Kāpt kalnā

⇑

⇑

Mēs ceļos krītam tavā priekšā, Dievs,
pēc žēlastības Tavas lūdzoties.
Ticībā dzīvā, sirds pazemībā,
upuri sākam Tavam godam mēs.

Svēti mūs, Jēzus dievišķīgā Sirds,
lai dzīve skaidra tai kā avots irdz.
No posta sargā mājokļus, laukus,
lai labi klājas mums pie Tavas Sirds.

Dzīviem, Kungs Jēzu, žēlastību dod,
mirušie Tevi atdusu lai rod.
No kara sargā, no elles briesmām,
cilvēci svētī, labus laikus dod!

Pret Tevi nokrīt ceļos cilvēks vājš,
Tu mūsu Dievs un visa Radītājs:
mēs Tavi bērni – cilvēki visi,
uz Debess mājām ved mūs, Pestītāj.

Tev pieder mūsu sirdis, Kungs un Dievs,
uz svētlaimību ceram mēs ikviens.
Kungs, piedod vainas mums, grēciniekiem,
uzklausi žēlīgs, kad mēs lūdzamies!

Dievs Tēvs, Dēls, Svēts Gars, Tevi slavējam,
Tev Trīsvietīgam godu atdodam.
Lai pateicība Tev mūžu mūžos
par žēlastībām, ko mēs saņemam.

⇑

Visi ļaudis, nāciet klāt,
Kungu Jēzu godināt!
Lai top mūžam cildināts
Vissvētākais Sakraments!

Dieva Māte Marija,
Tu par visiem gādīga,
māci savu Dēlu sveikt,
kas šeit cienīts Sakraments.

Dziediet, visi eņģeli,
Dieva svētie vēstneši:
Svēts, svēts, svēts, lai mūžam teikts,
augsti godāts Sakraments.

Ādams, Noass, Ābrahams
un viss pirmais tēvu nams –
it viss vecais testaments
dzied: Lai teikts ir Sakraments.

Praviešiem Dievs atklāja,
prieka ziņu vēstīja:
Jēzus Kristus – Marija,
kas šeit pielūgts Sakraments.

Apustuļi mūžībā
Dievu slavē līksmībā,
savu Mācītāju redz,
kas šeit ir kā Sakraments.

Visi svētie mocekļi,
debess draudzes locekļi,
jūsu Kungs un īstens Dievs
ir šis augstais Sakraments.

Visas šķistās jaunavas,
kuras Dievam veltītas,
jūsu prieks un labais Gans
nāk pie jums kā Sakraments.

Dievs, kam tronis ir debesis,
mūs tik ļoti mīlējis:
Pats pie mums ir palicis
altārā kā Sakraments.

Pestītāju slavēsim,
ceļos krītot, pielūgsim,
skaidrām sirdīm pieņemsim,
kas šeit cienīts Sakraments.

Dzīvā Maize, ļaužu prieks,
īstens cilvēks, īstens Dievs.
Esi mūžam godināts, –
svēts un brīnišķs Sakraments!

⇑

Šeit ir Jēzus Kungs un Dievs
palikt vienmēr vēlējies.
Visi svētie debess gari
sveic To altārī.

Sakraments, šis dzīvais Dievs,
Debess Maize, ļaužu prieks,
dāvāts Vakariņās svētās,
Kunga svētītās.

Dievs mums patvērums ir drošs,
Sakramentā klātesošs.
Dziļā cieņā mēs šeit iesim,
Kungu pielūgsim.

Dieva Kunga mielasts svēts
zemes bērniem novēlēts,
lai tiem gara spēkus vairo,
sirdis apskaidro.

Jēzus ticīgajiem draugs,
palīdzētājs vienmēr jauks.
Kamēr dzīvosim,
to teiksim, mīlēt nebeigsim.

Jēzu, Tu mums vienmēr klāt,
māci debess mantu krāt:
dari, lai mums svētas ilgas
 sirdis piepilda.

Jēzu, Tevi lūdzamies
un pie Tevis steidzamies
dāvā dzīvi svētlaimīgu
visiem mūžīgu!

Savas sirdis atveriet,
žēlastību pieņemiet!
Sevi Jēzum veltījot,
Sakramentu pielūdziet!

⇑

Pielūdzu es Tevi, Augstais, Svētais Dievs,
kas šai Sakramentā esi klāt arvien.
Savu sirdi nesu Tev par upuri,
Jēzu, lai tā pieder Tev vien mūžīgi.

Nespēj Tevi aptvert cilvēciskais prāts,
bet Tu mīlestībā žēlīgs pretī nāc.
Tu mums spoža saule, gaišas dienas rīts,
lai gan Sakramenta noslēpumā tīts.

Šeit es redzu Tevi, savu Glābēju;
vainagotu ērkšķiem, krustā piesistu.
Nožēlā es lūdzos: Jēzu, piedod man,
kā reiz piedevi pie krusta slepkavam.

Tu man žēlastībā svētās rokas sniedz,
dziļās naglu rētas acīm skatīt liec.
Līdz ar Tomu spēju ticēt, iesaukties:
Jēzu, labais Jēzu. Tu mans Kungs un Dievs.

Jēzu, dzīvā maize – tam, kas izsalcis,
spēks un spirdzinājums – tam, kas paguris,
spoža laimes diena – bēdu nomāktam,
uzticamais Glābējs – katram cilvēkam.

Žēlsirdīgais Jēzu, labais pelikān,
Tava Asins svētā – pestīšana man.
Cik šī Asins dārga! Lāses pietiktu,
pasaulei, lai visas vainas noņemtu.

Sakramentā Svētā, žēlsirdīgais Dievs,
Tu mūs vienmēr gaidi, mūsu ilgojies.
Pieņem mūs, Kungs Jēzu, savā gādībā,
aizved mūs Sev līdzi gaišā mūžībā. Amen.

⇑

Dievs, Tevi pielūdzu. Šeit Hostijā Tavs Vaigs
ir aizklāts cilvēkiem, jo nav vēl nācis laiks.
To zinot, atdodas sirds mana Tev tik vien,
un Tavam svētumam un Tavai slavai dien.

Šeit pieviļ redze mūs, viļ cilvēciskais prāts,
tik Tev es uzticos, jo patiesīgs Tavs vārds:
„Tā mana Miesa ir, tās – manas Asinis;
“un dzīvos mūžīgi, kas mani pieņēmis.»

Pie krusta staba bij` Tavs dievišķīgums slēpts,
šeit cilvēciskums ari noslēpumā tērpts.
Tev tomēr ticu es. Man apliecināt prieks,
ko teicis lūgdamies pie krusta grēcinieks.

Nav rētas skatīt gan, kā Tomam vēlēts man,
Tu tomēr Dievs, mans Kungs, kam mūžam slava skan.
Liec pieaugt ticībai un cerībai ikdien,
ļauj Tevi pielūgt, Kungs, un Tevi mīlēt vien.

Ak, svētā Hostija, kas debess vārtus ver,
Tu, dzīvā Maize mums, kas pestīšanai der.
Liec sirdij ilgoties pēc Tevis, Kungs un Dievs,
un Tevi līksmi rast un Tevi priecāties.

Tu esi Pestītājs, Kungs Jēzu, pasaulei,
kas svētās Asinis par saviem ļaudīm lej
Lai šķisti mani tas no visiem grēkiem nu,
vien piliens deldēt spēj šo grēku smagumu.

Kaut mūsu acīm vēl Tu esi slēpts un šķirts,
to, lūdzams, piepildi, kad vajadzēs mums mirt:
lai izzūd noslēpums, kas Tavu vaigu sedz,
un līksmā dvēsele lai Tevi mūžam redz. Amen.

⇑

Jēzu, nāc, mans prieks un laime,
nāc un aizdedz manu sirdi!
Kungs, es Tevi ilgās gaidu,
manas lūgšanas Tu dzirdi.

Ticu, Hostijā Tu esi,
visus aicini pie sevis.
Manas vājības Tu redzi,
bet es ilgojos pēc Tevis.

Kungs, es vēlos savā sirdi
Tevi sveikt kā mīļu viesi.
Esot vienībā ar Tevi,
būšu laimīgs es patiesi.

Lai es mīlestībā degu
un pēc Tevis vienmēr slāpstu,
lai ar gaišu smaidu vaigā
nesu savu dzīves krustu.

⇑

Lai gods un slava mūžīgi mūžam
Tev, mūsu Dievam un Radītājam!

Priecīgās dziesmās Tevi mēs teicam,
debess un zemes Valdnieku sveicam.

Cik varens esi, teic debess velve,
un kas ir radīts ūdeņu dzelmēs.

Likumus savus arī mums devi,
tos svēti pildīt mums pavēlēji.

Lai mēs Tev būtu īpaši tuvi,
pasaulē nāci un cilvēks kļuvi.

Cieti pat mokas un grūtu nāvi,
svētīdams ļaudis, kas grib būt Tavi.

Krustā kaut izsmiets un nievāts biji,
piedot mums grēkus Tu apsolīji.

Tagad Tu mājo debesu godā,
un visa vara Tev rokās dota.

Bet vienus, Jēzu, mūs neatstāji,
Hostijā vienmēr mūs- stiprināji.

Mums Sakramentā, kurā klāt esi,
pats sevi vienmēr upuri nesi.

Dari, Kungs Jēzu, mūs skaidrus, svētus,
cienīgi Tevi uzņemt, lai spētu.

Lai, mīlot citus, mēs labu darām
no rīta ausmas līdz saules rietam.

Gribam Tev, Jēzu, mēs visur sekot,
Tev visu ziedot, Tev, vienam kalpot.

Žēlo mūs, Jēzu, ikkatru dienu:
ceļā uz gaismu vadi ikvienu.

Nekas lai nespēj no Tevis mūs šķirt,
Tev gribam dzīvot, Tev ari nomirt.

⇑

Pie Tevis, Labais Jēzu, ar prieku steidzamies,
Tev atdot sirdi savu tik ļoti vēlamies.
Tu žēlsirdīgs mums esi un pestīšanu nesi.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Tu Sakramentā sevi zem maizes paslēpi,
Kungs, visu Tu mums devi un ar mums paliki.
Ak, neizteicams labums, ak, mīlestības daudzums!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Tu patiesības vārdiem pie sevis visus sauc,
kā vareniem, tā vārgiem Tu palīdzi tik daudz.
Kas uzticīgs Tev seko, tas īsto laimi manto!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Kad Tevi sirdi turu, sirds svētā līksmē grimst,
un priecāties vien varu, jo visas sāpes rimst.
Tev gribu atdot sevi, lai mūžam būt ar Tevi.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Kad jūti smagu krustu, pie Jēzus ātri ‘ steidz
un savu sāpju nastu ar sevi paņem līdz.
Pat vainīgo viņš nerāj, tam mieru savu atstāj.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Ir jauki Jēzu pieņemt, ar viņu – priecāties,
un stingri sevi nolemt tik viņam veltīties:
viņš augstākā būs laime, kas gaida debess saimē.
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

Ak, Jēzu visulabais, ļauj Tevi mīlēt man,
Tev, mūsu Kungs visaugstais, lai gods un slava skan,
lai skaistāko, ko varu, es Tavam godam daru!
Mans Jēzu, Dievs vienīgs, esi mums žēlīgs!

⇑

Nāc, Jēzu, manā sirdī
un esi žēlīgs man!
Tu manas domas dzirdi,
Tev mana dvēs’le skan.
Tu manas domas dzirdi,
Tev mana dvēs’le skan.

Sirds grib tik Tevi dusēt,
just mieru brīnišķu,
grib gaidīt tik un klusēt,
lai Tevi klausītos,
grib gaidīt tik un klusēt,
lai Tevi klausītos.

Tu, žēlastības kaisot,
skar manu dvēseli;
Tu, labam vietu taisot,
min katru nezāli.
Tu, labam vietu taisot,
min katru nezāli.

Kā bērnu mani žēlo,
lai neskar mani grēks.
Liec mīlestībā kvēlot
pret Tevi, Dieva Dēls.
Liec mīlestībā kvēlot
pret Tevi, Dieva Dēls.

Kā pateikties Tev spēšu,
mans Jēzu, labais Dievs?
Tev sevi upurēšu es,
nabags grēcinieks.
Tev sevi upurēšu
es, nabags grēcinieks;

Lai teic un slavē Tevi
ikviena radība
par visu, ko man devi
un dosi mūžībā,
par visu, ko man devi
un dosi mūžībā.

Lai dzīve Tev par godu
kā dziesma skanētu,
es sevi visu dodu,
Tavs prāts, lai notiktu,
es sevi visu dodu,
Tavs prāts, lai notiktu.

⇑

No tālām, gaišām bērnu dienām
tik maigi dziesma sirdi skan.
Pie mātes, krēslas stundā vienam,
tā lūgties viegli bija man:

Jēzu, manā sirdī nāc,
sev pa prātam veidot sāc,
sirds mazina un visam aizslēgta,
tik Tev, mans Jēzu, atvērta,
tik Tev, tik Tev, ak, Jēzu mans!

Un vēlāk dzīves grūtās cīnās,
kur kārdinošu balsu daudz,
nāk atmiņā man bērnu dienas,
un dvēsele man atkal sauc:

Jēzu, manā sirdī nāc,
sev pa prātam veidot sāc,
sirds mazina un visam aizslēgta,
tik Tev, mans Jēzu, atvērta,
tik Tev, tik Tev, ak, Jēzu mans!

Kungs, liec, lai vienmēr lūgties spētu
es bērnišķīgā ticībā,
lai sirdi bieži atskanētu
man dziesma šī kā bērnībā:

Jēzu, manā sirdī nāc,
sev pa prātam veidot sāc,
sirds mazina un visam aizslēgta,
tik Tev, mans Jēzu, atvērta,
tik Tev, tik Tev, ak, Jēzu mans!

⇑

 

Ar ilgām Tevi gaidu, mans Jēzus Hostijā
un lūgšanu Tev skaitu kā savā bērnībā,
lai glabāt sirdi skaidru ar Tevi vienībā,
lai glabāt sirdi skaidru ar Tevi vienībā.

Tu Savu krustu nesi, lai ļaudis pestītu
Nu Hostijā Tu esi, lai viņus svētītu,
un ticībā, lai visi šeit Tevi pielūgtu,
un ticībā, lai visi šeit Tevi pielūgtu.

Mēs tanī rodam spēku, ka debess laime ir;
tas palīdz pieveikt grēku, kas var no Tevis šķirt.
Kā citādi rast jēgu – kam dzīvot un kā mirt?
Kā citādi rast jēgu – kam dzīvot un kā mirt?

Kungs Jēzu, Tevi lūdzam, kas esi Hostijā,
lai uzticīgi būtu mēs Tavā Baznīcā,
un jaunu dzīvi gūtu pie Tevis mūžībā,
un jaunu dzīvi gūtu pie Tevis mūžībā.

Jel nāc pie sava bērna, Dievs, mana cerība!
Man laime tikai viena – tā Tava tuvība,
jo mana sirds Tev pieder un mana dzīvība,
jo mana sirds Tev pieder un mana dzīvība..

⇑

Altāra zvaniņiem skanot,
Pestītājs aicina mūs
tuvāk lai dievgaldam nāktu,
debess mielasts kur būs.

Altāra zvaniņi aicina, skan,
Kristus balss dvēselē dzirdama man:
«Nāciet jūs visi, kam grūti,
pie Manis mieru var gūt.»

Pestītājs Hostijā svētā
pats sevi cilvēkiem dod,
lai, ēdot debesu maizi,
ticīgie spēku sev rod.

Altāra zvaniņi aicina, skan,
Kristus balss dvēselē dzirdama man:
«Nāciet jūs visi, kam grūti,
pie Manis mieru var gūt.»

Hostijā mūžīgo Dievu
pielūgt un godināt ej.
Mirklis viens vienīgs pie Viņa
dvēseli dziedināt spēj.

Altāra zvaniņi aicina, skan,
Kristus balss dvēselē dzirdama man:
«Nāciet jūs visi, kam grūti,
pie Manis mieru var gūt.»

⇑

Maizi pie Dievgalda dāvā mums debesis,
Kristus Vissvētāko Miesu un Asinis.
Ticības noslēpums ir svētā Hostija,
Pestītājs mācekļiem saviem ko svētīja.   }2x

Tevi, Dievs Trīsvienīgs, bijīgi pielūdzam,
piedod mums žēlīgi grēkus, kad apraudam.
Hostijā svētajā ļauj Tevi sagaidīt,
dvēseli savu pie Tevis lai sasildīt.   }2x

⇑

Mēs pie Dieva galda ejam saņemt Dzīvo Maizi,
jo tā gara spēkus vairo dvēselē ik reizi.
Jēzus katru sauc pie sevis, grēciniekus žēlo,
debess goda kronis apņem Viņa pieri cēlo.

Kristus dotā Dieva Maize stiprākus mūs dara,
lai mēs dzīves ceļu ietu apustuļu garā.
Ja mums kādreiz ceļā stāsies ļaunums, laiki bargi,
Kungs, mēs Tevi tagad lūdzam: savus ļaudis sargi!

⇑

Kad priestera rokas ceļ Hostiju svēto
un biķera zelts sveču ugunis mirdz,
tad pieņem, Tēvs, žēlīgi Upuri cēlo,
ko dāvā Tev Jēzus Vissvētākā Sirds.

Pie altāra Tava, Kungs, lūgšanā kvēlā
mēs nākam, lai ziedotu sirdis Tev vien.
Kungs, pieņem tās kopā ar Upuri svēto
un palīdzi dzīvē un darbā ik dien’!

⇑

Jēzu, ienāc manā sirdī,
lūgšanas, Kungs, manas dzirdi!
Tevi ilgās gaidām visi,
vai gan mums Tu garām iesi?   }2x

Vienmēr, Tevi lūdzot, gaidu,
nemierā un ilgās vaidu,
jo bez Tevis grēkos slīkstu,
tukšas dzīves gaitās nīkstu.   }2x

Nepatīk man zemes prieki,
tie bez Tevis man ir lieki.
Tik ar Tevi kopā esot,
laimīgs es, pat krustu nesot.   }2x

Jēzu, manā sirdī ienāc,
svētai dzīvei mani māci!
Tevi ilgās gaidām visi,
vai gan mums Tu garām iesi?   }2x

⇑

Kungs, es neesmu cienīgs, ka manā sirdi nāc
bet saki tikai vārdu (2x), un būšu dziedināts. 

Sirds, grēku aptumšota, tad žēlastību gūs,
un, Tevis apgaismota (2x), par mājokli Tev kļūs.

Uz Tevi, Jēzu, tiecas ar ilgām dvēsele,
pēc Tevis, alkstot (2x), lūdzas, Tev priekā gavilē. 

Tu visu labu devi, Kungs, savā gudrībā,
ļauj ari redzēt Tevi (2x) man Tavā valstībā.

⇑

Šeit altārī Krists Kungs dzīvo pie mums.
Viņš – ticīgo līksmība, mierinājums.
Ik dievnamā katrā kā saule mums mirdz
Vissvētākais Sakraments – Baznīcas sirds.

No debesu troņa Dievs, nācis pie mums,
dod cerību gaišu, kam liktenis drūms.
Ko vārdzina bēdas, ko valgos tur grēks,
tam Glābēja roku sniedz dievišķais spēks.

No altāra Kristus pats uzlūko mūs.
Viņš, Hostijā apslēpts, ir neredzams, kluss.
Ak, eņģeļu Maize, ak, debesu prieks,
Tev pateicīgs dziedāšu es, grēcinieks!

⇑

Ja vēl nospiež grēku nasta, ja tev klājas grūti,
lai sev mieru sirdi rastu, lūgšanu tam sūti!
Viņa brūču rētas kvēl, svētums staro sejā,
Viņš ar debess maizi baro mūs šai sāpju lejā.

Cik vēl ilgi grēka važās dvēseli sev kalsi?
Pazemībā nāc un klausi Dieva Dēla balsi!
Viņa žēlastību lūdz, dzird Viņš katru vaidu,
Tevi Viņš ar mīlestību Sakramentā gaida!

⇑