Evaņģēlija teksts
konkrētajai svētdienai vai svētkiem
• 5.07.2026. •
• Mt 11, 25–30 •
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
25. Tanī laikā Jēzus atbildēdams sacīja: Es godinu Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu noslēpi to mācītiem un gudriem, bet atklāji to mazajiem. 26. Jā, Tēvs, jo tas Tev tā labpatika. 27. Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt. 28. Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. 29. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. 30. Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla.
25 Tajā pašā laikā Jēzus sacīja: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis bērniņiem! 26 Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība! 27 Mans Tēvs man ir devis visu, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, nedz Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls vēlas to atklāt. 28 Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. 29 Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; 30 jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.”
Papildinājums dziļākai meditācijai
Rakstu vieta: Mt 11, 25–27
Paralēlās vietas:
- Lk 10, 21–24
Līdzīga tēma:
- J 3,35
- J 17,2
- J 13,3
- J 7,29
- J 10,14-15:14
- J 17,25
- J 3,35
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- Mt 11,25 par.: Sīr 51,1; Tob 8,7; Ps 9,2; 135,26; Is 42,5; Tob 7,18; Apd 17,24; Is 29,14; Lk 9,45; 18,34; 19,42; 1 Kor 1,19.26-; 2,6-; Ps 8,3; Sīr 3,19-; Gudr 10,21; Mt 5,3; 21,16; 1 Kor 1,21.
- Mt 11,26 par.: Lk 2,14; Rom 10,1; Ef 1,5.9; Flp 1,15; 2,13; 2 Tes 1,11.
- Mt 11,27 par.: Dan 7,14; Mt 24,36 par; 28,18; Mk 2,10 par.; 1 Kor 15,27; Ef 1,20-; Atkl 12,10; Mt 16,17; Gal 1,15-16; J 10,14-15; Mt 11,19; Sīr 1,6-9; Gudr 8,4; 9,9-11.17-18.
Rakstu vieta: Mt 11, 28–30
Paralēlās vietas:
- –
Līdzīga tēma:
- –
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- Mt 11,28: Izc 33,14; Jer 31,25; Sīr 6,23-31; 24,19; 24,19; 40,1; 51,23-; Sak 8,1-21.32-36; 9,4-6; Mt 23,4; Lk 11,46; Lk 6,35; Apd 15,10.
- Mt 11,29: 1 Ķēn 12,4; Ps 2,3; Jer 5,5; 26,6; Sof 3,2; Sīr 51,26; 2 Kor 6,14; Gal 5,1; Kol 1,7; Sk 12,3; Mt 5,5; 21,5; 2 Kor 10,1; Jk 3,13; Jer 6,16; Is 28,12; Sīr 6,28; 51,27; Apd 15,10; Ebr 4,3-10; Atkl 14,13. •
- Mt 11,30: Sīr 24,20; Lk 6,35; Apd 15,10; 1 P 2,3; 1 J 5,3.
url=”#start” background=”#714f21″ color=”#f4ecd9″ size=”5″ center=”no” radius=”21″]↑[/su_button]
Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 5.07.2020.)
Mazs priestera komentārs
- Evaņģēlija Fragments Mt 11, 25–27 ir vienīgais teksts evaņģēlijos, kurā Dievs Tēvs tiek saukts par Debesu un zemes Kungu. Jēzus parasti uzrunā Tēvu, izmantojot formulu „Mans Tēvs”. Šis svinīgais ievads jau no paša sākuma liecina par Jēzus izteikto vārdu, kas sekos, īpašo nozīmi.
25.–26.
- Sekojošie vārdi patiesībā ir Jēzus lūgšana, kurā Viņš pateicas Tēvam par to, ka Viņš savus pasaules pestīšanas plānus ir apslēpis no šīs pasaules gudrajiem un varenajiem un atklājis tos vienkāršajiem ļaudīm. Pēdējie, jo jau no paša sākuma ir vairāk atvērti Dieva vārdam, un savā Kalna sprediķī Jēzus apsola viņiem īpašu atlīdzību (sal. Mt 5, 3). Turklāt vienkāršie ļaudis, tā sauktie Jahves nabagie, jau Vecās Derības laikā baudīja lielo Dieva labvēlību. Arī viņi spēja būt patiesi pateicīgi un veltīti Dievam par to.
27.
- Vārdi par Tēva un Dēla savstarpējo iepazīšanu ir īpašs pierādījums pirmo divu Dievišķo Personu vienlīdzībai. Šo vienlīdzību vēl vairāk apliecina fakts, ka Tēvs visu nodeva Dēlam.
Kas ir Dēls, to precīzi zina tikai Debesu Tēvs. Un otrādi: tikai Dēlam ir pilnīgas zināšanas par Savu Debesu Tēvu, un tikai tam, kuram Dēls vēlas atklāt šo patiesību. Nekad agrāk Dieva Dēls, Jēzus Krisuts sinoptiskajos evaņģēlijos (→ Mt, Mk, Lk) nav tik tieši paudis savu vienlīdzību ar Tēvu. Šis vēstījums ir paredzēts kā īpašs apgaismojums, kas kalpo tam, lai šī paaudze zina, kādu personu tā noraida, kādu personu nicina.
28.–30.
- Tāpat kā gudrības atklāsme, šie mierinājuma vārdi ir īpaši adresēti pazemīgajiem, nabadzīgajiem, nogurušajiem un apgrūtinātajiem. Jēzus viņiem apsola īpašu mierinājumu, iedrošinot uzņemties Viņa nastu, iejūgties Viņa jūgā. Ja viņi nāks pie Viņa, ja viņi atdarinās Viņa maigumu un pazemību, Dieva žēlastība padarīs to, ka viņu jūgs būs salds, viņu nasta būs viegla un viņi atradīs mieru savām dvēselēm. Dieva pedagoģijā bieži sastopam vēstījumu par grūtībām, ciešanām, par vajadzīgu pašaizliedzību un tam līdzīgu, toties sekošana Dievam mīlestībā nekas nepaliek bez atalgojumu (ja ne jau virs šis zemes, kaut daļēji, tad gad Debesu Valstībā).
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,
[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.
(Lk 24, 25)