16. Bet Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras dzimis Jēzus, kas top saukts Kristus. (…) 18. Bet ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara. 19. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt. 20. Bet kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. 21. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem. 22. Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka: 23. Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums. 24. Bet Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis. 16 Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no viņas ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus. (…) 18 Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu; pirms tie sāka dzīvot kopā, viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara. 19 Viņas vīrs Jāzeps, būdams taisns un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja no tās slepus šķirties. 20 Kad viņš par to domāja, redzi, Kunga eņģelis viņam parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu; tas, kas viņā ieņemts, ir no Svētā Gara. 21 Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem. 22 Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir runājis: 23 redzi, jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu, un viņu sauks vārdā Immānū-Ēls, tulkojumā: Dievs ir ar mums.” 24 Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis viņam bija pavēlējis. Evaņģēlijs, bērnu lasīts Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Ineses Sliņķes zīmējums Lauras Feldbergas zīmējums Avārija kurinātavā jeb telegramma no Rozes „Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu; Kad tecēja manu atmiņu krāni, Bet tad mani mierināja eņģeļi, Tad es sāku domāt pie sevis: Caur smago domu miglu nāca Zeltmatainais „Ko darīt, kā dzīvot, kad celšos no rīta?” — pr. Pāvils Kamola _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. J 3,8. Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25)
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
(lasa: Agrita Ābeltiņa)Papildinājums dziļākai meditācijai
Ingunas Jankovskas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 19.03.2025.)
Evaņģēlijs dzejas lāsē
tas, kas viņā ieņemts, ir no Svētā Gara.”
(Mt 1, 20)
es uztraucos par savas sirds krāsni:
vai ūdens spiediens būs pietiekošs,
lai sasiltu līdz augstsirdības stāvam?
ka žēlastība nepazūd tik viegli
un šad tad ir jāpiecieš ilgu aukstums,
lai no jauna atklātu Rozes siltumu.
vai viņa pati izlūdza šo ievainojumu,
lai es atgrieztos uz mūsu planētas,
vai man ir jāmeklē jauns dārzs…?
ar plīvojošu Latvijas karogu un telegrammu:
„Atminies Lapsiņu, soļus un druvu…
Nebaidies paņemt Viņu pie sevis!”
domās vaicāju, ātri aizmiegot Vējā[1].
Sapnī atnāca Jāzeps un Nikodēms[2]
ar saviem stāstiem un savām atbildēm…
[2] Sal.: J 3,1-21; 7,50-52; 19,39-42.
• Mt 01 •
• Mt 1, 16.18–24a•
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums