Kāpt kalnā

37.

• Jēzus reiz izteica šāda patiesību: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem” (Mt 6:24). Saskaņā ar to ikviens, kurš mīlestību pret saviem vecākiem vērtē augstāk par mīlestību pret Jēzu, nav Viņa cienīgs. Tas pats jāsaka par vecākiem, kuri mīl savus bērnus vairāk nekā Kristu. Tādējādi visu vērtību hierarhijā, starp kurām cilvēks var izvēlēties, mīlestība pret Jēzu ir absolūti galvenā.
• Atceroties to, kas par Dievu un Viņa mīlestību bija teikts vairākās Vecās Derībās grāmatās, proti, „Es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs” (Izc 20, 5; sal.: Izc 34,14; At 4,24; 5,9; Joz 24,18 un citur), var teikt, ka līdzīgi var raksturot arī Jēzus mīlestību: Viņš, bez jebkādām iebildumiem, pilnībā atdod sevi mums, tad pieprasa arī no mums pilnīgu sevis atdošanu Viņam. Šai sevis atdošanai jābūt gatavai jebkurām ciešanām, pat nāvei.

38.–39.

• Tieši ar šo saistās Jēzus vēlāk izteiktie vārdi: „Kas neņem savu krustu un neseko Man, tas nav Manis cienīgs”. Pašaizliedzība, kas savu motivāciju atrod mīlestībā uz Jēzu, var palīdzēt uzturēt dzīvo cerību, ka dvēsele atradīs pilnvērtīgu dzīvi, mūžīgu dzīvi. Citos vārdos: jābūt gatavam zaudēt šī zemes dzīvi, ja vēlas atrast mūžīgo dzīvi. Un otrādi: tas, kurš par katru cenu vēlas glābt dzīvi virs šīs zemes, zaudēs mūžīgo dzīvi.
• Citur Jēzus teiks šo patiesību vārdos: sēklai vispirms ir jāmirst, lai tā nestu augļus (sal. J 12, 24).

40.

• Neaizmirsīsim, ka iepriekš minētie norādījumi galvenokārt tika adresēti apustuļiem viņu sūtīšanas neatkarīgā misijas darbā gadījumā. Tomēr tos gan var un vajadzētu attiecināt uz visiem cilvēkiem, kas vēlas sekot Kristum.
• Apustuļu misija un tās nozīmīguma sākotnējais avots ir Dieva Dēla sūtīšanā.  Tā kā Tēvs sūtīja pie mums savu Dēlu, tā tagad Viņš sūtu apustuļus, lai viņu turpinātu Jēzus iesākto pestīšanas misiju. Tāpēc tika izteikts, ka tas, kas pieņem Kristus vēstnešus, tas pieņem pašu Kristu, un, kas pieņem Kristu, tas pieņem arī Dievu Tēvu, kurš sūtīja Dēlu.

41.–42.

• Atalgojuma tēma tiek attīstīta tālāk. Tas, kas tika teikts par apustuļiem, tagad tiek pārnests uz praviešiem: tas, kurš pieņem praviešus, un tas, kurš klausās viņu mācībā, saņems pravietim paredzēto atlīdzību. Šajā gadījumā var domāt arī par ceļojošajiem misionāriem. Tas, kurš pieņem, tas ir, atbalsta, taisnīgu kristieti, kurš ir trūkumā, saņems atlīdzību, kas jau ir noteikta taisnīgajiem Kalna sprediķī. Līdzīgi tas, kurš piedāvā glāzi auksta ūdens nabagam cilvēkam, kurš ir patiess Kristus māceklis, tiks atalgots.
• Nevienā no šiem trim gadījumiem nav noteikts nākotnes atlīdzības raksturs. Jebkurā gadījumā tā ir atlīdzība par Jēzus vēstnešu mācību pieņemšanu un par viesmīlību un žēlsirdību, kas izrādīta nabadzīgākajiem kristiešu kopienā.