Kāpt kalnā

 

↑

 

↑

 

Rakstu vieta: Lk 1, 1-4

• Apd 1, 1
• J 1,1-18

Rakstu vieta: Lk 4, 14-21

Rakstu vieta: Lk 4,14-15 

Paralēlās vietas:

• Mt 4, 12-17.23
• Mk 1, 14-15.39

Līdzīga tēma:

• J 4, 43-46a 

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 4,14: Mt 9,26; 4,24; 9,31; 14,1; Mk 1,28.45; Lk 4,37; 7,17; 5,15.
• Lk 4,15 → sal. ar Mk 1,14 par.: Mt 14,3; Apd 10,37; J 3,22-24; 4,1; Mk 1,9.

 

Rakstu vieta: Lk 4,16-30

Paralēlās vietas:

• Mt 13, 53-58
• Mk 6, 1-6a

Līdzīga tēma:

• J 4,43-46a
• J 7,15; 6,42; 

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

• Lk 4,16: Apd 7,20n; 22,3; Lk 2,51; Apd 17,2; 13,14; 16,13.
• Lk 4,17: Apd 13,15.27; Atkl 5,2.
• Lk 4,18: Lk 3,22; 4,1; Apd 10,38; Is 58,6; 61,1-2.
• Lk 4,19: Lev (3Moz) 25,10?.
• Lk 4,20: Apd 6,15; 10,4; 3,4.

↑

 

↑

 

↑

 

AKA

Piespiests lasīt, viņš atrada vienu – uz spilgti sarkanas antūrijas bija rakstīts:

Septītajā istabā ir izurbta aka – dziļa, tumša.

Tur – dzīvinošs ūdens tīrs, dzidrs un ļoti auksts.

To urba asaras ilgi, noslēpumaini 40 gadus.

Tā sauc Samarietes – izmisušas, miglainas un degošas iekārē:

Mostieties Lieldienu rītā! Paņemiet atslēgu no Dārznieka, Viņš dos jums dzert!

Aizverot grāmatu, viņš sāka raudāt: ticība noskūpstīja apsolījumu viņa acu priekšā.

pr. Pāvils Kamola

↑

 

• Uzvarējis sātanu, Jēzus devās uz Galileju, lai sāktu savu publisko kalpošanu. Šis ir svarīgs punkts, jo norāda, ka Jēzus, pasaules Gaisma, Dieva Valstības īstenošanu apzināti iesāka reģionā, kuru apņēma garīgā tumsa. Par to runā sv. Matejs:
  • “Un Viņš, atstājis Nācaretes pilsētu, aizgāja dzīvot Kafarnaumā pie jūras, Zabulona un Neftalima robežās, lai izpildītos tas, ko pravietis Isaja sacījis: «Zabulona zeme un Neftalima zeme, piejūras ceļš Aizjordānijā, pagānu Galileja, tauta, kas sēdēja tumsā, redz lielu gaišumu; un tiem, kas sēdēja nāves ēnas valstī, ir uzaususi gaisma.»” (Mt 4,  13-16)
• Nācarete ir pilsēta, kurā Jēzus laikā bija ap 1600 – 2000 iedzīvotāju.
• Svētais Matejs saka, ka Jēzus, izdzirdējis par Jāņa ieslodzīšanu, aizgāja uz Galileju. To var saprast, ņemot vērā, ka gan pats Jēzus gan Evaņģēlists vairākas reizes komentēja, ka Viņa nodošanas un ciešanu laiks (stunda) bija precīzi noteikts un neviens nevarēja to paātrināt vai kavēt. Citi tekstu piemēri, kas uz to norāda:
  • “Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.” (Lk 22,53)
  • “Tad tie meklēja Viņu satvert, bet neviens Viņam rokas nepielika, jo vēl Viņa stunda nebija pienākusi.” (J 7, 30)
  • “…neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.” (J 8, 20)
  • “Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, tos mīlēja līdz beigām.” (J 13, 1)
• Lūkass, acīmredzot vēlēdamies izvairīties no domas, ka Jēzus no kaut kā baidījās, paziņo citādāk. Apustulis saka: “Viņš Gara spēkā atgriezās Galilejā.” Tātad Visaugstākā spēks Jēzum ir jau no pirmajiem Viņa sabiedriskās darbības brīžiem un ved Viņu visam cauri līdz Debeskāpšanas brīdim.
• Dieva Vārds tika lasīts stāvus, lai tādējādi izrādītu cieņu Dievam un Viņa atklāsmei.
• Šajā fragmentā parādās tēma, kas sv. Lūkasam ir īpaša – tiek norādīts uz Jēzu kā dievišķo mācītāju. Darbības vārds “mācīt” viņa Evaņģēlijā parādās 14 reizes, lai norādītu, ka tas ir viens no raksturīgiem un neatņemamiem Jēzus misijas elementiem. Arī pats Jēzus šo patiesību apstiprina. Daži piemēri:
  • “Un Viņš sacīja tiem: «Iesim tuvējos ciemos un pilsētās, lai es tur sludinātu, jo tāpēc es esmu atnācis.” (Mk 1, 38)
  • “Ja nu es, Kungs un Mācītājs…”  (J 13, 14)
  • līdzība par sējēju – sal. Mt 13.
• Jēzus uzrunu vieta bija sinagoga (toreizējā “baznīca”). Tādējādi jūdu sapulces un lūgšanu vietas pamazām kļuva par jaunās kristīgās kopienas centriem. Šo faktu kaut kādā mērā komentēja arī Jēzus, sakot: “Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.” (J 4, 22) ) Pat vairāk: caur sinagogas motīva izmantošanu tiek norādīts, ka pestīšana Jēzū nesākās it kā pēkšņi, bet Viņā tiek turpināti kādreiz dotie Debesu Tēva apsolījumi. Vēl spēcīgāk tas izskanēs caur izlasīto un Jēzus interpretēto Rakstu fragmentu.
• Arī diena, kurā uzruna notika, ir īpaša. Sabats ir Dieva “atpūtas” un tautas svētdarīšanas diena. Jēzus savus nozīmīgos darbus un brīnumus vairākas reizes veica tieši šajā dienā. Un komentēja, ka Viņš ir sabata Kungs (sal. Mk 2, 28; Lk 6, 5). Plašāku katehēzi par Jaunās Derības sabatu, Kristu un Viņa upuri var atrast, lasot vēstules ebrejiem trešo un ceturto nodaļu, sevišķi 4, 7, kur precīzi norādīts, ka Dievs Jēzū mums dod jauno “šodienu”, jauno “sabatu”, jauno “atpūtas dienu”.
• Jau ar pirmo uzrunu Galilejas sinagogā Jēzus guva arvien lielāku atzinību cilvēku vidū. Ir teikts: “visi Viņu slavēja”. Šādus mirkļus sv. Lūkass apzināti uzsver, gan rakstot par Jēzus darbību Evaņģēlijā, gan vēlāk Apustuļu darbos, stāstot par Baznīcas dzīvi.
• Situācija risinās Nācaretē – Jēzus dzimtajā pilsētā. Sabatā Viņš devās uz sinagogu, kur, kā tas bija pieņemts arī ebreju zinātnieku praksē, sāka lasīt un interpretēt Svētos Rakstus. Vērts pieminēt, ka secīgi bija jālasa tikai Pentateuchs (Mozus Likuma piecas grāmatas). Citas grāmatas varēja lasīt brīvi, nejauši. Sv. Lūkass stāsta, ka pēc grāmatas atlocīšanas, precīzāk — izrullējot pergamenta rullīti, Jēzus (daži teiktu – nejauši) ieraudzīja tekstu, kura izskaidrojums bija ļoti liktenīgs. Nav šaubu, ka tā nebija nejaušība, teksta izvēlē bija Svētā Gara darbība. Dieva Gars redzēja, kurš teksts skaidri atklāj Jēzus identitāti un Viņa misijas būtību.
• Lasītais teksts bija Jesajas grāmatas fragments par pravieša aicinājumu un darbību (sal. Is 58,6 + 61,1). Tajā pravietis skaidro, ka ir paaicināts, jo Kunga Dieva Gars viņu svaidīja, piepildīja, un viņa misijas mērķis ir nest labas ziņas nabadzīgajiem, sludināt brīvību ieslodzītajiem, spēju atkal redzēt neredzīgajiem; atbrīvot apspiestos un pasludināt žēlastības gadu, ka atnācis Dievs. Beidzis lasīt, Jēzus atklāja, ka pravietiskie vārdi šodien piepildās. Tas bija ļoti nozīmīgs paziņojums, jo tādējādi Jēzus skaidri norādīja, ka tas, ko pravietis bija teica par sevi, faktiski attiecas arī uz Jēzu. Viņa misija, kas tikko ir iesākusies, būs līdzīga: neredzīgie redzēs, klibie staigās un nabagi dzirdēs Labo vēsti.

↑

 

• Kādu savas valsts reģionu es raksturotu kā “pagānu Galileju”, kurā vajadzētu (no jauna) sludināt Dieva Valstības tuvumu un aicināt uz atgriešanos?
• Kādu dzīves jomu vai attiecības es uztveru kā savu garīgo “pagānu Galileju”? Kādā veidā līdz šim “tur” tika sludināts un īstenots Evaņģēlijs?
• Kad es pirmo reizi publiski lasīju Dieva Vārdu? Kādos apstākļos? Kas man to prasīja? Ar kādām izjūtām noritēja mana pirmā kalpošana (vai vairāk ar sirds prieku un lepnumu, ka es kalpoju Dievam, Viņa Vārdam un Viņa tautai, vai tomēr – kā mēdz būt – ar lielu uztraukumu un stresu; vai ar citām izjūtām)? 
• Vai katru reizi, lasot baznīcā Dieva Vārdu, es izlasīto attiecinu, pirmkārt, uz sevi pašu? Un no kā ir atkarīgs, lai izlasīto Vārdu es vienmēr varētu attiecināt uz sevi?
• Vai es praktizēju spontānu (bet pēc lūgšanas Svētajam Garam par Dieva vadību) Bībeles atvēršanu, lai sadzirdētu, ko Dievs saka par mani vai par manu dzīves situāciju? Vai šādā veidā es meklēju atbildes uz manas sirds jautājumiem?  
• Jēzus parasti mācīja sinagogā. Kur mana sirds vislabāk sadzird Dieva mācību? Vai tā ir manas draudzes baznīca, kāds sanktuārijs, kāda vieta dabā vai svētceļojumā, vai vēl cita? Kas ietekmē spēju sadzirdēt Dieva Vārdu šajā nevis citā vietā?
• Jēzus lasītais teksts norāda uz pieciem veidiem, ceļiem, par kuriem atnāk Dieva Valstība. Vai līdzīgus ceļus, kanālus Dieva mīlestībai es redzu arī mūsdienās? Var varu norādīt uz konkrētiem piemēriem?   
• Cik lielā mēra tekstu “Kunga Gars ir pār mani; Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju…” es uztveru kā paskaidrojumu manu kristību būtībai? Vai esmu spējīgs norādīt, kādā veidā tas praktiski piepildās manā dzīvē?
• Kādi augļi ir tam, ka mēģinu sludināt Dieva Valstību savā ģimenē? Cik reizes sastapos ar sirds sajūsmu, cik reizes mani “izmeta no pilsētas ārā” vai “nogrūda zemē”? 

↑