Lk 13 – Kāpt kalnā

• Lk 13 •

Lk 13, 1–9 Lk 13, 18–21 Lk 13, 22–30

Lk 13, … Lk 13, …

• Lk 13, 1–9 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Evaņģēlijs, bērnu lasīts

Papildinājums dziļākai meditācijai

Ingunas Jankovskas zīmējums

Lauras Feldbergas zīmējums

Evaņģēlijs dzejas lāsē

Priestera komentārs

Dažas norādes pārdomām

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

21. Bet tanī pat laikā atnāca daži un ziņoja Viņam par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts sajauca ar to upuriem. 2. Un Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi galilejieši, tāpēc ka viņiem tā bij jācieš? 3. Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā. 4. Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji? 5. Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.

6. Un Viņš sacīja tiem šo līdzību: Kādam bija vīģes koks, iestādīts paša vīna dārzā; un viņš nāca un meklēja tanī augļus, bet neatrada. 7. Tad viņš sacīja vīna dārza kopējam: Lūk, jau trešo gadu nāku meklēt augļus šai vīģes kokā, bet neatrodu. Tāpēc nocērt to, lai tas neaizņem zemi! 8. Bet tas atbildēja viņam, sacīdams: Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus, 9. Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to.

1 Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? 3 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? 5 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”

6 Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada. 7 Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! 8 Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju. 9 Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”

↑

Evaņģēlijs, bērnu lasīts
(lasa: Evelīna Strupka)

↑

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

Līdzīga tēma:

Mt 21,18- 19 → Mk 11,12-14

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

Lk 13,1: Apd 5,37.
Lk 13,2: J 9,2; Lk 11,4; Īj 4,7; 8,4; 20; 29,5-; Ps 1,4; 37,20; Izc 20,15.
Lk 13,3: Ps 7,12; Jer 12,17.
Lk 13,4: J 9,7.11.
Lk 13,6: 1 Ķēn 4,25, Mih 4,4; Zah 3,10; Jer 8,13; Is 5,2; Lk 3,9; Is 5,1-7; Jer 24,2-10; Os 9,10; Hab 3,17; At 22,9.
Lk 13,7: Lev 19,23-. Mt 3,10; Lk 3,9.

↑

Ingunas Jankovskas zīmējums

↑

Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 23.03.2025.)

↑

Evaņģēlijs dzejas lāsē

MEKLĒJUMI

Daži meklē atslēgas,
citi — labus vārdus,
vēl citi — caurumu veselajā,
bet Tev patīk meklēt augļus
manas sirds dārzā^[1].

Es Tevi redzu, bet slēpjos. Man ir kauns^[2].
Ābrahāma graudi netika iesēti zemē^[3].
Atrasti atmiņu izrakumos,
kļuva par muzeja ekspozīciju.

Kas nu var zināt,
varbūt atradīsies drosminieks,
kas muzeju nakts vidū
no Dziesmu dziesmas
lasīs par Vēju^[4], Dūju^[5],
un dižciltīgiem augļiem^[6].

Šāda Vārda lietū^[7]
graudi var asnus dzīt…

pr. Pāvils Kamola

_________________________

PIEZĪMES:

[1] Sal. Lk 13,1–9.
[2] Sal. Rad 3,8–10.
[3] Sal. Mt 3, 8–10.
[4] Sal. Dz 4,16.
[5] Sal. Dz 2,14; 5,2
[6] Sal. Dz 4, 16.
[7] Sal. Is 55, 10–11.

↑

Priestera komentārs

Sv. Lūkas Evaņģēlija trīspadsmitā nodaļa sākas ar aicinājumiem uz atgriešanos. Jēzus izmanto divus vēsturiskus notikumus, lai efektīvāk pārliecinātu savus klausītājus par nepieciešamību atgriezties no grēkiem un uzlabot savu dzīvi.
1.–3. Pirmais no šiem vēsturiskajiem faktiem ir slepkavība, ko Pilāts izdarīja ar Galilejas iedzīvotāju grupu laikā, kad viņi pienesa upurus Pashas svētkos. Var iedomāties, cik briesmīgs bija skats, kad nogalināto cilvēku līķus nevarēja atšķirt no upurēto dzīvnieku gaļas. Iespējams, ka tas viss tika ziņots Jēzum ar vēlmi, ka Viņš kaut kādā neparastā veidā reaģēs uz tik šausmīgu noziegumu. Tomēr Kungs Jēzus šo ziņu izmantoja kā iespēju, lai pasniegtu svarīgāku katehēzi, katehēzi par atgriešanās vajadzību. Lai mēs to pareizi saprastu, vajag te piebilst, ka ebreji bija pārliecināti, ka katra nelaime, kas piemeklēja cilvēku, ir savā ziņā sods par viņa grēkiem. Un jo lielāka nelaime, jo nopietnākiem grēkiem vajadzēja būt. Tāpēc Kristus teica, ka nelaime, kas piemeklēja šos galilejiešus, nenotika tāpēc, ka viņi bija kādi īpaši grēcinieki. Un piebilda, ka visi grēcinieki, pat tie, kas Viņam seko, var ciest vienādu nelaimi. Tomēr svarīgi saprast, ka katram ir jācenšas dzīvot svētu dzīvi.
4.–5. Tāpat kā par pirmo, arī par otro notikumu, Siloes torņa sabrukšanu nav daudz zināms. Daži pieņem, ka tas bija Pilāta celto akveduktu fragments. Zem šī torņa drupām gāja bojā astoņpadsmit cilvēki. Un Kungs skaidro līdzīgi, ka tas noticis ne tāpēc, ka viņi būtu bijuši lielāki grēcinieki nekā pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji. Tomēr tas ir brīdinājums, ka ikvienu, kurš neatlaidīgi dara grēkus, var skart līdzīgas —iespējams, ka pat nopietnākas — nelaimes.
Šai punktā atklājās kaut kas vairāk. Jēzus izteiktais izrādījās kā pravietojums. Tas piepildījās Jeruzalemes iedzīvotāju vidū 70. gadā. (Par to ir vēl runa citā vietā: Lk 19, 41–44).
To visu kontekstā var secināt, ka katra mūsu tuvinieku nāve – it īpaši pēkšņa nāve – kļūst mums par īpašu pamudinājumu veikt rūpīgu sirdsapziņas izmeklēšanu.
6.–9. Līdzība par neauglīgo vīģes koku, ko pierakstījis tikai svētais Lūkass, ilustrē Dieva pacietību pret ebrejiem, kas dzīvoja Jēzus atnākšanas laikā, kā arī pret visiem grēciniekiem. Šajā līdzībā neauglīgs vīģes koks attēlo cilvēku, kurš nedara labus darbus.
Ja šo līdzību attiecināt uz visu Izraēlu, tad tā līdzīga doma, aizrādījums tika izteikts jau Vecās Derības laikā caur pravieti Jesaju ļoti izteiksmīgajā, tā sauktajā „Dziesmā par Kunga vīnadārzu” (sal. Is 5, 1–7). Tur skaidri skan, ka Kunga Dieva vīnadārzs, kuru Viņš mīlēja, par kuru rūpējās un no kura gaidīja labus ticības augļus, ir Izraēļa tauta.
Jēzus Kristus atnākšanas pie mums laiks un Viņa sludināšanas laiks bija mums dots kā liels pamudinājums atgriezties pie Dieva, kas pret grēcīgo cilvēci ir tik žēlsirdīgs. Un tieši pateicoties Kristus nopelniem, tika dota reāla iespēja glābt cilvēkus. Var teikt, ka Jēzus ciešanas, Viņa Krusts bija kā šie līdzībā mīnētie: aprakšana un mēslu uzlikšana. Tikai Kristū mēs, it kā iepriekš nederīgie vīģes koki (kas jau bija nolemti nociršanai), varam atkal sākt nest augļus.
Svarīgi vēl pamanīt, ka šīs iespējas atdzimt ir atkarīgas no konkrētu personu labās gribas. Ja tomēr kāds nepiekops šo labo gribu, viņa liktenis būs līdzīgs neauglīgam vīģes kokam: tas tiks neatgriezeniski nocirsts un iznīcināts (elles ugunī).
Tomēr noslēgumā atcerēsimies tik karsto pamudinājumu uz atgriešanos, kuru Dieva Žēlsirdība izteikusi jau Vecās Derības laikā pravieša Ezehiēla grāmata: „Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo?” (Ez 18, 23).

↑

• Lk 13, 18–21 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Papildinājums dziļākai meditācijai

Priestera komentārs

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

18. Un Viņš sacīja: Kam līdzīga Dieva valstība? Ar ko lai es to salīdzinu? 19. Tā līdzīga sinepju graudiņam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā dārzā; un tas auga un kļuva liels koks; un debess putni mājoja tā zaros.

20. Un vēl Viņš sacīja: Ar ko lai es salīdzinu Dieva valstību? 21. Tā līdzīga raugam, kuru sieviete paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.

18 Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu? 19 Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”

20 Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību? 21 Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”

↑

Papildinājums dziļākai meditācijai

Rakstu vieta: Lk 13,18-19

Paralēlās vietas:

Mt 13,31-32
Mk 4,30-32

Līdzīga tēma:

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

Lk 13, 18-19a → Mt 13,32: Mt 13,24; Is 40,18; Lk 7,31; Mt 17,20; Lk 17,6; J 18,1.26; 19,41.
Lk 13, 19b → Mt 13,32: Mk 5,7; Ps 104,12; Dan 4,9.18; Ez 17,23; 31,6.

Rakstu vieta: Lk 13,20-21

Paralēlās vietas:

Mt 13,33

Līdzīga tēma:

Atsauces:

Lk 13, 20-21 → Mt 13,33: Mt 13,24.31; Izc 12,15.19-20; Lev 23,17; Mt 5,13-14; 16,6 par.; 16,11-12; Lk 12,1; 1 Kor 5,6-; Gal 5,9; Rad 18,6.

↑

• Lk 13, 22–30 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Papildinājums dziļākai meditācijai

Priestera komentārs

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

22. Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzalemi, apstaigāja pilsētas un miestus mācīdams. 23. Bet kāds sacīja Viņam: Kungs, vai maz ir to, kas tiks pestīti? 24. Pūlieties ieiet caur šaurajām durvīm, jo, es jums saku, daudzi meklēs ieiet, bet nevarēs. 25. Jo kad nama tēvs būs iegājis un durvis noslēdzis, tad jūs, ārā stāvēdami, sāksiet pie durvīm klauvēt, sacīdami: Kungs, atver mums! Tad Viņš, atbildēdams jums, sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat. 26. Tad jūs sāksiet runāt: Mēs Tavā klātbūtnē ēdām un dzērām, un Tu mācīji mūsu ielās. 27. Un Viņš jums sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat; ejiet prom no manis, jūs, visi ļauna darītāji! 28. Tur būs raudāšana un zobu griešana, kad redzēsiet Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi izmestus ārā. 29. Un nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un ieņems vietu Dieva valstībā! 30. Un, lūk, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.

22 Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi. 23 Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja: 24 “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs. 25 Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat. 26 Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās. 27 Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji! 28 Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā. 29 Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā. 30 Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”

↑

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

Lk 13,22-29 → Mt 7, 13-14.22-23; 8,11-12
Lk 13,22-29 → Mt 19,30 (Mk 10,31)

Līdzīga tēma:

Mt 25,10-12
Mt 25,41
Mt 22,13-14
Mt 20,16

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

Lk 13,22: Lk 8,1; 9,6; 17,11: 19,28; Mt 19,1.15; 20,17 par.
Lk 13,23 par.: Mt 9,37; Lk 10,2; Mt 22,14; 9,37; Lk 10,2; Mk 10,25 par.; J 10,1-10; At 30,19; Jer 21,8; Ps 1,6; Sak 14,12; Sīr 21,10; Mt 18,8-9 par.; 19,24; 22.44; Mk 10,25 par.; Apd 14,22.
Lk 13, 25 → Mt 7,22-23 Is 2,11.17; Am 8,9: 9,11; Sof 1,10.14; Zah 14,6; Jer 14,14; Jer 27,15; Mk 8,38; Lk 10,20; 1 Kor 13,1-2; 2 Tes 1,10; 2 Tim 4,8; 2 Tim 2,19: Ps 6,9; Mt 13,41-42.
Lk 13, 27-29 → Mt 8,11-12: Ps 107,3; Is 25,6; 43,5; 59,19; Bar 4,27; MaI 1,11; Is 49,12; Jer 3,18; Mt 13,38.42.50; 22,13; 24,51; 25,30; Lk 14,5-6; Atkl 19,19; Os 9,17
Lk 13, 30 par.: Mt 20,27; Mk 9,35; 10,44.

↑

Priestera komentārs

22.–23.

Sv. Lūkasa uzrakstītajā Evaņģēlijā Jēzu pastāvīgi vada viens mērķis: sasniegt Jeruzalemi. Viss pārējais — brīnumi, Viņa mācība — notiek ceļā. Jēzus nepārtrauc šo ceļojumu; viņš dodas no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu, ceļā uz Jeruzalemi. Reizēm farizeji izprovocēja Jēzu sniegt savas mācības; citreiz — paši mācekļi, kad lūdza Viņam kādu paskaidrojumu.
Uzrunājot Viņu par „Kungu”, mācekļi novērtēja Viņa autoritāti un izrādīja Viņam lielu cieņu.
Tekstā parādās nopietns jautājums: „Kungs, vai maz ir to, kas tiks pestīti?” Saskaņā ar farizeju mācību, visi Izraēla dēli noteikti tiks izglābti, bet daži par to šaubījās, nemaz nerunājot par visiem neapgraizītajiem. Tātad, viņus interesēja, cik izglābto būs, vai to būs ļoti maz?

24.

Jēzus uz šo jautājumu neatbild tieši, bet izmanto metaforu, no kuras mēs varam izdarīt noteiktus secinājumus par izglābto skaitu. Saskaņā ar šo metaforu: ieiešana mūžīgajā pestīšanā ir līdzīga ieiešanai kāzu zālē: daudzi gatavojas ieiet, un vārti, kas ved uz dzīru zāli, ir ļoti šauri. Sv. Mateja uzrakstītajā Evaņģēlijā Jēzus skaidri saka: „Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.” (Mt 7, 14).
Tāpēc kāzu zālē ieies tikai tie, kas ir apņēmības pilni to darīt, izmantojot visus savus spēkus, tostarp zināmu vardarbību attiecībā uz sevi pašu (→ pašaizliedzību), lai tur nokļūtu.
Ir svarīgi atcerēties, ka laiks, kas viesiem atvēlēts ieiešanai, ir ierobežots.
Atkārtosim to ar uzsvaru: ierobežots ir nevis sēdvietu skaits dzīru zālē, bet gan ieiešanas laiks zālē, tāpat kā katra cilvēka dzīve ir ierobežota un galīga savā ilgumā.

25.

Kādā brīdī durvis aizcirtās. Tie, kas paliks ārpusē, klauvēs, apgalvojot savu agrāko tuvību ar nama Kungu: „Mēs ēdām un dzērām kopā ar Tevi!”, bet tas nelīdzēs. Ir taisnība, ka Jēzus pavadīja laiku izraēliešu mājās, sēdēja pie galda kopā ar viņiem un mācīja viņu pilsētu un ciemu ielās, taču viņi neizmantoja šo lielisko pestīšanas iespēju. Ne tas, kas sauc „Kungs, Kungs!”, bet gan tas, kas pilda Debesu Tēva gribu, ieies Dieva valstībā.

26.–27.

Tāpēc tagad no iekšienes pastāvīgi atskanēs tā pati balss: „Es jūs nepazīstu… (Mt 25, 12) Es nezinu, no kurienes jūs esat.” Visbeidzot atskanēs traģiskais noraidījuma spriedums: „Ejiet nost no Manis visi, kas darāt netaisnību!”
Noraidīto ciešanas būs vēl lielākas, jo viņi redzēs Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba laimi, kamēr viņiem, lai gan viņi varētu piedzīvot tādu pašu laimi, nekas cits neatliks kā „raudāšana un zobu griešana” – tēls, kas bieži atrodams Bībelē, paužot priekšlaicīgas bēdas mūžīgās pazudināšanas priekšā (sal. Mt 8,12; 13,42.50; 22,13; 24,51; 25,30). Tādējādi Jēzus atrisināja farizeju strīdu par Izraēla bērnu glābšanu. Jēzus viedoklis nebija īpaši mierinošs.

28.–30.

Tā kā jūdi noraidīja Mesiju, pagāni kļūs Labās Vēsts klausītāji. Arī viņi kādu dienu nāks no visas pasaules un sēdēs pie galda Dieva Valstībā. Tādā veidā pēdējie kļūs par pirmajiem un pirmie par pēdējiem, jo jūdi uzskatīja pagānus par visa grēka iemiesojumu. Bauslība, Likums aizliedza jebkādu kontaktu ar viņiem, jo viņi tika uzskatīti par nešķīstiem. Un tagad, lūk, viņi sēdēs Dieva Valstībā, tādējādi piepildot Vecās Derības praviešu vārdus. Piemēri:
- Is 25, 6–8: „Tad Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šī kalna visām tautām lepnu mielastu – mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi nogulējušos vīnu. Un Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas tautas, un tai segai, kas pārklāta pār visām tautām. Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis.”;
- Ps 107[106], 2–3: „Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.”

↑

Arhīvs → Evaņģēlijs no pārējām svētdienām un svētkiem

Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,

[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

(Lk 24, 25)