• Lk 11, 1–13 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

1. Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; un kad beidza, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis arī savus mācekļus mācīja! 2. Un Viņš tiem sacīja: Kad jūs lūdzat Dievu, sakiet: Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds! Lai atnāk Tava valstība! 3. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien! 4. Un piedod mums mūsu grēkus, kā arī mēs paši piedodam visiem saviem parādniekiem! Un neieved mūs kārdināšanā!

5. Un viņš tiem sacīja: Ja kādam jums ir draugs un viņš aizies pie tā nakts vidū un sacīs viņam: Draugs, aizdod man trīs maizes, 6. Jo mans draugs no ceļa ienāca pie manis, un man nav ko viņam celt priekšā. 7. Bet tas atbildēs, sacīdams: Neapgrūtini mani, jo durvis jau aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis guļamistabā; es nevaru celties un tev dot. 8. Un ja viņš turpinās klaudzināt, ja viņš necelsies un nedos viņam draudzības dēļ, es jums saku, ka tā neatlaidības dēļ viņš celsies un dos tam, cik tam vajag.

9. Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums tiks atvērts! 10. Jo katrs, kas lūdz, saņem; un kas meklē, atrod; un kas klaudzina, tam atver. 11. Bet ja kāds no jums lūdz no tēva maizi, vai tad tas viņam pasniegs akmeni? Vai atkal zivi, un tas viņam zivs vietā pasniegs čūsku? 12. Vai atkal, viņš dos skorpiju, ja tas lūgs olu? 13. Ja nu jūs, būdami ļauni, protiet dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos labu garu tiem, kas Viņu lūdz!

1 Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.” 2 Un viņš tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Tēvs, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava Valstība, 3 mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienas 4 un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam savam parādniekam. Un neieved mūs kārdināšanā.”

5 Un viņš tiem sacīja: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes, 6 jo kāds draugs no ceļa pie manis ir iegriezies un man nav ko viņam likt galdā, – 7 bet tas no iekšpuses sacītu: neapgrūtini mani, durvis jau ir aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis gultā. Es nevaru celties un tev ko dot. 8 Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu tādēļ, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr tā uzstājības dēļ viņš celsies un dos tam, cik nepieciešams.

9 Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs. 10 Ikviens, kas lūdz, saņem, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. 11 Vai starp jums ir tēvs, kas dēlam dos čūsku, ja tas lūgs zivi? 12 Vai skorpionu, ja tas lūgs olu? 13 Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.” 

 

Papildinājums dziļākai meditācijai

Rakstu vieta: Lk 11, 1-4

Paralēlās vietas:

  • Mt 6, 7-15 

Līdzīga tēma: 

  • Mt 11, 25
  • Mt 6, 31-32
  • Mt 18, 35
  • Lk 12, 29-30
  • Lk 18,1-8
  • J 14,13-14

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Lk 11,2ab par.: At 32,6; Jer 31,20; Mal 1,6; 2,10; Ps 89,27; Sīr 23,1; Gudr 2,16; Is 64,7; 63,16 u.t.t.; 1 P 1,17; Ez 36,23; Is 29,23; J 17,6.
  • Lk 11,2c: Mt 26,42 par.; Ps 103,20n; 1 Kor 16,22; Atkl 22,20; 1 Mak 3,60.
  • Lk 11,3 par.: Izc 16,4; Sak 30,8; Īj 6,32.
  • Lk 11,4: Lk 19,47; Apd 17,11.
  • Lk 11,4ab par.: Mt 18,21-35; Sīr 28,2.
  • Lk 11,4c par.: Mk 14,38 par.; Ps 17,30 (LXX); Gudr 16,8; Sīr 2,1; 33,1; 1 Kor 10,13; J 17,11.15; 2 Tes 3,3; 2 Tim 4,18; Jk 1,13; 2 P 2,9; 1 J 5,18; Mt 5,39; Atkl 4,11; 12,10.

Rakstu vieta: Lk 11, 5-8

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma: 

  • – 

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Lk 11,5: Lk 12,25; 14,28; 15,4; 17,7.
  • Lk 11,7: Mt 26,10; Mk 14,6; Lk 18,5; Sak 3,28; Dz 5,3.
  • Lk 11,8: Lk 18,4-5; Sīr 40,30.

 

Rakstu vieta: Lk 11, 9-13

Paralēlās vietas:

  • Mt 7, 7-11 

Līdzīga tēma: 

  • J 16, 24
  • J 14, 13-14
  • J 15, 7

Atsauces pie konkrētiem pantiem: 

  • Lk 11,9 par.: Jer 29,13; Sak 8,17; Mt 18,19; 21,22; Mk 11,24; Mt 21,22; 14,13n; J 11,22; 15,16; 16,23.26; 1 J 3,22; 5,14nn; Jk 1,5n; Sak 8,17.
  • Lk 11,13: Jk 1,17.

 

Priestera komentārs

1.

  • Sv. Lūkasa Evaņģēlija vienpadsmitā nodaļa atkal sākas ar pieminējumu par Jēzus pavadīto laiku lūgšanā. Mēs vairākkārt esam atzīmējuši, ka šis evaņģēlists bieži piemin Jēzus lūgšanu un faktu, ka Kristus pa-rasti atkāpjas no ļaudīm, kad vēlas lūgt. Šoreiz Viņa lūgšanas liecinieki ir viņa mācekļi. Viņos parādījās vēlme veltīt sevi lūgšanai, tāpēc viņi vērsās pie Jēzus, lai Viņš viņiem iemācītu lūgt Dievu, tāpat kā Jānis bija mācījis savus mācekļus. Jaunums, ko Jēzus ieviesa ar savu personu, lūgšanu un darbību bija pietiekams iemesls, lai mācekļi gribētu mainīt savu līdzšinējo vēršanās pie Dieva veidu.
  • Iespējams, ka tas, kurš runāja visu mācekļu vārdā, un prasīja, lai Jēzus iemācītu viņus lūgties, kādreiz bija ciešākā saskarē ar Jāņa Kristītāja mācekļiem vai varbūt ar pašu Jāni.

2.–4.

  • Jēzus uzreiz izpildīja lūgumu un noskaitīja lūgšanu, kuru šodien saucam par „Kunga lūgšanu”, un iesaka to kā labāko lūgšanas paraugu. Šīs lūgšanas tekstu atrodam tikai divos Evaņģēlijos: Mateja un Lūkasa. Mateja uzrakstītajā Evaņģēlijā šī lūgšana ir iekļauta tā sauktajā „Kalna sprediķī”.
  • Kunga lūgšanas teksts abos sinoptiskajos Evaņģēlijos nav identisks. Lūkasa versija ir ievērojami īsāka. Līdzīgi kā Mateja versija, tā sākas ar lūgumu Tēvam, bet šai lūgšanai trūkst dažas „detaļas”: nav teikts, ka Dievs ir mūsu (!) Tēvs, un nav minēts, ka Debesis ir Viņa mājvieta.
  • Lūgšana sākas ar lūgumu „Svētīts lai top Tavs vārds!” , tas ir, ar lūgumu par Dieva kulta un pielūgsmes izaugsmi un izplatīšanos. Šī lūguma forma atbilst semītu domāšanas un izteiksmes veidam: vārds tiek identificēts ar pašu personu (sal. Ez 36, 23). Tam seko lūgums par Dieva valstības atnākšanu, kas ir sinonīms uzvarai pār Sātanu un ļaunās valstības beigām. Lūgšanas pēdējā daļa abos Evaņģēlijos ir līdzīga, izņemot to, ka Lūkass izlaiž lūgumu par atbrīvošanu no ļauna un pēdējo „Āmen”.

5.–6.

  • Lūgšanas vērtību nenosaka tikai tās saturs. Labai un auglīgai lūgšanai jābūt raksturotai ar noteiktām īpašībām, un viena no svarīgākajām ir tās neatlaidība. Kristus nepārprotami vēlējās, lai Viņa mācekļi īpaši pievērstu uzmanību šai lūgšanas īpašībai, tāpēc šim nolūkam viņš atstāja viņiem līdzību par uzmācīgu draugu, kurš ierodas pusnaktī lūgt maizes gabaliņu. Viņam bija jāuzņem negaidīts viesis.
  • Ir vērts zināt divas papildu informācijas:
  • karstuma dēļ ceļošana Austrumos naktī ir populārāka nekā dienā,
  • toreiz nevienam nebija lielu pārtikas krājumu, jo pieticīga, primitīva maize tika cepta no jauna katru dienu tādā daudzumā, kas mājsaimniecībai pietika tikai vienai dienai.

7.–8.

  • Kas ir svarīgs Jēzus izteiktajā līdzībā? Lai gan saimnieka draugs ierodas visnepiemērotākajā laikā (ir pusnakts, visi guļ), un ir skaidrs, ka samulsušais saimnieks nebija sagatavojies uzņemt viesus, tomēr, ja draugs – ciemiņš neatlaidīgi lūdz, viņa lūgums tiek izpildīts.
  • Vēl jāizceļ fakts, ka, lai saimnieks varētu palīdzēt savam draugam, viņam bija jāpārvar daudzas grūtības: viņam jāceļas tieši tad, kad viņš iegrimst dziļā miegā, jāatver vārti un jāpamodina mājas iedzīvotāji, kuri parasti guļ koplietošanas istabā, izstiepušies uz grīdu klājoša paklājiņa. Tomēr lūdzēja uzstājība bija tik liela, ka nebija iespējams pretoties.

9.–12.

  • Tagad Evaņģēlija tekstā atklājas labas lūgšanas otrā īpašība: paļāvība. Lai gan tikai sv. Lūkass rakstīja par neatlaidību lūgšanā, savā Evaņģēlijā arī sv. Matejs rakstīja par to, ka lūgšanu jāraksturo arī paļāvība (sal. Mt 7, 7–11). Arī šie norādījumi par paļāvību lūgšanā tika ietērpti līdzības formā. Šo kodolu, kas tiek atkārtots abos Evaņģēlijos, var ietvert trīs vārdos: „Lūdziet, meklējiet, klaudiniet!”
  • Tad seko metafora, ko pierakstījuši abi evaņģēlisti, par bērnu, kurš lūdz maizi un zivi. Sv. Lūkass pievieno vēl vienu iespēju, ar kuru pamācība par situāciju, kad mēs lūgšanā vēršamies pie Debesu Tēva, sasniedz kulmināciju. Proti, ja bērns lūdz olu, labs tēvs, atbildot uz šo lūgumu, noteikti nedos bērnam skorpionu.

_________________________

  • Visa Jēzus izteiktā pamācība par lūgšanu uz Dievu balstās uz loģisku principu „a minore ad maius”: ja parasts cilvēks, zemes tēvs, nespēj neko atteikt savam bērnam, kurš pie viņa vēršas ar pilnīgu uzticēšanos laikā un nelaikā, cik gan daudz lielākai jābūt mūsu uzticībai lūgumos, ko adresējam Dievam, kurš ir vislabākais Tēvs. Saviem bērniem Viņš dos ne tikai kādus zemes labumus, bet arī pašu Svēto Garu un Viņa dāvanas. Mums tikai jālūdzas ar neatlaidību un ar paļāvību.

 

 

Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,

[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

(Lk 24, 25)