mūžīgās krāsās.

Pļaviņas, 28.08.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. Atkl 3,7.
[2] Sal. Mk 7,34.

 

MAZĀ PRIŅČA NAKTS DZEJA

Šajā klusuma naktī
tu esi tālu,
bet atmiņu dziesma
satuvina sameklē pagales
pateicības ugunskuram.

Un pat atstātā planēta
nemirst nemaz —
zvaigznes mirdzumā
tā runā ar mani
par neizsakāmo.

Tāpēc es skūpstu
magones galvu.
Lai birst ilgu sēklas!
Lai tās izaug lielākas,
nekā cilvēciskie sapņi[1].

Kad pienāks laiks
atgriezties mājās,
vai caur sirds teleskopu
ieraudzīšu tavu dzejas dārzu
un varēšu aizmigt uz mūžiem?

Pļaviņas, 4.09.2024., naktī

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal.: Mt 13,31; Ef 3,20.

 

STUNDA, KAS GAIDA LAPSIŅU[1]

Miljons vārdu, domu,
izpildīto darbu un strīdu
okeāna vidū —
žēlsirdības sala.

Tos, kas tur apstājas,
gaida samarietes aka[2].

Ja uzdod jautājumu,
tad tās grieztuve dzied
par Noslēpumaino Jēriņu,
kuru ielika Krusta kastītē.

Tie, kas saprot vārdus,
vēlas atstāt savu veco planētu.

Un ja raktu nožēlas zemē,
varētu atvērt asaru avotu,
kas nomazgā dārza logus,
caur kuriem redzams
Rozes skaistums.

Pulksten 15:00 Mazais Princis
sēdēja pie akas un gaidīja…

Pļaviņas, 4.09.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Dzejolis saistās ar vienu no Dieva Žēlsirdības pielūgsmes formām, kuru sauc par „Žēlsirdības stundu”. Tās būtību Kungs Jēzus atklāja svētajai māsai Faustīnai un tas tika aprakstīts Viņas dienas grāmatā: „Pulksten trijos, lūdz pēc manas žēlsirdības, sevišķi grēciniekiem, un kaut uz īsu brīdi iedziļinies manās ciešanās, īpaši manā pamestībā (vientulībā) agonijas brīdī. Šī ir lielās žēlsirdības stunda visai pasaulei. Es ļaušu tev iegrimt manās nāves skumjās; šajā stundā Es nekā neatteikšu dvēselei, kura Mani lūdz manu ciešanu dēļ.” (Dienasgr. 1320), „Es atgādinu tev, mana meita, kad izdzirdēsi, ka pulkstenis nosit trīs, iegremdējies pilnīgi manā žēlsirdībā, cildinot un slavējot to; piesauc tās visvarenību visai pasaulei, bet īpaši nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā ir pilnīgi atvērt katrai dvēselei. Šajā stundā izlūgsi visu sev un citiem; šajā stundā radās žēlastība visai cilvēcei – žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu. Mana meita, centies šajā stundā iet Krustaceļu, ja tev to ļauj pienākumi; bet, ja tu nevari iet Krustaceļu, tad vismaz ieej kapelā un pagodini manu Sirdi, kas ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; ja tu nevari aiziet uz kapelu, gremdējies lūgšanā tur, kur tu esi, kaut īsu mirklīti. Es vēlos, lai manu žēlsirdību godinātu katra radība, bet tev jābūt pirmajai, jo tev esmu ļāvis visdziļāk iepazīt šo noslēpumu.” (Dienasgr. 1572).
[2] Sal. J 4. 

 

DZEJOLIS NABADZĪTEI

Viņu interesē izšķaidīta cieņa,
no kuras nevajag baidīties,
nedz skūpstīt tās gredzenu.

Viņu aizrauj cukuroti vārdi,
kas glāsta naivus klausītājus,
bet neprasa dzemdību sāpes.

Viņa nesaprot laika kārtību,
kas laulājas ar brīvo gribu
un maina pavēles kā zeķes.

Vai cieņu, dialogu un kārtību
sapratīs biktskrēsla gaismā,
esot savu vainu saplacināta?

Pļaviņas, 5.09.2024.

 

DEJU MEDITĀCIJAS SKOLĀ

Ap Sveci,
kurai karsta sirds,
dejoja
klusuma vējš,
ilgu ziedi
un ciešanu augļi.

Dejotāju virpulis
aizrāva
garām ejošās
Lapsiņas
vārdus,
sapņus
un elpu.

Pielīdzināta
Mazā Prinča Rozei,
salaulājās
ar pravietojumu
par dzīvo cerību
Krustā.

Vai arī tu
iestāsies šajā skolā,
lai Lapsiņas dzejā
sadzirdētu
augšāmcelšanos?

 

Pļaviņas, Vissv. Jaunavas Marijas dzimšanas diena, 8.09.2024.

 

PRAVIEŠA GLUDEKLIS

Izgludināti krekli
nepacietīgi gaida
cilvēka un Dieva
svētku spožumu.

Patīkamas atmiņas
par gludinātā smaržu
un gludekļa karstumu
izsaka pravietojumu,

bet tava dvēsele…,
grēku saburzīta,
vēlas slēpties
zem baiļu akmens.

Krusta gludeklim
netrūks karstuma.
Devītās stundas[1] kvēles
— taču lielākas nekā nāve![2]

Mīlestības ogļu piepildīts,
var izgludināt katru dvēseli![3]
Tomēr tās gaida tavu
“Mea culpa”[4] un “Fiat”[5]

Pļaviņas, 12.09.2024., nakts

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. Lk 23, 44.
[2] Sal.: Dz 8,6–7.; Rom 8,35–37; 1 Kor 13.
[3] Sal. Is 1,18.
[4] Tulkojot no latiņu valodas, tas nozīmē: Mana vaina… Tā ir frāze, ar kuru Baznīcas liturģijā ikviens ticīgais atzīstas savās vainās, savos grēkos un lūdz gan Dieva žēlsirdību, gan citu aizlūgumus par savu dvēseli. Mūsdienās šie vārdi tiek lietoti arī ārpus liturģijas, tomēr ar to pašu jēgu: savu vainu atzīšana.
[5] Fiat ir “atslēgas vārds” latiņu teikumā no Lk 1,38: Fiat mihi secundum verbum tuum. Tulkojumā: Lai man notiek pēc tava vārda! Ar šiem vārdiem Vissvētākā Jaunava Marija piekrita Dieva plānam savā dzīvē. Mūsdienās ar vārdu Fiat izsaka savu piekrišanu, pozitīvo atbildi uz kādu priekšlikumu, aicinājumu. Fiat = jāvārds.

 

18. SEPTEMBRIS – LIESMAS VĀRDA DIENA

Joprojām nepieradinātai Lapsiņai

Vai sava vārda dienu
gribēsi svinēt kopā ar mani?

Šodien labi laika apstākļi!
Miera mežs un noslēpumu sēnes,
vārdu ogas un sadraudzību sūnas,
pārdomu ezeriņš un prieka pļavas
gaida tevi.

Varbūt gribēsi mājās…
Stāstu krēsls un žestu spilveni,
laika pakaramais un viesmīlības čības
pat slavēšanas kūka un lūgšanas stiprā kafija
— viss domāts tieši tev.

Mazais Princis,
pabeidzis rakstīt savu vēstuli,
pielīmēja marku ar Caurdurto Jēriņu[1].
Bet, lai iemestu to Lapsiņas pastkastītē,
sagaidīja labvēlīgus apstākļus — Trešo Stundu[2].

Zināja, ka tikai šajā laikā pūš Vējš,
kas mīlestības dzirksteles pārveido liesmās.

Pļaviņas, 19.09.2024. 

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal.: J 1,29.36 + J 19,34.
[2] Sal. Mt 27,46–50. Toreizēja trešā stundā (pēc jūdu laika skaitīšanas) ir mūsu 15:00 — Kunga Jēzus miršanas pie krusta laiks.
[3] Sal.: J 3,8; Apd 2,1-4.

 

PIEAUGUŠIE MĪLESTĪBĀ

Runā
skaidri
un skaļi
par ciešanām,
kas saldas kā medus!

Klusini
neprātīgo
un nežēlīgo
lepnības zvēru,
kas nozog pirmo vietu[1]!

Pieaugušie
jau māk tā runāt.
Mīlestības cietā barība[2]
iemācīja viņu rokas uzvilkt vara stopu[3].

Bērni
lai paliek
pie klausīšanās piena!
Lai mācās atšķirt rēcienu[4] no dziesmas[5]!

Pļaviņas, 21.09.2024., nakts

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. Mk 9, 34.
[2] Sal.: 1 Kor 3, 1–7; Ebr 5, 11–14.
[3] Sal. Ps 18, 35.
[4] Sal. 1 P 5, 8.
[5] Sal. Atkl 5, 8–10. 

 

SAULRIETS PIE EZERIŅA

Manu domu ezeriņa krastā
apstājās Apses dungota melodija.
Ilgi lūkojās ūdens virsmā…

Nezināja, vai tas, ko redz šajā spogulī,
ir Tavas Sirds ilgu mākoņi, kas ir tik tuvu
— šķita, ka pie pašām kājām,
vai tomēr vien manas vientulības ūdens,
kas vēlas pacelties līdz ugunīgajiem mākoņiem.

Varbūt apses netic,
ka Mīlestība iemiesojās[1]
Varbūt aizvien gaida Jonasa zīmi[2]
vai smagāk — apsūdz mani un Tevi[3]

Kāpēc mūžīgo pamudinājumu vējā
tās vienmēr tikai trīc un dungo,
bet necenšas izraut savas saknes
un pārstādīties Evaņģēlija jūrā[4]?!

Es priecājos, ka nāk Rudens
un klāt būs arī nežēlīgā Ziema.
Apsei neatsaucami būs jāmirst.
Tad varēs piedzīvot augšāmcelšanos.

Vai ceri, ka līdzīgi ticīgam Tomam[5]
Apse noskūpstīs Tavu galvu
un tik vienkārši kā bērns
teiks liesmās: „Es tevi mīlu”…?

Pļaviņas, 22.09.2024.

_________________________
PIEZĪMES:
[1] Sal. J 1, 14.
[2] Sal. Mt 12, 38–42.
[3] Sal. Mt 12, 24–27.
[4] Sal.
Lk 17, 5.
[5] Sal. J 20, 28. 

 

VIESMĪLĪBAS INTERPUNKCIJA

Viņa aicināja ciemos
ar izsaukuma zīmēm,
tomēr durvis bija ciet.
Uz tām — daudzpunkte.

Varbūt es nepamanīju,
ka kaut kas bija vēl iekavās…
Šķita, ka tikai skaidri teikumi
ar komatiem un punktiem…

Tomēr pēdiņu viltība
un slīpsvītru vienaldzība
spēja nežēlīgi nogalināt
zvaigznīšu apliecinājumus.

Manas aiziešanas semikols
atstāja viņai izvēles iespēju.
Es palikšu ar jautājuma zīmi
un gaidīšu, ko teiks viņas kols.

Nepacietības gadījumā
es visam pielikšu domuzīmi
un lai to papildina kā grib
visi Dieva eņģeļi un svētie.

Pļaviņas, 24.09.2024. 

 

(*** Radīšanas uguns…)

Radīšanas uguns
izkaltajā gredzenā
vienojās cilvēku krāsas.[1]
       Dzimst varavīksne,
       un nāk lietus.

Cietsirdības preses
izraisītajā spiedienā
lūzt cēlmetālu skūpsti.[2]
       Rūc draudīgi mākoņi,
       un birst asaras.

Žēlsirdības krusta
uzrakstītajā ielūgumā
atmirdz debesu kāzas.[3]
       Caur nožēlas logu[4]
       var ielidot gājputni,
       kas cerību knābjos
       nesīs sinepju graudiņus[5]

Madona, adorācijas kapela, 30.09.2024.

_________________________

PIEZĪMES:

[1] Sal. Mk 10, 6–9.
[2] Sal. Mk 10, 2–5.
[3] Sal. Mt 22, 1–14.
[4]Sal. Lk 18, 13–14.
[5] Sa l. Mk 4, 30–32.

 


No sirds pārpilnības runā mute.

Mt 12, 34