Kāpt kalnā

26.–27.

• Iepriekšējā kontekstā mēs atrodam paša Jēzus norādījumus: kad apustuļus vajās, lai viņi bēg no pilsētas uz pilsētu. Šī pavēle ​​nekādā ziņā nav pretrunā ar pavēlēm ne no kā nebaidīties.
• Jēzus mācība, šeit salīdzināta ar zemē paslēptu sēklu, drīz kļūs redzama visiem. Tas, kas iepriekš bija slepens, kļūs redzams visiem tieši caur apustuļu mācību —viņi visiem darīs zināmus vārdus, kas viņiem tika teikti ausīs; gaišās dienas laikā viņi atstāstīs to, kas viņiem tika sludināts tumsā.

28.–29.

• Galu galā apustuļiem nav jābaidās no Tā, kurš var nonāvēt miesu, bet nevar kaitēt dvēselei, bet gan no Tā, kurš gan dvēseli gan miesu var iemest ellē, tas ir mūžīgajās mokās. Runājot par šo, Jēzus vēlas atbrīvot apustuļus no dabiskām bailēm, no instinktīvas dzīves pašaizsardzības, bet neatņem viņiem to, ko mēs saucam par dievbijību, Dieva bijāšanos.
• Iespējams, nekur citur atbildības nopietnība par Evaņģēlija sludināšanu cilvēkiem nav tik skaidri izteikta kā šajā tekstā.

30.–31.

• Jēzus pamācības un brīdinājumi mērķis nav vienīgi tas, lai apustuļi nopietni ņemtu atbildību par Evaņģēlija sludināšanas darbu. Pestītājs vēlreiz apsola savu īpašo palīdzību tiem, kam jāsludina Labā Vēsts.
• Ja viņi sastapsies ar iespējamām grūtībām, lai zina, ka nekas nenotiek bez Dieva gribas. Par to ir izteikts interesantā veidā: neviens zvirbulis – par to pāri dod nieka grasi – nenokrīt zemē bez Debesu Tēva gribas! Vairāk! Runājot par apustuļiem, Jēzus apgalvo, ka pat visi mati uz viņu galvas ir skaitīti. Tāpēc Kristus vēstnešiem ne no kā nav jābaidās.
• Frāze „Nebaidieties” parādās četras reizes. Jaunās Derības lietojumā kontekstā frāzi „nebaidieties no Dieva ienaidniekiem” saista ar pavēli „baidieties no paša Dieva”. Šķiet, ka saikne visām tām ir ideja par paļāvību uz Dieva bezgalīgo taisnīgumu un labestību.
• Ticība Dieva īpašajai aizsardzībai ir kaut kas pilnīgi dabisks to cilvēku attieksmē, kuri riskē ar savu dzīvību cēla mērķa vārdā.
• Dieva bijāšanās galvenokārt nesaistās ar bailēm no dievišķa soda vai no Dieva „dusmām. Tā drīzāk ir rūpju, lai neapvainotu Dievu, izpausme
• Patiesā dievbijība pirmkārt saistās ar mīlestību uz Dievu.

32.–33.

• Atlīdzība par drosmi, sludinot Evaņģēliju, ir ievērojama: Pastarajā tiesā Kristus atzīs tikai tos, kas drosmīgi atzīs Viņu cilvēku priekšā; to, kas Viņu noliegs cilvēku priekšā, Viņš noliegs arī Debesu Tēva priekšā.