Kāpt kalnā

16.–18.

• Galvenais Dieva darbības (cilvēces glābšanas Kristū) motīvs ir Viņa mīlestība pret pasauli, vai precīzāk, pret Viņa bērniem.
• Ceturtajā Evaņģēlijā ir klātesoši īpašie tituli: „Vienpiedzimušais Dēls (kas ir Tēva klēpī)” (J 1, 18; 3, 16) un „Cilvēka Dēls” (J 3, 13.14). Šie ir divi dažādi Jēzus Kristus apzīmējumi Viņa glābšanas lomā.
• Par Viņa upura mērķiem var runāt divējādi:
  • negatīvi: tos, kas Viņam tic, atbrīvot no mūžīgas pazušanas,
  • pozitīvi: tiem, kas Viņam tic, piešķirt mūžīgo dzīvi, kas ir dalība paša Dieva dzīvē.
• Eshatoloģiskā nāve ir šo labumu pastāvīga un neatgriezeniska atņemšana un ar to saistītās mūžīgās ciešanas:
  • sal. Atkl 20, 9–10: „Velns, kas viņus pievīla, tika iemests uguns un sēra purvā, kur arī zvērs un viltus pravietis dienām un naktīm tiks mocīti mūžīgi mūžos.”.
• Vecās Derības tekstos Cilvēka Dēla atnākšana pasaulē vienojas ar tiesu:
  • Dan 7, 10b–13: „Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas. Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī. Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica uz gadu un stundu. Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā.”.
• Arī evaņģēlists piekrīt šim uzskatam, bet nepārprotami norāda, ka Jēzus misija galvenokārt nav saistīta ar tiesu, bet gan ar pasaules glābšanu:
  • J 3, 17: „Dievs nesūtīja savu Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli tiesātu, bet lai pasaule tiktu caur Viņu pestīta”.
• Turklāt vēl viena būtiska atšķirība starp Ceturto evaņģēliju un jūdaismu (un sinoptiskajiem Evaņģēlijiem → Mt, Mk, Lk) slēpjas tiesas koncepcijā: lai gan tas ir apokaliptisks un eshatoloģisks notikums, tā izšķirošais akts notiek tagadnē! Un, kā jau tika minēts, tā kritērijs ir ticība Jēzum Kristum. Ticības noraidīšana un līdz ar to negatīva attieksme pret Jēzus piedāvāto pestīšanu cilvēku notiesā „automātiski”. Tādējādi šis kritērijs sadala cilvēci divās grupās: tie, kas dzīvo dzīvi, kas tiek saprasta kā ticības Jēzum īstenošana, un tie, kas noraida šo ticību.