Evaņģēlija teksts konkrētajai svētdienai vai svētkiem


• JĒZUS KRISTUS, VISPASAULES KARAĻA lieli svētki `C` •

• 23.11.2025. •

• Mt 24, 37–44

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

37. Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā. 38. Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā, 39. Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā. 40. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās. 41. Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās. 42. Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks. 43. Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā. 44. Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.

37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; 38 jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. 40 Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; 41 divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs. 42 Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. 43 Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. 44 Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.

 

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

  • Lk 17,26-36

Līdzīga tēma:  

  • Mt 25,13 → Mk 13,15-16. 33. 35-37 → Lk 12,40
  • 1 Tes 5,1-6
  • 2 P 3,10
  • Atkl 3,3; 16,15

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Mt 24,37 par.: Rad 6,11-13; Is 54,9; 2 P 2,5; 3,6; 1 P 3,20.
  • Mt 24,38 par.: Lk 20,34; Rad 7,7-23.
  • Mt 24,40 par.: Gudr 17,17.
  • Mt 24,41 par.: Izc 11,5; Is 47,2.
  • Mt 24,42 par.: Mt 24,44.50; Lk 21,36; Apd 20,31; 1 Kor 16,13; 1 Tes 5,6; 1 P 5,8; Atkl 3,2n; 16,15; Atkl 3,20.
  • Mt 24,43 par.: 1 Tes 5,2; 2 P 3,10; Atkl 16,15; 1 Kor 4,2; 2 Tim 2,15; 1 P 4,10; Atkl 3,2– 

 

Priestera komentārs
  • Pastarā diena nāks kā plūdi, bet ne visus tā pārsteigs vienādi.
  • Šo situāciju līdzība slēpjas nepieciešamībā būt modriem, gaidīt šo dienu, būt tai gataviem. Cilvēces traģēdija, protams, slēpjas faktā, ka tāpat kā cilvēki toreiz neklausījās, tā arī šodien cilvēki atliek savu atgriešanos, modrību un gatavību uz nenoteiktu laiku. Tas parāda zināmu cilvēces muļķību, ja tā ignorē taču paša Dieva doto brīdinājumu.
  • Runājot par plūdiem, Jēzus skaidri atgādina to divejādo nozīmi:
  • tie nesa sodu un iznīcību neticīgajiem,
  • bet prieku un mieru ticīgajiem.
  • Tāpēc šajā kontekstā tik svarīgs ir r jautājums: kāds būs cilvēku ticības stāvoklis, kad Jēzus nāks otro reizi pastarajā laikā?
  • Jēzus pastiprina šo nepieciešamību pēc modrības ar līdzību par zagli, kuras gaismā ir skaidrs, ka tikai gudra modrība neradīs pārsteigumus.
  • Vajag piebilst, ka daudziem šis saskarsmes ar Dievu brīdis var notikt agrāk nekā pastarajā dienā, jo tas sakrīt ar viņu nāves virs šīs zemes dienu. Tādējādi Jēzus Evaņģēlijs runa par vajadzību būt gatavam nostāties Dieva priekšā vai šī pasaules laika galā vai savas nāves kontekstā.
  • Pie tā ir skaidrs, ka cilvēks pats nevar paredzēt nedz savas nāves dienu nedz šī pasaules noslēguma laiku. Tieši tāpēc nevar atlikt savu atgriešanos, gaidīšanu un modrību uz kādu nenoteiktu laiku. Tas padara Evaņģēliju aktuālu ikvienam cilvēkam un jebkuram gadsimtam!
  • Ļoti nozīmīgs ir Jēzus izteiktais akcents, ka tikai Dievs Tēvs zina, kad atnāks pastarā diena. Šī patiesība ir svarīga uz dažādu sektantisku un okultu manipulāciju fona, kas paziņo konkrētus datumus vai meklē dažādus dīvainus „drošības pasākumus” vai kādas pseidogarīgas aizsardzības (piemēram, kādu „Dieva zīmogu”, super „spēcīgās” lūgšanas vai pat kādus amuletus), bet neņemot vērā patiesu sirds atgriešanos (sal. Ps 51!) un patieso pievēršanos Dievam, kā arī Viņa doto sakramentu ceļu. Šim Dieva noslēpumam jēga ir pievērst uzmanību jautājumam par attiecībām ar Viņu, nevis slimām spekulācijām. Tik spēcīgi runā par to arī citi Bībeles fragmenti, piemēram:
    • 1 Tim 1, 4–6: „Un nenodoties pasakām un bezgalīgajiem cilts sarakstiem, kas vairāk veicina strīdus nekā Dieva celtni ticībā. Pamācīšanas mērķis ir tīras sirds mīlestība, laba sirdsapziņa un neliekuļota ticība. No tā daži nomaldījušies un pievērsušies tukšvārdībai.”
    • 1 Tim 6, 3–5: „Ja kas māca ko citu un neseko mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajai mācībai, nedz tai mācībai, kas ved dievbijībā, tas ir uzpūtīgs, nekā nezina, bet sirgst ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķildas, zaimi, ļaunas aizdomas. Tukšas ķildas starp prātu zaudējušiem cilvēkiem, kam sveša patiesība…”
    • 2 Tim 2, 23: „Izvairies no neprātīgām un aplamām prātošanām, zinādams, ka tās izraisa strīdus.
    • Tit 3, 9–11: „Bet izvairies no neprātīgajiem strīdiem un cilts jautājumiem, un ķildām, un bauslības kariem, jo tie ir nederīgi un tukši. Vienreiz un otrreiz pamācījis, izvairies arī no cilvēka, kas piekrīt maldu mācībām, jo tu zini, ka tāds ir atkritējs un grēko. Tas pazudina pats sevi.”
  • Tikai Dievam ir absolūta vara vadīt pasaules vēsturi!