Kāpt kalnā

12.

• Šī īsa piezīme par Jēzus dzīvi atdala brīnuma Kānā aprakstu no darbības Pashas svētku laikā templī.
• Visa Evaņģēlija tradīcija vienbalsīgi attēlo Kafarnaumu kā Jēzus kalpošanas centrālo punktu (sal. Mt 9, 1), lai gan tās neticība vēlāk nopelnīja lāstu (sal. Mt 11, 23–24). Tikai tagad evaņģēlists piemin Jēzus brāļu, t.i., radinieku, klātbūtni kāzu mielastā, kuri vēlāk (sal. J 7, 3 un tālāk) atkal parādās kā neticīgie Jēzus misijā.
• Evaņģēlists nenorāda ne Jēzus ceļojuma uz Kapernaumu iemeslus, ne mērķi. No tekstiem Mk  1, 29–30 un Lk 4, 38 var secināt, ka svētais Pēteris un viņa ģimene tur dzīvoja.
• Minēto tekstā „vairāku dienu” periods norāda uz īsāku uzturēšanās laiku, taču tas neļauj precīzāk noteikt Jēzus publiskās dzīves pie Jordānas sākuma datumu.

13.

• Šajā pantā minētie Pashas svētki ir pirmie Jēzus publiskās kalpošanas laikā. Šie svētki vienmēr pulcināja Jeruzalemē lielus svētceļnieku pūļus, kas parasti ieradās vismaz nedēļu iepriekš, lai saskaņā ar likumu veiktu šķīstīšanās, kas nepieciešamas, lai Pashas mielasta laikā tie varētu ēst jēru. Tajās dienās kustība un rosme templī ievērojami palielinājās, daļēji dažādu solījumu izpildes, upuru nešanas, tempļa nodokļu maksāšanas un tā tālāk dēļ.

14.

• Naudas maksājumi templī tika iekasēti senajā Izraēlas monētā, savukārt ikdienas dzīvē galvenokārt tika izmantotas citas monētas (vietējās, grieķu vai romiešu). Maiņu (bieži vien negodīgi) veica baņķieri tempļa pagānu pagalmā. Tur tika pārdoti arī upurdzīvnieki. Ebreju arhīvos var atrast ziņu, ka ievērojama daļa no šiem ienesīgajiem tirdzniecības punktiem piederēja augstajam priesterim Annas ģimenei (Annas izpildīja vieno no nozīmīgākajām lomām Kristus tiesāšanā — sal. J 18, 12.19–24).

15.

• Jāņa evaņģēlista apraksts par Jēzus iejaukšanos tempļa kārtībā atšķiras no sinoptiskā apraksta, kas epizodi ar tirgotājiem novieto Kristus kalpošanas beigās. Tomēr vajag atcerēties, ka evaņģēlisti ne vienmēr ievēro notikumu secību, bet pakārto tos sistemātiskiem vai teoloģiskiem pieņēmumiem. Sv. Jānis bija iecerējis tempļa attīrīšanu attēlot kā pirmo soli cīņā starp oficiālo jūdaismu un Jēzu, starp tumsas un gaismas spēkiem. Hronoloģiski ticamāks ir vēlāks periods, jo ir grūti iedomāties, ka tempļa vadība būtu pieļāvusi šādus notikumus, vienlaikus ļaujot Jēzum turpināt mācīt templī.

16.

• Lai gan ebreju tradīcija ļāva Rakstu mācītājiem spontāni reaģēt šādā veidā (→ šaustīt) uz Likuma pārkāpēju rīcību, tomēr acīmredzot neviens no tiem dzīvnieku pārdošanu un naudas apmaiņu neuzskatīja par Likuma pārkāpumiem.

17.

• Tomēr Jēzus atsaucās uz tekstu: „Un Tā Kunga Cebaota namā tai laikā nebūs vairs neviena pārdevēja.” (Zah 14, 21b), uzskatot savu uzstāšanos par vienu no mesiāniskā laikmeta ievada darbībām. Viņu vadīja Dieva Dēla dedzība par Tēva namu, par vietu, kur, saskaņā ar vispārpieņemto ticējumu, mājo Viņa godība. Mācekļu izpratne par Jēzus rīcību balstās uz toreiz pieņemto mesiānisko 69. psalma interpretāciju (sal. Ps 69[68], 10). 
• Šis psalms tiek citēts arī citās Bībeles vietās: J  15, 25; 19, 29; Mk 15, 36; Apd 1, 20; Rom 15, 3). Mācekļi un pārējie Kristum ticīgie pilnībā sapratīs šo psalmu tikai pēc Jēzus augšāmcelšanās → „Kad nu Viņš bija uzcēlies, Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to sacījis, un ticēja Rakstiem un vārdiem, ko Jēzus bija runājis” (J 2, 22).

18.

• Nedz no tempļa izraidītie, nedz tempļa apsargi nekritizē Jēzus rīcību kā nelikumīgu, bet pieprasa Viņa autoritātes apstiprinājumu. Tāpat kā Vecās Derības tauta varēja prasīt no praviešiem zīmi, viņi pieprasa no Jēzus īpašu zīmi. Sal.:
  • 2 Ķēn 20, 7–8: „Un Jesaja sacīja: «Ņemiet vīģu rausi!» Un tie to ņēma un uzlika uz augoņa, un viņš kļuva vesels. Un Hiskija jautāja Jesajam: «Kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs darīs mani veselu un ka es varēšu iet trešajā dienā augšup Tā Kunga namā?»”  
  • un Is 7, 10–11: „Un Tas Kungs vēl runāja uz Ahasu: «Izlūdzies sev zīmi no Tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!»”.
• Sv. Jāņa Evaņģēlijā līdzīgs pieprasījums izskanēs vēlāk: 
  • „Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: «Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.» Tad tie sacīja Viņam: «Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi? Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst.»” (J 6, 29–31
• Arī sv. Marka Evaņģēlijā — pēc mazies brīnumainas pavairošanas — parādās līdzīga stāja: „
  • Farizeji izgājuši sāka strīdēties ar Viņu un, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm” (Mk 8, 11).

19.

• Jēzus nekad nerāda zīmes to klātbūtnē, kas šaubījās par Viņu, tāpēc tā ir arī šajā gadījumā. Prasīta brīnumu vietā Kristus izsaka pārsteidzošu priekšlikumu nojaukt templi un to atjaunot trijās dienās. Uz šo teikto viltus liecinieku atsaucās Jēzus tiesas laikā (sal. Mk 14, 58 un turpmāk).

20.–22.

• Šajos pantos atklājas tas, kas Ceturtajā evaņģēlijā tiek atklāts diezgan bieži: klausītāju vai aculiecinieku pārpratums. Jēzus klausītāji Viņa vārdus uztver burtiski, proti, visa tempļa ēku kompleksa nojaukšanu. Sarunu biedri mēģina pierādīt Jēzus vārdu materiālās nozīmes nepamatotību, norādot ka „šī svētnīca bija celta četrdesmit sešus gadus”, kā tad jebkurš var kaut domāt par to, lai to uzceltu trijās dienās, nerunājot par šī nolūka izpildīšanu.
• Noprecizējot, vajadzētu piebilst, ka tempļa celtniecības 46 gadu periods, visticamāk, attiecas uz tā rūpīgo atjaunošanu, kas sākās Hēroda Lielā laikā (20./19. g. pirms Kristus); un joprojām turpinājās Jēzus sarunas ar jūdiem laikā  (apm. 27./28. g. pēc Kristus atnākšanas [?]). Šie darbi tika pilnībā pabeigti 63. gadā. 
• Jēzus tomēr runā par citu templi, kas tiks iznīcināts Golgātā, lai tikai ar Dieva Dēla spēku „atjaunots” augšāmcelšanās godībā. Taču mācekļi to sapratīs tikai pēc augšāmcelšanās un caur Gara-Paraklēta darbību.
• Domājot par Kristus celtu Baznīcas garīgo svētnīcu, ir vērt pieminēt sekojošos tekstus:
  • 1 Kor 3, 16–17: „Vai nezināt, ka jūs esat Dieva svētnīca un ka Dieva Gars mājo jūsos? Ja kāds Dieva svētnīcu apgāna, to Dievs iznīcinās. Jo Dieva svētnīca ir svēta, un tā esat jūs.”
  • 2 Kor 6, 16–17: „Bet kā sader Dieva svētnīca ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva svētnīca, kā Dievs to saka: es viņos mājošu un starp viņiem staigāšu, un es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.”
  • Ef 2, 19–22: „Jūs vairs neesat svešinieki un ienācēji, bet esat svēto līdzpilsoņi un Dieva saimes locekļi, kas uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, bet galvenais stūrakmens ir Kristus Jēzus. Katra uz Viņa celtā celtne izaug par svētu templi Kungā. Viņā arī jūs Garā tiekat uzcelti par Dieva mājokli.”
  • 1 P 2, 5: „Uzceliet uz Viņa no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu celtni, topiet par svētajiem priesteriem, lai caur Jēzu Kristu nestu Dievam patīkamus garīgus upurus!”