Kāpt kalnā

1. Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs, mācīdams Jūdejas tuksnesī 2. Un sacīdams: Gandariet par grēkiem, jo debesvalstība tuvu! 3. Šis ir tas, par ko min pravietis Isajs, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa tekas! 4. Bet pašam Jānim bija uzvalks no kamieļu spalvām un ādas josta ap viņa gurniem; viņa ēdiens sastāvēja no siseņiem un meža medus. 5. Tad izgāja pie viņa Jeruzaleme, visa Jūdeja un viss apgabals ap Jordānu; 6. Un viņi, atzinuši savus grēkus, pieņēma no viņa kristību Jordānā. 7. Bet viņš, redzēdams daudz farizeju un saduceju nākot pie kristības, sacīja tiem: čūsku izdzimums, kas norādīja jums bēgt no nākamām dusmām? 8. Tad dariet gandarījuma cienīgus augļus! 9. Un nesakiet: Ābrahams ir mūsu tēvs, jo es jums saku, ka Dieva varā ir no šiem akmeņiem radīt Ābrahama dēlus; 10. Jo cirvis jau pielikts pie koku saknēm. Tātad katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests. 11. Jo es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni. 12. Vēteklis ir Viņa rokā: un Viņš iztīrīs savu klonu, un Viņš sakrās kviešus savā šķūnī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī. 

1 Tajās dienās Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī: 2 “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir klāt.” 3 Par viņu Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: “Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas!” 4 Jānis valkāja kamieļu vilnas drēbes un ādas jostu ap gurniem. Viņa barība bija siseņi un savvaļas bišu medus. 5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme, visa Jūdeja un viss Jardānas apgabals, 6 un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 7 Redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks? 8 Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus 9 un neiedomājieties savā sirdī sacīt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus. 10 Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī. 11 Es jūs gan kristīju ūdenī uz atgriešanos no grēkiem, bet, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani, es neesmu cienīgs pienest viņa sandales, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 12 Viņam vēteklis ir rokā, un viņš iztīrīs savu klonu un savāks savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.”