1. Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē, gudrie no austrumiem aizgāja uz Jeruzalemi, 2. Sacīdami: Kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš? Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos un atnācām Viņu pielūgt. 3. Ķēniņš Herods, izdzirdis to, izbijās, un visa Jeruzaleme līdz ar viņu. 4. Un viņš, sapulcinājis visus augstos priesterus un tautas rakstu mācītājus, iztaujāja tos, kur Kristum bija jāpiedzimst. 5. Un viņi tam sacīja: Jūdu Betlēmē, jo tā pravietis rakstījis: „6. Un tu, Betlēme, jūdu zeme, necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Vadonis, kas valdīs pār manu Izraēļa tautu.” 7. Tad Herods, slepeni pieaicinājis gudros, rūpīgi iztaujāja viņus par zvaigznes laiku, kas bija parādījusies tiem. 8. Un, sūtīdams viņus uz Betlēmi, sacīja: Ejiet un rūpīgi iztaujājiet par Bērnu, un, kad jūs atradīsiet, ziņojiet man, lai arī es aizgājis pielūdzu Viņu! 9. Šie, uzklausījuši ķēniņu, aizgāja. Un, lūk, zvaigzne, ko viņi redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz atnākusi apstājās augšā, kur atradās Bērns. 10. Bet viņi, ieraudzījuši zvaigzni, priecājās lielā priekā. 11. Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza; un tie, atvēruši savas mantas, upurēja Viņam zeltu, vīraku un mirres.12. Un viņi, sapnī saņēmuši atbildi neatgriezties pie Heroda, pa citu ceļu aizgāja savā zemē. 1 Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: 2 “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.” 3 To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. 4 Sapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst. 5 Tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis: 6 „Un tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs manu tautu – Israēlu.” 7 Tad Hērods, slepeni ataicinājis gudros, rūpīgi tos iztaujāja par zvaigznes parādīšanās laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: “Ejiet un visu izjautājiet par šo bērnu. Kad jūs viņu atradīsiet, pavēstiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt.” 9 Uzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un, redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu, līdz nonāca un apstājās virs tās vietas, kur bija bērns. 10 Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks. 11 Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. 12 Sapnī brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi. Evaņģēlijs, bērnu lasīts Paralēlās vietas: Līdzīgas vietas: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Lauras Feldbergas zīmējums Zvaigzne un Trīs Pastnieki Tolaik Betlēmes Zvaigzne apstājās Nesaprazdams sāku domāt: Cik liels bija mans pārsteigums, Viņi atnāca jautāt par jēriņu, Es zināju, kas varētu notikt tālāk… pr. Pāvils Kamola Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25)
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
(lasa: Gatis Pujāts)Papildinājums dziļākai meditācijai
Ingunas Jankovskas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 6.01.2025.)Evaņģēlijs dzejas lāsē
tikai aiz septiņiem domu kalniem
un septiņām cilvēku jūrām,
tieši virs manas sirds.
vai Tā nav apmaldījusies?
Varbūt sajaukusi adreses..?
Nevar būt, ka tāda kā bezpajumtniece…
ka pēc brīža pie manām durvīm
klauvēja Mazā Prinča sūtītie:
karalis, pravietis un priesteris.
kuru varētu ielikt niedru kastē
un laist Jordānas ūdeņos,
ar cerību, ka to atradīs Samariete…
Bailes…, sviedri…, asaras…
– Labi, – padomāju, – Lai notiek!
Jau kādreiz Jēru sita Krustā…
• Mt 02 •
• Mt 2, 1-12 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums