10. Un apustuļi atgriezušies stāstīja Viņam, ko visu viņi darījuši; un Viņš, ņēmis tos līdz, aizgāja savrup tuksnešainā vietā, kas atradās pie Betsaidas. 11. Daudzi ļaudis, to uzzinājuši, sekoja Viņam; un Viņš, pieņēmis tos, runāja viņiem Dieva valstību, un tos, kam vajadzēja dziedināšanas, izdziedināja. 12. Bet diena sāka iet uz beigām; un tie divpadsmit, piegājuši Viņam, sacīja: Atlaid ļaudis, lai viņi iet miestos un apkārtējos ciemos meklēt naktsmājas un pārtiku, jo mēs šeit esam tuksnešainā vietā. 13. Bet Viņš tiem sacīja: Dodiet jūs viņiem ēst! Bet tie atbildēja: Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis; vai atkal: Mēs iesim un nopirksim pārtiku visiem šiem ļaudīm. 14. Bet bija viņu ap pieci tūkstoši vīriešu. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Lieciet viņiem apsēsties grupās pa piecdesmit! 15. Un viņi tā darīja un novietoja visus. 16. Bet Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis un paskatījies uz debesīm, svētīja tās un lauza, un deva saviem mācekļiem, lai celtu ļaudīm priekšā. 17. Un visi ēda un paēda; un ar pārpalikušajām druskām viņi pielasīja divpadsmit grozus. 10 Apustuļi atgriezušies stāstīja viņam visu, ko bija darījuši. Tad viņš ņēma tos sev līdzi un devās pa savrupu ceļu uz pilsētu, vārdā Bētsaīda. 11 Ļaužu pūļi, to uzzinājuši, sekoja viņam. Viņš tos pieņēma un runāja tiem par Dieva valstību, un darīja veselus tos, kam bija vajadzīga dziedināšana. 12 Diena jau sliecās uz vakaru, kad tie divpadsmit piegāja pie viņa un sacīja: “Atlaid ļaudis, lai tie dodas uz apkārtējiem ciemiem un mājām, kur varētu pārnakšņot un dabūt kaut ko ēdamu, jo mēs šeit esam nomaļā vietā.” 13 Bet viņš tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Tie sacīja: “Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis. Vai lai ejam pirkt ēdamo visiem šiem ļaudīm?” 14 Jo to bija ap pieci tūkstoši vīru. Bet viņš mācekļiem sacīja: “Lieciet tiem apsēsties zemē pulkos pa piecdesmit.” 15 Viņi tā izdarīja un lika visiem apsēsties. 16 Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza tās un deva mācekļiem, lai tie tās pasniegtu ļaudīm. 17 Visi ēda un bija sāti, un no pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit grozus. Rakstu vieta: Lk 9, 10a Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: 28. Un notika, ka pēc šīs runas pagāja apmēram astoņas dienas; un Viņš ņēma līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni un uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. 29. Un kad Viņš lūdza Dievu, Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja. 30. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu; tie bija Mozus un Elijs. 31. Viņi parādījās godībā; un tie runāja par Viņa gala norisi, ko Viņš piepildīs Jeruzalemē. 32. Bet Pēteris un tie, kas atradās pie Viņa, bija miega nomākti; un uzmodušies tie redzēja Viņa godību un divus vīrus, stāvot pie Viņa. 33. Un notika, kad tie gāja no Viņa, ka Pēteris, pats nezinādams, ko runā, sacīja Jēzum: Mācītāj, mums labi šeit; mēs taisīsim trīs teltis: Tev vienu un Mozum vienu, un Elijam vienu. 34. Viņam tā runājot, parādījās mākonis un apēnoja viņus; un tie izbijās, kad mākonis viņus apklāja. 35. Un balss atskanēja padebesī, sacīdama: Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet! 36. Un kad balss atskanēja, Jēzus tur atradās viens pats. Un viņi klusēja un nevienam tanīs dienās nesacīja nekā par to, ko bija redzējuši. 28 Pēc kādām astoņām dienām, kad Jēzus bija šos vārdus sacījis, viņš ņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 29 Un, viņam lūdzot, viņa vaigs mainījās un viņa drēbes tapa mirdzoši baltas. 30 Un, redzi, divi vīri ar viņu sarunājās – tie bija Mozus un Elija. 31 Tie, parādījušies godībā, runāja par viņa aiziešanu, kam bija jānotiek Jeruzālemē. 32 Pēteris un viņa biedri bija miega pārņemti, bet pamodušies tie ieraudzīja viņa godību un abus vīrus pie viņa stāvam. 33 Kad tie jau grasījās aiziet no viņa, Pēteris, nesaprazdams, ko viņš runā, teica Jēzum: “Mācītāj, te mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” 34 Kamēr Pēteris to teica, uznāca padebesis un viņus apēnoja; un mācekļus pārņēma izbailes, kad tos apņēma mākonis. 35 Un no padebeša atskanēja balss: “Šis ir mans izredzētais Dēls, klausiet viņu!” 36 Kad šī balss atskanēja, Jēzus jau bija palicis viens. Un viņi klusēja un tanīs dienās nevienam neko nestāstīja par redzēto. Evaņģēlijs, bērnu lasīts Atsauces pie konkrētiem pantiem: Ineses Sliņķes zīmējums Lauras Feldbergas zīmējums MOSTIES! Ar pārveidotu seju Kad pamodīsies, nebūsi drošs, Tad tu atnāksi pie manis Kad es augšāmcelšos, skaidri zināšu, Tāpēc Praviešos un Likumā[4] Kad mēs nostāsimies Durvju priekšā, pr. Pāvils Kamola _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Lk 9,28b–36.
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25) Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
Rakstu vieta: Lk 9, 10b-17
Priestera komentārs
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
(lasa: Kārlis Jankovskis)Papildinājums dziļākai meditācijai
Paralēlās vietas:
Līdzīga tēma:
Ingunas Jankovskas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 16.03.2025.)Evaņģēlijs dzejas lāsē
un ar starojošām drēbēm
es atnākšu pie tevis
tava saldā sapņa laikā[1].
vai tas bija sapnis vai realitāte.
ar 30 sudraba gabaliem[2],
ar āmuru un naglām rokās[3]
manas zemes pastaigas laikā.
ka tu nebiji kārtīgi pamodies.
vajadzēs sameklēt tev pamācību:
ko nozīmē gaiļa trīskārtīgā dziesma[5],
kā nojaukt savu ilūziju trīs teltis[6]
un kā Brūču Akā ielikt trīs pirkstus[7].
tad ārpus sapņa redzēsi, ka bija vērts.
[2] Sal.: Izc 21,32; Zah 11,11–13; Mt 26,15.
[3] Sal.: Zah 12,10; Apd 2,23.
[4] Sal.: Lk 9,30; 24,27.
[5] Sal.: Lk 22,31–34 → 22,54–62.
[6] Sal.: Lk 9,33; 1 J 2,16; Lk 4,1–13.
[7] Sal. J 20,24–29. Priestera komentārs
Dažas norādes pārdomām un lūgšanai
• Lk 09 •
• Lk 9, 10–17 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums
• Lk 9, 28–36 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums