1. Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; un kad beidza, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis arī savus mācekļus mācīja! 2. Un Viņš tiem sacīja: Kad jūs lūdzat Dievu, sakiet: Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds! Lai atnāk Tava valstība! 3. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien! 4. Un piedod mums mūsu grēkus, kā arī mēs paši piedodam visiem saviem parādniekiem! Un neieved mūs kārdināšanā! 5. Un viņš tiem sacīja: Ja kādam jums ir draugs un viņš aizies pie tā nakts vidū un sacīs viņam: Draugs, aizdod man trīs maizes, 6. Jo mans draugs no ceļa ienāca pie manis, un man nav ko viņam celt priekšā. 7. Bet tas atbildēs, sacīdams: Neapgrūtini mani, jo durvis jau aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis guļamistabā; es nevaru celties un tev dot. 8. Un ja viņš turpinās klaudzināt, ja viņš necelsies un nedos viņam draudzības dēļ, es jums saku, ka tā neatlaidības dēļ viņš celsies un dos tam, cik tam vajag. 9. Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums tiks atvērts! 10. Jo katrs, kas lūdz, saņem; un kas meklē, atrod; un kas klaudzina, tam atver. 11. Bet ja kāds no jums lūdz no tēva maizi, vai tad tas viņam pasniegs akmeni? Vai atkal zivi, un tas viņam zivs vietā pasniegs čūsku? 12. Vai atkal, viņš dos skorpiju, ja tas lūgs olu? 13. Ja nu jūs, būdami ļauni, protiet dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos labu garu tiem, kas Viņu lūdz! 1 Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.” 2 Un viņš tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Tēvs, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava Valstība, 3 mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienas 4 un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam savam parādniekam. Un neieved mūs kārdināšanā.” 5 Un viņš tiem sacīja: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes, 6 jo kāds draugs no ceļa pie manis ir iegriezies un man nav ko viņam likt galdā, – 7 bet tas no iekšpuses sacītu: neapgrūtini mani, durvis jau ir aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis gultā. Es nevaru celties un tev ko dot. 8 Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu tādēļ, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr tā uzstājības dēļ viņš celsies un dos tam, cik nepieciešams. 9 Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs. 10 Ikviens, kas lūdz, saņem, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. 11 Vai starp jums ir tēvs, kas dēlam dos čūsku, ja tas lūgs zivi? 12 Vai skorpionu, ja tas lūgs olu? 13 Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.” Rakstu vieta: Lk 11, 1-4 Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Rakstu vieta: Lk 11, 5-8 Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Rakstu vieta: Lk 11, 9-13 Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: 1. 2.–4. 5.–6. 7.–8. 9.–12. _________________________
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25) Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
Priestera komentārs
• Lk 11 •
• Lk 11, 1–13 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums