Dzejas lāse
no manas sirds
(t a p š a n a s p r o c e s ā)
Šie dzejoļi vienkārši top. Ja ir pieņemts, ka iepriekšējie tiks izdoti — cerams — krājumā ar nosaukumu „Vīna pagrabā”, tad šie tiek pamazām krāti nākamajam. Un ar tiem es dalos ar jums.
Viņi nav iereibuši, (sal. Apd 2, 4–5.15) Neapreibinieties ar vīnu, (sal. Ef 5,18–20) PRIMĪCIJA Natālijai „Lūdzu… uzzīmē man jēriņu!” Tavu vārdu, žestu un klātbūtnes primīcija[1] Aizkustinātie prāta un sirds draugi Redzot šādu 23. psalma īstenošanos, Ogre, 2.05.2024. _________________________ RUNAS MĀKSLAS LIETPRATĒJIEM „Regulāri jāizravē laukā visi baobabi, tiklīdz tos var atšķirt no rožu krūmiem, Ir milzu baobabi, Ir tāda Roze[1], No Apsolītās Planētas To medu ēdot[5], Vai savā dzīves aliņā Ogre, 2.05.2024. _________________________ DVĒSEĻU KOREKTŪRA Judītei Manu un tavu durvju priekšā Tāpēc vārdu republikas neatrod kopīgu valodu Ceram, ka visi tiks pieņemti, Tomēr uztraukums ir par tiem, Bažas bieži izraisa vēl citi, Lai uzgaidāmās telpas un ārstu kabineti Ogre, 2.05.2024. _________________________ DĀVANA Vārda un dzimšanas dienas Ogre, 4.05.2024. VĀRDU ZĪMUĻI „Kādu dienu mazais princis ieteica man pacensties uzzīmēt uzskatāmu zīmējumu, lai arī mūsu bērni to pamatīgi ielāgotu. »Ja viņi kādreiz ceļos,« viņš man teica, »tas viņiem varēs noderēt.«” Vai manu vārdu zīmuļi ir pietiekami noasināti, Vai tavs sirds papīrs ir pietiekoši ciets, Vai varēsi atrast dzēšamo gumiju, Vai rūgto asaru lietus laikā Vai Cēsis/ Ogre, 14.05.2024. DZIMŠANAS DIENĀ Vai saņemto dāvanu kaudze Vai pastaiga pie dzīvības jūras Vai izdziedināto siržu varavīksne Vai pietiks mana mūža laika, Ogre, 15.05.2024. _________________________ AIZLIDOJA… Nelaikā noplūktie Paradīzes augļi Krusta zari kā lieli propelleri Un viņi aizlidoja. Ogre, 2024. DZĪVĀ MAIZE „Kā, kā, kā…???” „Dāvā mums vienmēr šo maizi…”[2] Pļaviņas, Vissvētākā Sakramenta priekšā, 20.08.2024. _________________________ DIVPADSMIT GROZI Vai labība, pļauja, Piemini divpadsmit grozus, Un būsi pārsteigts, redzot, Pļaviņas, 20.08.2024. HES Dažiem bija žēl Daži priecājās, Vienā naktī Nodzisa spuldzes mājās. Kāds darbs aizlāpīs caurumu? Pļaviņas, 27.08.2024. (NE)NOMAZGĀTIE BAUŠĻI Paslēp netīro sirdi Tiem, kas grib ieraudzīt Tikai šie pēdējie Pļaviņas, Vissvētākā Sakramenta priekšā, 27.08.2024. VIENA VĀRDA ATSLĒGA Kam ir atslēga Vai tā tika iemesta Vai tomēr tā gaida Jā, tā ir baltākā gudrība: Pļaviņas, 28.08.2024. _________________________ MAZĀ PRINČA NAKTS DZEJA Šajā klusuma naktī Un pat atstātā planēta Tāpēc es skūpstu Kad pienāks laiks Pļaviņas, 4.09.2024., naktī _________________________ STUNDA, KAS GAIDA LAPSIŅU[1] Miljons vārdu, domu, Tos, kas tur apstājas, Ja uzdod jautājumu, Tie, kas saprot vārdus, Un ja raktu nožēlas zemē, Pulksten 15:00 Mazais Princis Pļaviņas, 4.09.2024. _________________________ DZEJOLIS NABADZĪTEI Gunitai Viņu interesē izšķaidīta cieņa, Viņu aizrauj cukuroti vārdi, Viņa nesaprot laika kārtību, Vai cieņu, dialogu un kārtību Pļaviņas, 5.09.2024. DEJU MEDITĀCIJAS SKOLĀ Ap Sveci, Dejotāju virpulis Pielīdzināta Vai arī tu Pļaviņas, Vissv. Jaunavas Marijas dzimšanas diena, 8.09.2024. PRAVIEŠA GLUDEKLIS Izgludināti krekli Patīkamas atmiņas bet tava dvēsele…, Krusta gludeklim Mīlestības ogļu piepildīts, Pļaviņas, 12.09.2024., nakts _________________________ 18. SEPTEMBRIS – LIESMAS VĀRDA DIENA Joprojām nepieradinātai Lapsiņai Vai sava vārda dienu Šodien labi laika apstākļi! Varbūt gribēsi mājās… Mazais Princis, Zināja, ka tikai šajā laikā pūš Vējš, Pļaviņas, 19.09.2024. _________________________ PIEAUGUŠIE MĪLESTĪBĀ Runā Klusini Pieaugušie Bērni Pļaviņas, 21.09.2024., nakts _________________________ SAULRIETS PIE EZERIŅA Manu domu ezeriņa krastā Nezināja, vai tas, ko redz šajā spogulī, Varbūt apses netic, Kāpēc mūžīgo pamudinājumu vējā Es priecājos, ka nāk Rudens Vai ceri, ka līdzīgi ticīgam Tomam[5] Pļaviņas, 22.09.2024. _________________________ VIESMĪLĪBAS INTERPUNKCIJA Viņa aicināja ciemos Varbūt es nepamanīju, Tomēr pēdiņu viltība Manas aiziešanas semikols Nepacietības gadījumā Pļaviņas, 24.09.2024. (*** Radīšanas uguns…) Radīšanas uguns Cietsirdības preses Žēlsirdības krusta Madona, adorācijas kapela, 30.09.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Mk 10, 6–9. SIRŽU BIBLIOTĒKĀ Inetai G. Viņu domu bibliotēkā Bet viņi ir apmierināti Lūdzu, sapulcini viņus Piesaucot Četrus Vējus[4], Pļaviņas, Svētā Rožukroņa Karalienes piemiņas diena _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Apd 2, 15. RUDENĪGAS VĒSTULES Kļavlapu vēstules To zaļo vēnu burti viņu abu rokas Tās reibinošā smarža Kā lai es atbildu…? Pļaviņas, 10.10.2024. PĒC DIEVKALPOJUMA Izteikto lūgšanu klusums, Neaprakstāmā lieluma mazums, Piedzīvotās tumsas gaisma, Pļaviņu baznīca, 13.10.2024., 22:00 GRĀMATA PAR KAĶIEM Manas grāmatas lappuses Katra ir jāpabaro savā laikā, Un glāsti… — bez tiem nevar. Kā sevišķu prieku un balvu man Tomēr šī elegantā būtne Kādreiz namatēvs sauks kaķus, Gribētos visus tur redzēt miegā. Pļaviņas, 16.10.2024. AKLIE UN REDZĪGIE Viņa jautā man par vēju. Viņa piedāvā man ceļojumu. Viņa ieaicināja savā dārzā. Viņa nemitīgi par kaut ko runā. Viņa rāda man ar pirkstu uz cilvēku. Baltajā gaismā ir visas krāsas! Pļaviņas – Madona, 24.10.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Mt 13, 31-32. KAS ATBILDĒS? Kāpēc Kāpēc Kāpēc Kāpēc Kāpēc Pļaviņas, 29.10.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Ef 3, 18. PASTNIEKS UN VĒSTULE Pirms pasaules radīšanas, Tur varēja atstāt vēstules Tomēr reiz viņš neieradās. Tad visnepacietīgākie kliedza: Pļaviņas, 31.10.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. 2 Kor 3, 1–3. KRUSTA KAFIJA JEB RUDENS MŪZIKA „RUDZONĀ”[1] Kad viņas Brīnumu zeme kļūst par Rudens zemi, Kāpēc tad tu joprojām baidies, Pļaviņas, 5.11.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] „Rudzons” ir ēdnīca Madonas pilsētā. ADVENTA EGLĪTE Apsolītie vārdi Pagaidām tie nedeg, Vai kāds no gaišajiem eņģeļiem[1], Pļaviņas, 17.11.2024. _________________________ PIEZĪMES: [1] Sal. Lk 2,9.13. No sirds pārpilnības runā mute. Mt 12, 34
kā jūs domājat,
bet trešajā stundā
viņi tika Svētā gara piepildīti
bet pildiet sevi ar Svēto Garu!
dziedādami un gavilēdami
skandiniet savās sirdīs Kungam
psalmus un slavas dziesmas,
pateikdamies vienmēr par visu Dievam
mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā!
(Antuāns de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)
nepaliks vien svētku piemiņas kartiņā.
apsēdīsies pie projektēšanas galda,
lai Mazā Prinča uzzīmētajam jēriņam
izdomātu atbilstošu kūti un aploku, un…
daudzi gribēs saņemt Vēja[2] zīmogu.
Brīdini viņus: to saņem vien bērni[3] …
PIEZĪMES:
[1] Ar nosaukumu primīcija (no latīņu valodas primitiae – pirmie, pirmās labības vārpas, pirmie nobriedušie augļi) apzīmējam pirmo svinīgo Svēto Misi, ko jauniesvētītais priesteris celebrē ar tās draudzes piedalīšanos, no kuras viņš nācis. Parasti primīcija notiek tuvākajā laikā pēc priesteru svētībām, bet jaunpriesteris pirms primīcijas drīkst celebrēt nesvinīgu Svēto Misi vai arī to koncelebrēt. Primīcijas nobei-gumā ir paredzēta šī jauniesvētītā priestera īpaša svētība, kuru viņš pasniedz klātesošajai tautai.
[2] Sal.: J 3,8; Apd 2,1–4.
[3] Sal. Mt 18,1–4.
(kam tie ārkārtīgi līdzinās, kad tikko uzdīguši.”
(A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)
kas māk izteikt „A”,
bet to smagā lepnība
neļauj nokļūt kaut līdz „E”.
kas savu izteikto „A”[2]
ielikusi Derības šķirstā[3]
un, viegli dejodama,
pārkāpa Jordānas robežu[4].
tagad sūta visiem kokiem
burtu pilnas vēstules.
baobabi kļūs tievi kā Pirksts[6]
un savus burtus, vārdus un grāmatas
varēs uzrakstīt uz sirds plāksnēm[7].
tu gaidīsi vēstuli arī no viņiem…?
PIEZĪMES:
[1] Katoļu doktrīnā par (Mistisko) Rozi sauc Vissvētāko Jaunavu Mariju, Jēzus Kristus Māti. Skaties, piemēram: Loreto litānija Jaunavas Marijas godam.
[2] „Āmen” → „Lai man notiek pēc tava vārda” (Lk 1,38).
[3] Sal. Izc 25,10–22.
[4] Sal. Joz 3,14–17.
[5] Sal. Ez 3,1–11.
[6] Sal. Lk 11,20.
[7] Sal. 2 Kor 3,1–3.
stāv slimi burtiņi rindā.
Dažiem ir salauztas kājiņas,
dažiem — uzpampis vēders.
Citi raud: „Kāds norāva jumtu…”,
citi ir depresijā, jo viņus aizmirsa.
un bezjēdzīgi karo, meklējot jēdzienu jēgu.
kamēr saulei nebeigsies tinte,
un atkal priecīgi dejos evaņģēlija pļavās.
kas baidās ārstam atklāt vainu.
Viņi turpina slēpties apokrifos,
jo negrib sastapties ar diagnozi.
kas pārģērbjas par svešiniekiem,
staigā, uzvilkuši dīvainas skrandas,
vai arī mēģina izbalināt sirds krāsu.
kļūst par uguns pilnām augšistabām[1]
kurās tiks pilnīgi iznīcināta Bābeles sērga,
un lai visa pasaule nespēj aptvert grāmatas[2],
kuras vēl tiks izdotas pēc burtu izārstēšanas!
PIEZĪMES:
[1] Sal.: Apd 1,13; 2,1–4.
[2] Sal. J 21,25.
kā dāvanu lentes.
Gaida to īpašo brīdi,
kad pārtaps par bantīti,
un kopā ar sirds pukstiem
aizceļos pie Tevis.
(A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)
lai tavas sirds dziļumos uzzīmētu kastīti,
kas būs sagatavota Debesu Jēriņam ?
ka, zīmējot arī baušļu stingrās līnijas,
neizberzīšu ieļaunošanās bedres?
ja izrādīsies, ka mans zīmējums
tomēr nav pietiekami pilnīgs?
tavs Jēriņš tiks upurēts,
vai tomēr saudzēts?
tu zini, ka
Viņš atnāca
tavu asaru
dēļ?
mudinās tevi ziedot
atraitnes grasi[1]?
palīdzēs pārstāt fotografēt
sevi pašu?
kļūs tev par ceļu un tiltu
pie caurdurtās Sirds[2]?
lai es vairs nejautātu
par šīm lietām?
PIEZĪMES:
[1] Sal. Mk 12,41-44.
[2] Sal. J 20,24-29.
kā melnā lode pie kājām
neļauj lidot vai skriet
pat apustuļiem.
izveidoja tik lielo Vētru,
ka tā var raut stipras ķēdes
un sirdis.
Jautājumu cilpa neļauj lidot.
Prāta lukturi, maņu āķi
iededz strīdu ugunskuru[1].
Cilvēks deg.
Atzīšanās nespēkā atver durvis.
Dzīvības salmiņš laika laiviņā
izpeld Omegas okeānā.
Cilvēks staro.
PIEZĪMES:
[1] Sal. J 6,52.
[2] Sal. J 6,34.
dzirnavas, ceptuve
un maize
liek tev aizmirst
par izsalkumu,
kas nenodzēšams?
kas pilni ar drupatām
pēc brīnumainas pavairošanas.
Tie bija sūtīti tiem,
kas mūžīgam izsalkumam
nevēlas ticēt.
ka Divpadsmit, kas to saņēma,
baros pasauli līdz tā beigām.
vēsturisko māju,
kokus, akmeņus un zāli.
ka sirds dambis
dos mīlestības strāvu.
ar šaubu āmuru
nelabvēļi izsita caurumu.
Apstājās mašīnas fabrikās.
Izplūda domas, vārdi un žesti.
Cik ilgi pildīsies krātuve?
Kas iedarbinās sirds motoru?
aiz vairākkārt mazgātām
rokām, krūzēm un guļamvietām.
Aklie vadoņi apliecinās,
ka redz, cik tīrs un skaists tu esi.
gan odus, gan kamieļus,
pietiek nostāties uz Vārda sliekšņa,
lai ātri nolaistu savas acis
un sāktu sist pie savām krūtīm.
ieies Tabora gaismā,
saņems kāzu tērpu,
padzersies no sirds akas
un sēdēs kā viesi pie kāzu galda.
manām acīm, ausīm, mēlei
un sirdij?
neizpratnes dzelmē…
Varbūt ir aprakta
grēka zemē…
caurdurtajā rokā?[1]
tā aizēnot sirdi un maņas,
lai tās “Efeta”[2] vārdā
spētu ieraudzīt visu
mūžīgās krāsās.
PIEZĪMES:
[1] Sal. Atkl 3,7.
[2] Sal. Mk 7,34.
tu esi tālu,
bet atmiņu dziesma
satuvina sameklē pagales
pateicības ugunskuram.
nemirst nemaz —
zvaigznes mirdzumā
tā runā ar mani
par neizsakāmo.
magones galvu.
Lai birst ilgu sēklas!
Lai tās izaug lielākas,
nekā cilvēciskie sapņi[1].
atgriezties mājās,
vai caur sirds teleskopu
ieraudzīšu tavu dzejas dārzu
un varēšu aizmigt uz mūžiem?
PIEZĪMES:
[1] Sal.: Mt 13,31; Ef 3,20.
izpildīto darbu un strīdu
okeāna vidū —
žēlsirdības sala.
gaida samarietes aka[2].
tad tās grieztuve dzied
par Noslēpumaino Jēriņu,
kuru ielika Krusta kastītē.
vēlas atstāt savu veco planētu.
varētu atvērt asaru avotu,
kas nomazgā dārza logus,
caur kuriem redzams
Rozes skaistums.
sēdēja pie akas un gaidīja…
PIEZĪMES:
[1] Dzejolis saistās ar vienu no Dieva Žēlsirdības pielūgsmes formām, kuru sauc par „Žēlsirdības stundu”. Tās būtību Kungs Jēzus atklāja svētajai māsai Faustīnai un tas tika aprakstīts Viņas dienas grāmatā: „Pulksten trijos, lūdz pēc manas žēlsirdības, sevišķi grēciniekiem, un kaut uz īsu brīdi iedziļinies manās ciešanās, īpaši manā pamestībā (vientulībā) agonijas brīdī. Šī ir lielās žēlsirdības stunda visai pasaulei. Es ļaušu tev iegrimt manās nāves skumjās; šajā stundā Es nekā neatteikšu dvēselei, kura Mani lūdz manu ciešanu dēļ.” (Dienasgr. 1320), „Es atgādinu tev, mana meita, kad izdzirdēsi, ka pulkstenis nosit trīs, iegremdējies pilnīgi manā žēlsirdībā, cildinot un slavējot to; piesauc tās visvarenību visai pasaulei, bet īpaši nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā ir pilnīgi atvērt katrai dvēselei. Šajā stundā izlūgsi visu sev un citiem; šajā stundā radās žēlastība visai cilvēcei – žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu. Mana meita, centies šajā stundā iet Krustaceļu, ja tev to ļauj pienākumi; bet, ja tu nevari iet Krustaceļu, tad vismaz ieej kapelā un pagodini manu Sirdi, kas ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; ja tu nevari aiziet uz kapelu, gremdējies lūgšanā tur, kur tu esi, kaut īsu mirklīti. Es vēlos, lai manu žēlsirdību godinātu katra radība, bet tev jābūt pirmajai, jo tev esmu ļāvis visdziļāk iepazīt šo noslēpumu.” (Dienasgr. 1572).
[2] Sal. J 4.
no kuras nevajag baidīties,
nedz skūpstīt tās gredzenu.
kas glāsta naivus klausītājus,
bet neprasa dzemdību sāpes.
kas laulājas ar brīvo gribu
un maina pavēles kā zeķes.
sapratīs biktskrēsla gaismā,
esot savu vainu saplacināta?
kurai karsta sirds,
dejoja
klusuma vējš,
ilgu ziedi
un ciešanu augļi.
aizrāva
garām ejošās
Lapsiņas
vārdus,
sapņus
un elpu.
Mazā Prinča Rozei,
salaulājās
ar pravietojumu
par dzīvo cerību
Krustā.
iestāsies šajā skolā,
lai Lapsiņas dzejā
sadzirdētu
augšāmcelšanos?
nepacietīgi gaida
cilvēka un Dieva
svētku spožumu.
par gludinātā smaržu
un gludekļa karstumu
izsaka pravietojumu,
grēku saburzīta,
vēlas slēpties
zem baiļu akmens.
netrūks karstuma.
Devītās stundas[1] kvēles
— taču lielākas nekā nāve![2]
var izgludināt katru dvēseli![3]
Tomēr tās gaida tavu
„Mea culpa”[4] un „Fiat”[5]…
PIEZĪMES:
[1] Sal. Lk 23, 44.
[2] Sal.: Dz 8,6–7.; Rom 8,35–37; 1 Kor 13.
[3] Sal. Is 1,18.
[4] Tulkojot no latiņu valodas, tas nozīmē: Mana vaina… Tā ir frāze, ar kuru Baznīcas liturģijā ikviens ticīgais atzīstas savās vainās, savos grēkos un lūdz gan Dieva žēlsirdību, gan citu aizlūgumus par savu dvēseli. Mūsdienās šie vārdi tiek lietoti arī ārpus liturģijas, tomēr ar to pašu jēgu: savu vainu atzīšana.
[5] Fiat ir “atslēgas vārds” latiņu teikumā no Lk 1,38: Fiat mihi secundum verbum tuum. Tulkojumā: Lai man notiek pēc tava vārda! Ar šiem vārdiem Vissvētākā Jaunava Marija piekrita Dieva plānam savā dzīvē. Mūsdienās ar vārdu Fiat izsaka savu piekrišanu, pozitīvo atbildi uz kādu priekšlikumu, aicinājumu. Fiat = jāvārds.
gribēsi svinēt kopā ar mani?
Miera mežs un noslēpumu sēnes,
vārdu ogas un sadraudzību sūnas,
pārdomu ezeriņš un prieka pļavas
gaida tevi.
Stāstu krēsls un žestu spilveni,
laika pakaramais un viesmīlības čības
pat slavēšanas kūka un lūgšanas stiprā kafija
— viss domāts tieši tev.
pabeidzis rakstīt savu vēstuli,
pielīmēja marku ar Caurdurto Jēriņu[1].
Bet, lai iemestu to Lapsiņas pastkastītē,
sagaidīja labvēlīgus apstākļus — Trešo Stundu[2].
kas mīlestības dzirksteles pārveido liesmās.
PIEZĪMES:
[1] Sal.: J 1,29.36 + J 19,34.
[2] Sal. Mt 27,46–50. Toreizēja trešā stundā (pēc jūdu laika skaitīšanas) ir mūsu 15:00 — Kunga Jēzus miršanas pie krusta laiks.
[3] Sal.: J 3,8; Apd 2,1-4.
skaidri
un skaļi
par ciešanām,
kas saldas kā medus!
neprātīgo
un nežēlīgo
lepnības zvēru,
kas nozog pirmo vietu[1]!
jau māk tā runāt.
Mīlestības cietā barība[2]
iemācīja viņu rokas uzvilkt vara stopu[3].
lai paliek
pie klausīšanās piena!
Lai mācās atšķirt rēcienu[4] no dziesmas[5]!
PIEZĪMES:
[1] Sal. Mk 9, 34.
[2] Sal.: 1 Kor 3, 1–7; Ebr 5, 11–14.
[3] Sal. Ps 18, 35.
[4] Sal. 1 P 5, 8.
[5] Sal. Atkl 5, 8–10.
apstājās Apses dungota melodija.
Ilgi lūkojās ūdens virsmā…
ir Tavas Sirds ilgu mākoņi, kas ir tik tuvu
— šķita, ka pie pašām kājām,
vai tomēr vien manas vientulības ūdens,
kas vēlas pacelties līdz ugunīgajiem mākoņiem.
ka Mīlestība iemiesojās[1]…
Varbūt aizvien gaida Jonasa zīmi[2]
vai smagāk — apsūdz mani un Tevi[3]…
tās vienmēr tikai trīc un dungo,
bet necenšas izraut savas saknes
un pārstādīties Evaņģēlija jūrā[4]?!
un klāt būs arī nežēlīgā Ziema.
Apsei neatsaucami būs jāmirst.
Tad varēs piedzīvot augšāmcelšanos.
Apse noskūpstīs Tavu galvu
un tik vienkārši kā bērns
teiks liesmās: „Es tevi mīlu”…?
PIEZĪMES:
[1] Sal. J 1, 14.
[2] Sal. Mt 12, 38–42.
[3] Sal. Mt 12, 24–27.
[4] Sal. Lk 17, 5.
[5] Sal. J 20, 28.
ar izsaukuma zīmēm,
tomēr durvis bija ciet.
Uz tām — daudzpunkte.
ka kaut kas bija vēl iekavās…
Šķita, ka tikai skaidri teikumi
ar komatiem un punktiem…
un slīpsvītru vienaldzība
spēja nežēlīgi nogalināt
zvaigznīšu apliecinājumus.
atstāja viņai izvēles iespēju.
Es palikšu ar jautājuma zīmi
un gaidīšu, ko teiks viņas kols.
es visam pielikšu domuzīmi
un lai to papildina, kā grib,
visi Dieva eņģeļi un svētie.
izkaltajā gredzenā
vienojās cilvēku krāsas.[1]
Dzimst varavīksne,
un nāk lietus.
izraisītajā spiedienā
lūzt cēlmetālu skūpsti.[2]
Rūc draudīgi mākoņi,
un birst asaras.
uzrakstītajā ielūgumā
atmirdz debesu kāzas.[3]
Caur nožēlas logu[4]
var ielidot gājputni,
kas cerību knābjos
nesīs sinepju graudiņus[5]…
[2] Sal. Mk 10, 2–5.
[3] Sal. Mt 22, 1–14.
[4]Sal. Lk 18, 13–14.
[5] Sa l. Mk 4, 30–32.
guļ neizlasītas sirdis.
Jau to dzīves krāšņie vāki
var izraisīt debess apreibumu,
ja tos lasa Trešajā stundā[1].
ar starpbrīdī nokopētiem
neskaidriem un melnbaltiem
ubagotāja likteņa citātiem,
no kuriem ražo sev plaģiāta vīnu.
svēto grāmatu dienā[2]!
Trūkuma un sāpju lappusēs,
kas slēpjas ar viņu sapņiem,
ievieto krusta grāmatzīmes[3]!
kopā ar Ezehiēlu gaidi un ceri,
ka pat viņi kādreiz uzrakstīs
savas atgriešanās dzejoļus[5].
Toma[6] izdevniecība jau gaida…
[2] Katoļu Baznīcas dzīvē 1. novembrī tiek svinēti Visu Dieva svēto svētki.
[3] Sal.: Is 53, 5; 1 P 2, 24.
[4] Sal. Ez 37, 9.
[5] Sal. J 21, 24–25.
[6] Sal. J 20, 24–29.
virpuļo vējā
un manī.
stāsta par cilvēku
un par Dievu:
debesu malā
kopj Rozi.
spēj gāzt baobabus
un glāstīt Jēriņu.
Pagaidām raudu.
No pateicības.
cilvēku prombūtnes smarža
un pateicība par vēl nesaņemto
apreibina.
nesasniedzamā augstuma tuvums
un ilgu mokas jau pēc saņemšanas
mulsina.
iznīcinātās dzīvības mūžība
un esmes visuma svētums…
— ko dara?!?
divdesmit četras stundas
staipās kā kaķi pēc pamošanās.
lai nesāktu nepatīkami ņaudēt
vai skrāpēt ar sirdsapziņas nadziņiem.
Katras minūtes ilgas
meklē sev īpašu pieskārienu.
dažreiz tie atnes pašu noķerto
neizpratnes vai ciešanu peli.
nestaigā vien sirds mierā:
tai uzbrūk kārdināšanas zvēri.
lai pastāstītu par aizkrāsni
un tās mūžīgo siltumu.
Tad manas dzīves grāmata
murrās katra lasītāja rokās.
Vai domā izkustināt dzirnavas,
vai tikai iemest vārdus vējā?
Vai tad apmeklēsim siltās zemes,
vai tikai apēdīsim ceļa maizes?
Sinepju graudiņa vēstījuma[1] dēļ?
Vai tomēr vēdera–dieva[2] dēļ?
Vai tikai es tajā nedzirdu Vārdu,
vai tomēr viņas kuģim nav stūres[3]?
Vai Iemiesošanās[4] sajūsmināta,
vai tomēr sestā, ne-vīra[5] savaldzināta?
Daži māk atrast sirds prizmu,
kas palīdz savā pulkstenī nojaust Mūžību.
Daži apšauba Baltuma pulsu,
sakot: „Viens, vienīgais laika tonis esmu es!”
[2] Sal. Flp 3, 19.
[3] Sal. Jek 3, 4.
[4] Sal. J 1, 14.
[5] Sal. J 4, 17-18.
svētajā platumā, garumā, augstumā un dziļumā[1]
vairs neskan debespušu nosaukumi?
Tava vīģes koka grāmata[2]
nokaunina pat kosmosā lidojošo zinātni?
mūžības viļņu pulsā
satumst saule un zvaigznes[3]?
Tavu domu spogulī
mans siluets pārtop krustā?
uz visiem jautājumiem
atbildēsi vienīgi Tu?
[2] Sal. Mk 13, 28.
[3] Sal. Mk 13, 24–25.
laika ceļu krustojumā,
nelielā Sirds spraugā
tika uzcelts Pasts.
cilvēki, eņģeļi un pats Dievs.
Un Pastnieks ieradās bieži,
jo katras stundas vārdadienā.
Daudzi domāja, ka ir apslimis.
Citi, ka sajaucis laiku un telpu.
Vēl citi, ka vēstules vairs nesūta.
“Zibenīgi ir jāatrod cits pastnieks!”
Nolaidīgie: “Lai mūžīgais klusums…”
Tikai daži saprata, ka pašiem jākļūst
par pastnieku un vēstuli reizē.[1]
vāveru orķestris ar riekstu bundziņām,
spēlē nāves un augšāmcelšanās ritmu;
uz laika palodzes zaķis, kas viss samtā,
dzied Lieldienu divdesmit otro psalmu;
pie atmiņu kamīna klājas ķirbju simfonija
— tās nošu ogas būs ziemā kā laika mašīna;
un pat pērļu auskari, kas mirdz tikai tumsā,
čukst viņai vārdus par mīlestības vasaru.
ka pēkšņi kādā dzīves kafejnīcā
kāds pasūtīs tev Krusta Kafiju?!
Vai „Rudzona” stāsti neiemācīja tevi,
ka svētuma piens un mīlestības cukurgrauds
ir atrodams katrā kafijas rūgtumā
un ka korintiešu zemē nekad nebeigsies
trīspadsmitais gadalaiks…?
[2] Šis dzejoļa pants zināmā mērā atsaucās pie dzejoļa „Sarkanās lapas vēstule” no 2018. gada. Skaties: elias-ala.com – sarkanas_lapas
karājas sapņu eglītē
un gaida Kristus Dzimšanu.
nedungo svētku dziesmas,
nenorāda uz dāvanām eglītes pakājē.
vai kaut no pelēkajiem ganiņiem[2]
paspēs apmeklēt manu eglīti
ar liecību sērkociņiem
pirms izmisuma nakts?
[2] Sal. Lk 2, 8.17–18.