Kāpt kalnā

• DZIESMAS V. J. MARIJAS GODAM •

 

• DZIESMAS SVĒTĀ JĀZEPA GODAM •

 

• DZIESMAS CITU DIEVA SVĒTO GODAM •

(SVĒTĀ ERCENĢEĻA MIĶEĻA GODAM)

(SVĒTĀ ANTONIJA GODAM)

(SVĒTĀS TERĒZES NO BĒRNA JĒZUS GODAM)

(LATVIJAS MOCEKĻIEM)

⇑

• DZIESMAS V. J. MARIJAS GODAM •

 

• DZIESMAS SVĒTĀ JĀZEPA GODAM •

 

• DZIESMAS CITU DIEVA SVĒTO GODAM •

⇑

Svētā Marija, Dieva Dzemdētāja,
ticīgo visu Tu sargātāja.
Lūdz dzīves ceļā mums palīdzību
no sava Dēla, Svētā Marija!

Tu Pestītāju pasaulei nesi,
Tu ticīgajiem kā Māte esi.
No grēka briesmām, no elles liesmām
pasargi Tu mūs, Svētā Marija!

Zem krusta koka Tu savu Dēlu
reiz apraudāji ar sirdi žēlu.
Palīdz mums krustu nest pacietīgi
līdz dzīves galam, Svētā Marija!

Jaunava, Svēta un pazemīga,
izlūdz, lai mierā dzīvojam ilgā,
lai naids un nemiers zūd ļaužu starpā!
Sargi no kara, Svētā Marija!

Tev „Rožukroņi» ir daudzreiz vīti,
lai Māras zemē – saulaini rīti.
Tu mūsu tautu zem patvērumā
uz visiem laikiem, Svētā Marija!

Māte, visšķīstā un bezvainīgā,
debesis mūžam Tu – svētlaimīgā.
Ved mūs pie rokas caur dzīves vētrām
uz debess mājām Svētā Marija!

⇑

Valdniece svētā, ieņemtā bez grēka,
ir ticīgajiem Dieva izvēlēta.
Pie viņas nākam, savas bēdas sūdzot,
ticīgie ļaudis – palīdzību lūdzot.

Tu, Kristus Māte – godinām mēs Tevi,
jo Pestītāju visiem ļaudīm devi.
Uzklausi ļaudis, kas pie Tevis steidzas,
neatstum tautu ticīgo, kas lūdzas!

No visa ļauna sargāties mēs solām,_
ļauj, lai caur Tevi žēlastību rodam!
Jaunatnē sargā nevainības rotu,
debesu laimei šajā dzīvē dotu!

Tu, sāpju Māte, stāvēji zem krusta,
lai savam Dēlam sāpēs līdzi justu.
Palīdzi ļaudīm ciešanās un bēdās,
miers lai ir mūsu Ģimenēs un sētās!

Pie Tevis slimie izlūdz veselību,
un grēcinieki meklē aizbildnību.
Tava Sirds svētā, skaidrā, bezvainīgā,
Ceļvede visiem dzīvē dievbijīgā.

Dievmāte svētā, aizstāve mums drošā
pirms gadu simtiem mūsu zemei dota
Tevi lai cienī visās zemes malās
ticīgie ļaudis līdz pat laika galam!

⇑

Mariju mēs sveicināsim,
ar eņģeļiem godināsim!
Viņa ir no grēka brīva
Dievmāte bezvainīga.

Ienāca kad Ilzes mājās,
Viņa visus sveicināja:
Jānim nesot žēlastību,
visiem citiem – labu rītu.

Betlēmes vārds visur slavēts,
piedzima tur Kungs visvarens.
Patiesi tās mājas svētas,
kurās apmetās Kungs Jēzus.

Dieva Māte bezvainīga
svētnīcā ar Bērnu bija,
baložus tā upurēja,
likumu tā izpildīja.

Svētnīcā Bērns Jēzus gāja,
– kādreiz Rakstus izskaidroja –
mācītie to uzklausīja,
par to brīnums visiem bija.

Pa to laiku Dieva Māte
Bērnu meklē lielās sāpēs.
Tikai trešā dienā redz to
– savu Jēzu pazaudēto.

Dieva Māte, māci mani
nepazaudēt Jēzu mūžam:
žēlastībā vienmēr dzīvot,
uzticīgi Dievam kalpot!

⇑

Gods Marijai, gods un slava
mūsu dziesmās skan;
ticībā un mīlestībā
Viņu slavēsim.

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Dieva Dēlu, Jēzu Kristu,
Viņa dzemdēja.
Un uz rokām nesa Dievu,
kas mūs radīja.

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Jēzus Bērns Tai padots bija,
Viņu cienīja;
Mātes gribu izpildīja,
lai gan bija Dievs.

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Mīļie bērni, ja jūs gribiet
labus ceļu iet,
tad kā Jēzus savai Mātei
godu atdodiet!

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Par eņģeļiem augstāk celtu
kroņo Kungs Dievs To.
Ticīgais, tu arī tāpat
godā Mariju!

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Visās savās dzīves bēdās
palīgā To sauc!
Caur Tās aizbildnību Dievs dos
žēlastību daudz.

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

Mariju kā savu Māti
ja tu cienīsi,
tad ar Viņu kopā mūžam
Dievu slavēsi.

Pestītājam godu atdod, Dievmāti kas sveic. (2×)

⇑

Kā zvaigzne jūrā, Dievmāte skaidrā,
pēc Tevis tiecas noskumis prāts.
Kad Tu mums smaidi ciešanu brīdi,
bēdas mums sirdi vairs nenomāc.

Uzklausi, Māte, mūs, savus bērnus,
izlūdz no Dieva svētību mums! }2x

Kā zvaigzne jūrā, ceļvede drošā,
Tu saviem ļaudīm palīgs un sargs;
mūs stiprus dari, gaiši mums staro,
ja mūsu ceļā negaiss nāk bargs.

Uzklausi, Māte, mūs, savus bērnus,
izlūdz no Dieva svētību mums! }2x

Mēs Tevi lūdzam, glābēja Māte,
pa dzīves ceļiem pavadi mūs!
Tu spožā zvaigzne debesu vārtos,
skats, mūsu pacelts, uz Tevi būs.

Uzklausi, Māte, mūs, savus bērnus,
izlūdz no Dieva svētību mums! }2x

⇑

Mēs Debesu Valdniecei dziedam
to lūgšanās slavējam mēs,
to sveicam ar tikumu ziediem,
kas kvēlo mums dvēselēs.

Ak, Marija, esi sveicināta,
esi vienmēr Māte mums! }2x

Caur Tevi, visžēlīgā Māte,
mums dāvanas izdala Dievs.
Ja bēdas un ciešanas māktu,
pie Tevis sirds remdēsies.

Ak, Marija, esi sveicināta,
esi vienmēr Māte mums! }2x

Ja ceļa mūs grūtības sastaps,
tad steidzies Tu palīgā, Māt!
No ausmas līdz pēdējam rietam
mēs lūdzam: stāvi mums klāt!

Ak, Marija, esi sveicināta,
esi vienmēr Māte mums! }2x

⇑

Sveika, Jūras Zvaigzne,
spožā Dieva Māte;
vienmēr tīra, svēta
mirdzi debess mājās!

Pieņemot sveicienu
Tu no Gabriēla,
vadi Ievas bērnus
pestīšanas ceļā!

Noņem grēku važas,
sirdīs gaismu iededz,
svētī savus ļaudis,
viņu vainas dziedē!

Esi mūsu Māte,
aizstāvi pie Dieva,
mūsu Pestītāja,
kurš no Tevis dzima!

Jaunava vislaipnā,
šķīstī mūsu sirdis,
lai, no grēkiem brīvi,
skaidrāki mēs kļūtu!

Svētai dzīvei māci,
drošu ceļu rādi,
lai mēs Jēzu redzam,
mūžam aplaimoti!

Slava Dievam Tēvam,
Dēlam, Svētam Garam,
Trīsvienīgam Dievam
visos mūžu mūžos!

⇑

Pie tevis, Dieva Māte, ar prieku steidzamies:
pie Pestītāja tuvāk caur Tevi nākam mēs.
Tu Jēzus Māte esi, mums vienmēr prieku nesi.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

Ar aizbildnību Tavu nāk Dieva palīgs mums,
un Māras zemei pāri mirdz gaiši debesjums.
Kā rīta blāzma koša – Tu bezvainīga, spoža.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

Ko pasaule ved grēkā, kam nespēks sirdi māc
un cīņā pietrūkst spēka, tam palīgā Tu nāc:
un uzklausa Dievs žēlīgs, kad lūdzās cilvēks grēcīgs.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

Kā debess zvaigzne jauka mirdz ceļā jūrniekiem,
Tu smaidi mums, kad auka draud Taviem ticīgiem:
Tev pietiek viena vārda, un norimst vētra barga.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, – grēcīgiem!

Kad tuvosies jau nāve un mūsu dzīvi jauks,
tad Dieva Māte dāvās mums debess miera daudz.
Uz Viņu lai cer droši, pie Dieva aizejošie.
Ak Māte, lūdz Dievu par mums, grēcīgiem!

⇑

Svētību man, Māte, dzīves ceļā dod,
mana sirds, lai mieru, īstu laimi rod.
Manus darbus svēti, domas augšup cel,
lai es vienmēr protu dzīvot Dieva dēļ. (2×)

Svēti tos, kas Tevi, Dieva Māti, teic,
Radītāju pazīst, labu darīt steidz.
Svēti, Māte, arī tos, kas sveši man,
lai no visām sirdīm Dievam slava skan. (2×)

Svētību mums visiem, Dieva Māte, sniedz
un pret visām briesmām savus bērnus sedz.
Patvērumu viņiem dod, kad spēki zūd,
taisnos cēlos vadi, uzvaru, lai gūst. (2×)

Kad nāks dzīves vakars, mūsu soļi stās,
grūtā cīņā, Māte, Tu mums esi klāt.
Cerību un mieru mūsu sirdīm sniedz,
dvēsele lai glābta Dievu mūžam redz. (2×)

⇑

Es Dievmāti Svēto no sirds mīlēšu,
To priekos un bēdās vienmēr godāšu.
Tev, brīnišķā Māte, lai deg mana sirds,
Tu – ceļvede zvaigzne, kas debesis mirdz.

Ak Jaunava Svētā, Tu skaidrības zieds,
pēc skaidrības ilgas man dvēselē liec.
Tu, Māte visšķīstā, Tavs bērns gribu būt,
lai dzīvē un nāvē sev svētību gūt.

Dod drosmi pret grēku aizvien cīnīties,
pie tā, ko Tev solu, labprāt turēties.
Lai mani no Tevis nekas nevar šķirt:
kā ticīgam bērnam man dzīvot un mirt.

⇑

Marija raug, Tev visi
mēs savas sirdis dodam.
Tu, mūsu Māte esi –
pie Tevis miera daudz. }2x

Sniedz, Māte, savu sirdi,
kas debess gaismu staro!
Pār mums kā zvaigzne mirdzi,
kas tumsai cauri spīd!

Sniedz Sirdi, kas kā saule
ik rītus laipni kvēlo,
lai nenomāc mūs bailes,
kad dzīves vakars nāk.

⇑

Ved mūs pie Dieva, ak Marija,
bez tā mēs dzīvot nespējam,
jo Viņu mīlēt arvien bija
īsts prieks un laime cilvēkam.

To lūdzam, mīļā Māte,
no visas dvēseles,
Tu, Māras zemes Majestāte,
ko slavas dziesmās teicam mēs. }2x

Lai meklē Dievu katra saime
it visos dzīves brītiņos:
kad briesmas draud, kad smaida laime,
kā rītos, tā ar’ vakaros.

To lūdzam, mīļā Māte,
no visas dvēseles,
Tu, Māras zemes Majestāte,
ko slavas dziesmās teicam mēs. }2x

Tā gars lai valda sabiedrībā
un ari skolā, likumā,
pat karaspēkā, presē, tiesā,
mūs’ visā dārgā Tēvijā.

To lūdzam, mīļā Māte,
no visas dvēseles,
Tu, Māras zemes Majestāte,
ko slavas dziesmās teicam mēs. }2x

Lai nerimst latvji slavas dziesmām
teikt mūžam debess Valdnieku,
un eņģel’s sargs no visām briesmām
glābj sarkanbalto karogu.

To lūdzam, mīļā Māte,
no visas dvēseles,
Tu, Māras zemes Majestāte,
ko slavas dziesmās teicam mēs. }2x

⇑

Jaunava Svētā, Aglonas Baznīcā
ar savu spēku dari daudz mums prieka:
ļaudis liecina, ka latviešu mala
daudz žēlastību saņēma bez gala.

Tie steidz pie Tevis ar stipru cerību,
palīgu Tavu lūdz ar mīlestību.
Tu vienmēr sūti tādiem žēlastību
un visā dzīvē dari tos laimīgus.

Slimībā grūtā kas ir nogurdināts,
cerības tikums kam ir novājināts.
Tu viņu pacel, nāvi aizdzen tāli
un savu Dēlu dāvini par brāli.

Mātes nes bērnus, lai Tu viņus sargā,
kad tie cieš sāpes, slimības bargas.
Ar Tavas svētās glābšanas palīgu
redz savus bērnus veselus, priecīgus.

Neviens vien, slīkdams dziļumā ūdeni,
kad Tevi sauca, bija glābts no viņa.
Kad ciemi, mājas bija uguns briesmās,
novērsi postu, mazināji liesmas.

Kad mums uzbruka slimības un sērgas,
cilvēki daudzi mira savās sētās.
Tu, labā Māte, glābi mūs žēlīgi,
ar Tavu spēku esam mēs laimīgi.

Lai bēdas, spaidi, visādas nelaimes
ir tālu prom no kristīgo saimes.
Kad Tu, Jaunava, būsi mums žēlīga,
tad slavēs Tevi mūsu sirds priecīga.

Tu mūsu Māte! Krītam mēs pret Tevi,
pasargi, lūdzam, vienmēr sauc pie sevis!
Esi mums bruņas visās mūsu bēdās
un pasniedz roku mūsu cīņās svētās.

Ļaudis pie Tevis steidz ar pateicību
un Tavu godu teic ar mīlestību.
Ļauj, Dieva Māte, Tevi slavēt, cienīt,
jo mūžam gribam Tevi karsti mīlēt!

⇑

Aglona, Aglona, Latgales ilgas
brīnumu Jaunava Svētceļiniekiem.
Mārzemes ezerus turi Tu klēpi,
pakalnus, tīrumus sargā un svēti. }2x

Sentēvu Māra un latviešu Māte,
izlūdz no Dieva mums ticību dzīvu!
Uzturi tikumus svētus un cēlus,
pasargā, glabā Tu latviešu dēlus! }2x

Aglonas Dievmāte, Jaunava skaidrā,
Mārzemes ticīgo aizstāve labā,
vienoti lūgšanā, sāpes Tev sūdzam,
pievērs jel vaigu mums, uzklausi, lūdzam! }2x

Baznīcas Māte un Svētceļiniece,
sekoji Dēlam Tu ciešanu ceļā,
Golgatas kalnā tam līdzcieti sāpes,
stāvēji klāt viņam upura slāpēs. }2x

Jēzus no krusta mums vēlēja Tevi:
«Lūk, Tava Māte,» viņš māceklim teica.
Iedams pie Tēva, viņš sūtīja Māti,
lai Tu arvien pie mums stāvētu pati. }2x

Dieva gars Tevi ir pildījis, Svētā,
svētīgu teiks Tevi paaudzes visas:
Mārzemes ciltīm Tu svētību nesi,
aizbildne, glābēja, cerība esi. }2x

Debesis uzņemtā, augustā sveiktā,
pulcini Aglonā ticīgo tautu
lūgt Tevi, Jaunavu, Aglonas Māti,
ceļu uz debesīm lai Tu mums rādi! }2x

⇑

Piedod mums, Dievmāte, piedod!
Dziesmas skaistākās dziedot,
ejam mēs sirdis Tev ziedot,
ceļos pie altāra stāt.
Paceļ Tu vēlīgās rokas,
svētījot laukus un kokus,
dzimtenes apvāršņu lokus,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Mazi un jauni, un veci
nerims kā ūdeņi tecēt.
Tēvi cels bērnus uz pleciem,
tuvāk nest altārim klāt.
Tālu no ļaunuma nīstā,
spēks lai mums ticībā īstā,
debesu avotā šķistā
mazgā mūs, Aglonas Māt! (2×)

Mierini sirdis mums bēdās,
dziedini vainas un rētas,
lai Tavās skaidrajās pēdās
ejam pa dzīvi labprāt.
Pasargi cilvēku cilti,
mājas ar svētību pildi,
pasaulē salstošos sildi,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Tu, kas pār pavardiem staro,
mieru tiem sūti, kas karo,
ar savu lēnīgo varu
naidam un vaidiem liec stāt.
Zem Tavas vadības kļautai,
Ģimenei, Tēvijai, tautai
uzplaukt un uzziedēt atauj,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Māci mūs žēlot un piedot,
sevi par tuvākiem ziedot,
dievišķo padomu iedod –
gara mantas tik krāt.
Izdziestot šis zemes logiem,
aizlūgt pie Mūžīgā Soģa
iznāc – ar Bērnu uz rokām,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt! (2×).

⇑

Par kalniem un lejām jau zvanu balss trauc,
tās ticīgos ļaudis uz lūgšanu sauc.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Bet Lurdā gar klintīm, kad diena sāk aust,
iet meitene, kuru par Bernardi sauc.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Un sirdsbalss šo meiteni mudināt sāk,
lai tuvāk pie upmalas klintīm tā nāk.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

No debesīm gaisma sāk spožumu liet,
pie grotas vēl tuvāk grib meitene iet.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Tad brīnišķi skaistu tā Jaunavu redz,
viskrāšņākās drēbes Tai augumu sedz.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Kā debesu būtne tik skaista Tā ir,
un saliktās rokās tai rožukronis ir.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Un nedroši meitene runāt tad sāk:
«Kas esi Tu, Kundze, no kurienes nāc?»

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

«Es debesu Māte, kas svētību dod,
pie manis kas atnāk, tas mieru sev rod.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Es aicinu visus, pie Dieva lai nāk,
par grēcīgo dzīvi lai gandarīt sāk.»

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Tā četrpadsmit dienas tur Jaunavu redz,
un tagad tur brīnišķīgs avotiņš irdz.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Bez iedzimtā grēka, Valdniece mūsu,
par Māti Tu esi ticīgiem visiem.

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

Lūdzies pie Dieva par ticīgo saimi,
palīdzi iemantot debesu laimi!

Ave, Ave, Ave Marija,
gods Tev, gods Tev, gods Tev, Marija!

⇑

Tu skaistā Dieva Dārza Roze,
Tu Jaunava Vissvētākā,
jau debesīm Tu lemta biji,
kad dzīves gaitas iesāki.

Mēs lūdzam Tevi – novērs postu
no Dieva tautas ticīgās!
To cauri dzīves vētrām vadi
pie sava Dēla vienīgā!

Tu Jaunava, ko grēks nav skāris,
Tu Māras zemes aizbildne.
Gan debess prieks, gan zemes sāpe
mirdz Tavā Mātes skatienā.

Mēs lūdzam Tevi – novērs postu
no Dieva tautas ticīgās!
To cauri dzīves vētrām vadi
pie sava Dēla vienīgā!

Uz Tevi raugās mūsu skati,
Tu Dieva Māte Marija.
Pie Tevis ejam dienās grūtās
un ari brīžos priecīgos.

Mēs lūdzam Tevi – novērs postu
no Dieva tautas ticīgās!
To cauri dzīves vētrām vadi
pie sava Dēla vienīgā!

Tu esi visu mūsu Māte,
kas dzīves ceļā līdzi nāk.
Tu mūsu vajadzības redzi
un patvērumu dāvā mums.

Mēs lūdzam Tevi – novērs postu
no Dieva tautas ticīgās!
To cauri dzīves vētrām vadi
pie sava Dēla vienīgā!

⇑

Ar lūgšanā paceltām sejām
ar ziediem no šīszemes lejām,
ar dziesmām visskaistākām ejam
mēs sveikt Tevi, mīļotā Māt!

Ar bērnu visskaidrākām jūtām,
ar jaunības mirtēm un rūtām,
pie Tevis ar nedienām rūgtām
mēs steidzamies, mīļotā Māt!

Kā bangas virs vētrainas jūras,
tā pasaulē nedienas turas.
Kad vējš dzīves jūrā plēš buras,
Tu vienmēr nāc palīgā, Māt!

Kad nedienas zudis kā ēnas
un apklusis šis zemes vētras,
tad aizvadi, Dievmāte svētā,
uz mūžīgo mājokli mūs!

⇑

Ak, Marija svētā, Tu Lilija Baltā,
Tu debesu krāšņākais zieds!
Mums remdini sāpes un dvēseles slāpes,
un naidniekiem atkāpties liec! }2x

Ak, Dievmāte brīnišķā, Tevi mēs lūdzam,
 jel cilvēkiem palīgā nāc:
gan ikdienā skarbā, gan rūpēs un darbā,
kad ticības grūtības māc. }2x

Mēs nožēlā dziļā Tev grēkus, Dievs, sūdzam,
lai dvēsele mieru var gūt.
Un Dievmāti svēto mēs sirsnīgi lūdzam –
pie Dēla lai aizstāv Tā mūs. }2x

Ak, Marija Svētā, Tu lilija baltā,
Tu debesu krāšņākais zieds!
Tu Māte mums visiem, mēs godinām Tevi,
jel cilvēkiem palīgu sniedz! }2x

⇑

Dieva Māte, Tevi slavējam,
Tavas sāpes mēs ar godu pieminam,
lūdz, lai Dievs mums sirdis šķīstītu,
žēlastības gaismu visiem dāvātu!

Sirdssāpes Tu cieti, Dievamāt,
Jēzus māceklis kad nāca paziņot
sacīdams: «Tu, Māte mīļotā,
atnesu es ziņas tikai skumīgas:

Projām ir Tavs Dēls, mans Mācītājs,
īstens Dievs un Cilvēks, laužu Pestītājs.
Jūdass, māceklis, to nodeva,
ienaidnieku pūlis viņu aizveda.

Iesim ātri, cik vien iespējams,
tiksimies ar Jēzu kaut vai cietumā.
Ja mēs Viņu dzīvu redzēsim,
tad ar visiem spēkiem Viņam kalposim».

Satriekta tad, bija Marija,
kad ar savām acīm piektdien redzēja
Kungu Jēzu, virvēm saistītu
un kā noziedznieku ķēdēs iekaltu.

Klāt pie Jēzus steigties gribēja,
bet aiz lielām sāpēm paiet nespēja.
Vaidu sauciens lauzās klusībā,
Mātes sirds kad cieta dziļā žēlumā:

«Jēzu mans! Dievs, visu Glābējs Tu,
līdz ar Tevi ciešu sāpju rūgtumu!
Kāpēc redzu Tevi saistītu,
netaisnīgas tiesas kalpiem nodotu?»

Marijai sirds sāpēs drebēja,
kad ar rīkstēm šaustot Jēzu skatīja:
galvā tam no ērkšķiem vainags vīts . . .
debess Kungs par vergu zemāk nostādīts.

Šķiršanos visstiprāk izjuta,
kad uz nāvi vesto Dēlu satika,
ilgojās tā pati krustu nest,
spēja vairs tik Dievam sāpes upurēt.

Skumju dzelmē grima Marija,
kad pie krusta Jēzu bendes piesita.
Upurī ar Dēlu vienojās,
dvēselēm par labu līdzi ziedojās.

Zobens ass tai sirdi pārdūra,
kad pēc grūtām mokām Jēzus nomira;
saule savu gaismu nedeva,
ilgi liela tumsa zemi apklāja.

Akmeņi un klintis trīcēja,
nomirušie daudzi kapus atstāja;
radība par Kungu sēroja,
līdzjūtību lielu Jēzum rādija.

Ko gan juta Māte Marija,
kad jau nomirušu Dēlu auklēja?
Dziļās skumjās gauži raudāja,
asarām un mirrēm Viņu slacīja.

Kas ar Viņu Kungu apraudās,
tas ar Viņu kopā Jēzu godinās,
pieminēs, kā Kungs mūs mīlēja,
kā ar savu nāvi ļaudis izglāba.

Lija Asins, kad bij’, dots tam Vārds –
kad bij’ nāves bailēs – šaustīts – sāpināts –
ērkšķiem kronēts – krustā pienaglots –
krūtis šķēpa caurdurts – sirdī ievainots.

Jēzus Kristus, Kungs Dievs mūžīgais,
cilvēku dēļ cieta mokas briesmīgas.
Dēla pēdās Māte staigāja,
tomēr arī lielu laimi mantoja.

Prieka pilna bija Marija,
kad par savu Māti Dievs to svētīja;
kad pie Elizabetes aizgāja,
Svētā Gara prieks tai sirdi pildīja.

Bija prieks, kad Jēzus piedzima,
un kad to par Dievu gudrie atzina,
prieks, kad svētnīcā to atrada,
un kad Lieldienrītā dzīvu redzēja.

Laimes pilna staro Marija,
paņemta no zemes debess Tēvijā.
Viņu Dēls ar slavu kronēja
un par Karalieni ļaudīm dāvāja.

Svētā Māte, lūdzam sirsnīgi,
atļauj Tevi godāt, slavēt mūžīgi!
Esi tagad stiprais patvērums,
grūtībās un briesmās roku sniedz mums!

⇑

Uz Dievmāti lūdzies, kad neveiksmes māc,
pie debesu Mātes ar cerību nāc!
Tā dziļākās brūces tev izdziedinās
un nospiesto dvēseli iepriecinās.

Pie Dievmātes atnāc, kad noticis grēks,
liels debesu Mātei ir glābšanas spēks.
Par bērnu tā aizlūgs, to aizstāvēt ies:
kā žēlsirdīgs Tēvs tevi uzklausīs Dievs.

Var apmelot tevi, var nicināt, smiet,
viss cilvēku ļaunums pār tevi var iet.
Pie debesu Mātes kas atnācis būs,
tas iekšējo mieru un glābiņu gūs.

Var pasaule draugus vislabākos šķirt,
visstiprākās saites var pārtrūkt un irt,
bet vienmēr pār bērnu vēl nolieksies maigs
Vissvētākās Mātes tik mīlīgais vaigs.

Kad pēdējā stundā sirds baiļoties sāks,
sauc Dievmāti, Viņa tev palīgā nāks.
Pret sātana dusmām Tā dvēseli segs,
kā maigākā Māte to gādībā slēgs.

⇑

Es dziedāšu Tev dziesmu,
Tu, spožā, Dieva Māt!
Tu, Jaunava Vissvētākā,
viskrāšņais Debess zieds!

Ak, svētā Dieva Māte,
par mums Tu Jēzu lūdz,
lai uzklausa Viņš sirdis,
kas savas vainas sūdz!

Tu svētlaimībā staro
un slavas spožumā.
Ar Tevi Kungs ir vienmēr,
Tu esi svētīta.

Ak, svētā Dieva Māte,
par mums Tu Jēzu lūdz,
lai uzklausa Viņš sirdis,
kas savas vainas sūdz!

Tu daudzās vietās nāci
un dari brīnumus;
no debesīm nes vēstis,
Lai glābtu cilvēkus.

Ak, svētā Dieva Māte,
par mums Tu Jēzu lūdz,
lai uzklausa Viņš sirdis,
kas savas vainas sūdz!

Tavs maigums, Karaliene,
mūs visus drošina.
Tavs pārdabiskais svētums
mūs Dievam tuvina.

Ak, svētā Dieva Māte,
par mums Tu Jēzu lūdz,
lai uzklausa Viņš sirdis,
kas savas vainas sūdz!

⇑

Tu, Debesu Sūtne no svētīgo cilts
un skaistākā būtne – uz debesīm tilts.
Tu, Dievmāte esi, kas lūdzas par mums,
un patvērums esi, kad briesmas draud mums.

Tev kronēta galva un kroni mirdz zelts,
kā pelnīta balva Tev Tronis ir celts.
Ar sevišķu spēku, kas Dieva Tev dots,
Tu satrieci grēku, kas nomāc kā slogs.

Tev atdodam sirdis, Tavs brīnišķais tēls
mums dvēselēs atmirdz svēts, varens un cēls.
No zvaigznēm Tev rota, un saulains Tavs vaigs.
Tev Mātes sirds dota un devīgums maigs.

Reiz izdzisīs zvaigznes un saule, kas kvēl,
un izbeigsies raizes – Tu paliksi vēl.
Tu mirdzēsi spoži. Lai paaudzes trauc!
Ar Tevi mums droši, līdz Pestītājs sauks.

⇑

Dieva Māte Visulabā,
mani, savu bērnu, glabā,
lai es svēti staigāju,
debess mājās aizeju!

Tu tik mīļi mani vadi,
šaubās patiesību rādi.
Sargi arī, labā Māt,
kad būs nāves stunda klāt!

Lielā mūžība kad ausis,
zemes dzīve tumsā gaisis –
Dieva Māte Marija,
aizved mani tēvijā!

⇑

Kad nāks nāves cīņa grūta,
Dievmāte lai spēkus sūta;
lai mēs svēti aizejam,
svētlaimību mantojam. }2x

Dieva Māte, Tu to spēji,
Tu mums vienmēr palīdzēji.
Tavi bērni esam mēs,
sargi mūsu dvēseles! }2x

Tu mums visur līdzi gāji,
bēdās mīļi mierināji.
Nāves bridī, Dieva Māt,
žēlīgi mums stāvi klāt! }2x

Zemes dienas kādreiz gaisīs,
mūžība mums garā ausīs . . .
Dieva Māte Marija
aizvedīs mūs Tēvijā. }2x

⇑

Rožukroņa Karaliene, Jaunava Svētā,
mūs’ dzīves ceļā Tu māci un vadi!
Prāts bieži lūgšanās pie Tevis paceļas,
Māte – Jaunava svētā!

Rožukroņa Karaliene – Valdniece mūsu,
no ļauna pasargā Mārzemi savu!
Ar savu gādību pie Jēzus vadi mūs,
Māte – Valdniece mūsu!

Rožukroņa Karaliene, skaidrākā Māte,
par mums Tu debesis aizlūdz pie Dēla,
lai Viņš visžēlīgi atlaistu parādus,
Māte – skaidrākā Māte!

Rožukroņa Karaliene, Glābēja mūsu,
pie Tevis priekā un ciešanās steigsim!
Līdz mūža vakaram Tevi mēs slavēsim,
Māte – Glābēja mūsu!

⇑

Baznīcas Māte, cilvēci saudzē,
lai gan vēl Tevi nepazīst daudzi!
Atved pie Kristus pasaules tautas,
kristiešu saimē lai tās tiek kļautas!

Cilvēkiem briesmās dāvini drosmi,
ikdienā katrā – darbīgu rosmi!
Esi klāt visiem ceļā pie Dieva,
pavadot visus grūtību dienās!

Baznīcas Māte, tēvzemi svētī,
maize lai vienmēr būtu tai klētī!
Pasaulē visā un katrā mājā
ļaudīm nes mieru, naids kad tos vajā!

Dievs Tev ir licis būt mums par Māti,
pietrūkst kad spēka, maldās kad prāti
Vieno tad visus ticībā vienā,
glābti lai būtu pastarā dienā!

⇑

Pie Tavām kājām, Visskaistākā Māte,
Nolieku pelēko ikdienu šo, –
Alkstošo sirdi un gaisīgo prātu
Uzklausi lūgšanu, Aglonas Māt!

Pie Tavām kājām, Visskaistākā māte,
Nolieku nelaimes nestundu šo,
Nemieru sirdī un dvēseles sāpes,
Bēdās man palīdzi, Aglonas Māt!

Pie Tavām kājām, Visskaistākā māte,
Šaubas par mūžīgo svētlaimi gaist.
Cerības stariņu pēdējā brīdī
Izlūdz no Dieva man, Aglonas Māt!

Ar Jēzus vārdu uz lūpā un sirdīs
Godināt Dievmāti steidzamies iet.
Ezeriem pāri visskaistākās dziesmas
Latgale (ticīgie) Jaunavai Marijai dzied.

⇑

1. Izraudzīja Tevi Dievs Tēvs, lai Tu Dēlu dzemdētu,
kam Viņa tautu atpestīt lemts. Slavējam Tevi mēs, Dieva Māt.
Ave, ave, ave, Maria.

2. Ticībā un mīlā Tu, Māt, Dievam kalpot vēlējies,
pieņēmi Viņa gribu labprāt. Paldies mēs sakām Tev, Dieva Māt.
Ave, ave, ave, Maria.

3. Naktī, kad Tev piedzima Dēls, priekā debess līksmoja.
Svētīta Tu starp sievietēm, Māt. Mīlam mēs Tevi, ak, Dieva Māt.
Ave, ave, ave, Maria.

4. Tu mums esi patvērums drošs, grūtos brīžos sargā mūs,
palīdzi saviem bērniem vienmēr. Ticēt mēs varam Tev, Dieva Māt.
Ave, ave, ave, Maria.

5. Šodien atklāt pasaulei nāc savas mīlas skaistumu:
ceļu pie Jēzus parādi mums, māci un vadi mūs, visu Māt.
Ave, ave, ave, Maria.

⇑

1. Marij vissvētā, no Tavām rokām
plūst žēlastības — uzklausi lūgsnu:
Māci mūs lūgt un strādāt vien Dievam.
Ave, Marija, ave!

2. Liecināt māci: Kristus vēl dzīvs ir!
Lai visiem ļaudīm kalpojam priekā.
Māci mūs lūgt un strādāt vien Dievam.
Ave, Marija, ave!

3. Priekos un bēdās, ikdienas rūpēs,
Māte vismīļā, uzklausi lūgsnu:
Māci mūs lūgt un strādāt vien Dievam.
Ave, Marija, ave!

⇑

Ak, Svētais Jāzep, sveicināts esi,
Dāvida nama vārdu kas nesi.
Tu lielā godā starp svētiem tēviem,
Dievs to nav devis pat lieliem svētiem.

Eņģeli svētie pie Tevis gāja,
Kad Dieva gribu Tev sludināja.
Pazemīgs Dievu Tu uzklausīji,
Visu, kas prasīts, Tu izpildīji.

Tad daudzus gadus, – brīnums patiesi –
Dievs Tavās mājās dzīvoja Miesā.
Visu, ko teici, Bērns Jēzus veica,
Palīgā arī Marija steidzās.

Tu Bērnam Jēzum biji par sargu,
Izglāb mūs arī nedienā bargā.
Visi mēs Tevi sevišķi lūdzam, –
Aizlūdz tu Dievu, kad grēkus sūdzam.

Ņem, Svētais Jāzep, gādībā savā,
Visus, kas gaida, palīga Tava,
Ar Dieva spēku aizstāvi vājos,
Lai visi tiekam debesu mājās.

Pestītājs visus atpirka dārgi,
Lai mūsu vainas netiesā bargi.
Aizstāviet, svētie, visus pie Dieva;
Joahim, Anna, Jāzep, Marija.

⇑

Svētais Jāzep, Dievs bij’ lēmis
tevim godu augstāko:
apgādāt un sargāt devis
savu Dēlu vienīgo.
Viens tu biji izvēlētais
Dāvida cilts pēctecis,
Dievmātei un Bērnam Jēzum
dots tu biji aizgādnis.

Pildot Dieva svēto gribu,
dzīvoji tu šķīstībā
un, kad Jēzus bija dzimis,
biji Tam par aizstāvi.
Ēģiptē un Nazaretē Dieva Dēlu sargāji.
Nāves stundā Pestītājam
dvēseli tu atdevi.

Svētais Jāzep, lielu godu
izpelnīji debesīs.
Pasniedz tu mums savu roku,
visu ļaužu aizbildnis!
Palīdzi mums dienas darbā,
dzīves nastu atvieglo
un, kad beigsies dzīves gaita,
nāves stundā stiprini!

⇑

1. Svētais Jāzep, mūsu paraugs, esi mūsu aizbildnis.
Jaunavu un Bērnu Jēzu labi Tu reiz sargāji.
Uzticīgais svētais Jāzep, dzīves ceļos vadi mūs.

2. Tu, kas sapnim noticēji, uzklausīji eņģeli,
Mariju un mazo Jēzu nāves briesmās izglābi,
paļauties uz Dievu māci, dzīves ceļos vadi mūs.

3. Izvedi Tu briesmām cauri savu Svēto Ģimeni,
pazemīgi apgādāji, vienmēr aprūpēji to.
Drošsirdīgais svētais Jāzep, dzīves ceļos vadi mūs.

4. Tu reiz biji prasmīgs strādnieks, prati maizi nopelnīt,
un no Dieva dotām veltēm lietas prati gatavot.
Izturīgais svētais Jāzep, dzīves ceļos vadi mūs.

5. Tu ar darbarīkiem Kristu iemācīji rīkoties,
iemācīji krietni strādāt, savu darbu iemīlēt.
Pazemīgais svētais Jāzep, dzīves ceļos vadi mūs.

⇑

Dievs Tev devis lielu varu,
kronis nevīstošs tev vīts.
Tevi klausa debess gari,
tavā priekšā elle trīc.
Pieveic visus tumšos spēkus,
kuri vedina mūs uz grēku!

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

Ļaunais, redzot Dieva slavu
plaukstam Kristus Baznīcā,
plosās tā kā rūcošs lauva
naida pilnā skaudībā.
Kristus ļaudis grib tas samīt,
mūžam pazušanā iedzīt.

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

Nepieļauj jel grēciniekiem
Dieva godu kājām mīt,
neļauj viņu sekotājiem
Dieva vārdu sagrozīt;
neļauj naidam starp mums celties,
Kristus ticīgajiem šķelties!

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

Aizstāvi pret maldu briesmām
svēto Kristus Baznīcu!
Pasargi no kara briesmām
mūsu dārgo Tēviju!
Labiem tikumiem liec ziedēt,
visas grēku vainas dziedē!

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

Beidzot, kad pēc Dieva prāta
nāks mums stunda pēdējā,
kad ar aukstiem sviedriem klāta
drebēs miesa mirstīgā,
kad mūs elles spēki baidīs
un kad Dieva tiesa gaidīs,
tad, ak svētais Miķeli,
mūs pie Dieva aizstāvi!

Nāc, ak svētais Miķeli,
Dieva tautu aizstāvi!

⇑

Cik brīnišķi Antonijs svētais
mums nelaimē palīdzēt zin,
to Baznīca ticīgiem vēsta,
to paaudžu paaudzes min.

Viņš ticīgos aizstāv pie Dieva,
kad bēdas vai slimības māc.
Un sarausta sātana valgus,
kur cilvēkiem sapinas prāts.

Kas pazaudēts, palīdz to atrast,
kas nozagts, to atpakaļ gūt.
lkvienās viņš grūtībās, bēdās
no debesīm līdzi mums jūt.

Ja lūgsi tu Antonu svēto,
viņš ātri tev palīgā ies;
Tik atsaki grēkam, lai valda
pār tevi tik vienīgi Dievs.

Ak Antonij svētais, pie tevis
ar cerībām steidzamies mēs.
Ņem lūgšanas, priekus un bēdas,
un debesu Tēvam tās nes.

⇑

Tu lilija brīnišķi skaistā,
kas debesu pagalmos zied,
tā mīlēt mūs māci, lai spētu
caur grūtībām priecīgi iet.
Lai Dievam, cik varam, mēs godu vien darām
ai Terēze svētā, lūdz Dievu par mums! }2x

Tev sveša šīs pasaules seja,
tās prieki drīz mainās un zūd.
Ar upuriem šīs zemes lejā
var mūžības vainagu gūt.
Šī dvēseles kvēle tev piestāv jo cēli,
ai Terēze svētā, lūdz Dievu par mums! }2x

Kā zvaigzne mums mirdzumu rādi,
vēl dzīvē ir tumsas tik daudz.
Pa celiņu mazo mūs vadi,
ko «garīgā bērnība» sauc.
No ļauna tad spēsim būt brīvi un iesim,
kur aicina gaismas un dzīvības Dievs! }2x

Tev sekojot, plauksim kā ziedi,
kas Dievam par godu vien kvēl,
kas šķisti kā rītausmas rasa,
jo dienas mirdz daiļāki vēl.
Mūs sargā un aizsedz, un sirdis mums iededz
vēl cēlāku mīlu uz Dievu arvien! }2x

Ļauj brīnišķam rozīšu lietum
no debesu augstumiem līt,
un mūžīgās dzīvības sēkla,
lai cilvēku dvēselēs krīt.
Ar prieku, lai spētu nest upuri svētu,
mēs atdodam visu, lai dvēseles glābt.

⇑

(Dziesmas vārdi: m. Marija Stefana BJK)

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

1. Svētīgas ir sirdis, kuras deg
Mīlestībā uz Dievu un Viņa baušļiem;
Svētīgas ir acis, kuras redz
Radītāja varenību un savu niecību.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

2. Svētīgas ir rokas, kuras sēj
Jaunās Derības pestīšanas graudu,
Svētīgas ir svaidītās plaukstas,
kuras dziedē brūces ar miera balzamu.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

3. Svētīgas ir lūpas, ticības pilnas,
Patiesību, kas vēstī par Dieva Vārdu;
Svētīgas ir kājas, kuras meklē
Avi maldījušos tuksneša ērkšķos.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

4. Svētīgi ir tie, kuri savu dzīvi
salikuši dāvanā Baznīcas labā;
Svētīgi ir pestīšanas kalpi,
Jaunās Derības drosmīgie tautas gani.

R: Lūk, tie ir ietērpti baltās drānās,       
kuri ir nākuši no lielām ciešanām
Un savas drēbes ir mazgājuši
un Jēra Asinīs tās balinājuši. Jēzū!

⇑

(Dziesmas vārdi: m. Ksenija BJK)

R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

1. Uz asinīm celta šī zeme,
lai Māras zemes dēli un meitas
kā ziedi Debesīm plauktu,
savu smaržu izplatot.

 R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

2. Kā grauds iesēts auglīgā zemē
nomirst tāpēc, lai piedzimtu vārpa,
tāpat brāļi upurē sevi,
lai Latvija atdzimtu.

 R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

3. Dievs, uzklausi mūsu lūgšanas,
Tavā Sirdī ko saliekam,
lai Tavu kalpu upuris klusais
dziļu piemēru atstātu.

 R: Ja grauds zemē nomirs, tad tas nesīs daudz augļu. x2

⇑