13. Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš no turienes laivā aizbrauca uz atsevišķu tuksnešainu vietu; bet ļaudis, to dzirdēdami, no pilsētām sekoja Viņam kājām. 14. Un Viņš izkāpis redzēja daudz ļaužu; un Viņš par tiem iežēlojās; un Viņš dziedināja viņu slimos. 15. Vakaram iestājoties, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Vieta tuksnešaina, un stunda jau vēla; atlaid ļaudis, lai tie iet miestos iepirkt sev barību! 16. Bet Jēzus viņiem sacīja: Nevajag viņiem aiziet, dodiet jūs viņiem ēst! 17. Tie atbildēja Viņam: Mums šeit nekā nav, bet ir tikai piecas maizes un divas zivis. 18. Un Viņš sacīja tiem: Atnesiet man tās šurp! 19. Un Viņš, pavēlējis ļaudīm apmesties zālē, paņēma piecas maizes un divas zivis; un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, svētīja un lauza, un pasniedza maizes mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm. 20. Un visi ēda un paēda. Un savāca atlieku druskas pilnus divpadsmit grozus. 21. Bet to, kas ēduši, skaitā bija pieci tūkstoši vīriešu, neieskaitot sievietes un bērnus. 13 Kad Jēzus to dzirdēja, viņš visus atstāja un brauca ar laivu uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis, to padzirdējuši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ. 14 Izkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja lielu ļaužu pūli un iežēlojās par tiem, un dziedināja viņu slimos. 15 Kad vakars tuvojās, pie viņa pienāca mācekļi un sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un laiks jau ir vēls; atlaid ļaudis, lai tie iet tuvējos ciemos un pērk sev ēdamo.” 16 Bet Jēzus tiem atbildēja: “Viņiem nav nekur jāiet; dodiet jūs viņiem ēst.” 17 Tie viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā vien piecas maizes un divas zivis.” 18 Viņš tiem sacīja: “Nesiet man tās šurp!” 19 Jēzus lika ļaužu pūlim apsēsties zālē, paņēma tās piecas maizes un divas zivis; viņš pacēla acis uz debesīm, pateicās un, maizi lauzis, deva to mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm. 20 Un visi ēda un bija sāti. No pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit pilnus grozus. 21 Paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus. Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Lauras Feldbergas zīmējums Priestera komentārs 13. 14.–16. 17.–19. 20.–21. 22. Un tūliņ Jēzus pamudināja mācekļus kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties otrā krastā, iekams Viņš atlaidīs ļaudis. 23. Un Viņš, ļaudis atlaidis, viens pats uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats. 24. Bet viļņi jūras vidū svaidīja laivu, jo bija pretvējš. 25. Bet Viņš ceturtās nakts sardzes laikā, iedams pa jūru, nāca pie tiem. 26. Un tie, redzot Viņu staigājam pa jūru, iztrūkās un sacīja: Tā ir parādība. Un bailēs tie kliedza. 27. Un Jēzus tūliņ viņus uzrunāja, sacīdams: Esiet droši! Es esmu, nebīstieties! 28. Bet Pēteris atbildēja un sacīja: Kungs, ja Tu tas esi, pavēli man iet pie Tevis pa ūdens virsu! 29. Un Viņš sacīja: Nāc! Un Pēteris, izkāpis no laivas, gāja pa ūdens virsu, lai ietu pie Jēzus. 30. Bet viņš, redzēdams stipro vēju, izbijās un, kad sāka grimt, sauca, sacīdams: Kungs, glāb mani! 31. Un Jēzus, roku izstiepis, satvēra viņu un sacīja: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies? 32. Un kad viņi iekāpa laivā, vētra apklusa. 33. Bet tie, kas bija laivā, nāca un pielūdza Viņu, sacīdami: Patiesi, Tu esi Dieva Dēls! 22 Un Jēzus tūlīt lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli. 23 Ļaudis atlaidis, viņš viens uzkāpa kalnā Dievu lūgt, un, vakaram nākot, viņš tur palika viens pats. 24 Bet laiva bija jau vairākus stadijus tālu no krasta; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. 25 Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. 26 Mācekļi, redzēdami viņu pa jūras virsu staigājam, izbijušies sauca: “Tas ir spoks!” – un kliedza no bailēm. 27 Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!” 28 Tad Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.” 29 Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus. 30 Bet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: “Kungs, glāb mani!” 31 Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?” 32 Viņi iekāpa laivā, un vējš norima. 33 Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!” Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Lauras Feldbergas zīmējums Vai esi drošs Ievedīšu tevi briesmās Un atskanēs dziedājums pr. Pāvils Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai: Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25)
![]()

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
(“Mieram tuvu”, 2.08.2020.)
Dažas norādes pārdomām un lūgšanai
![]()

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
• Mt 14,23 par.: At 33,2; Hab 3,3; Mk 1,35; Lk 6,12; 9,18.
• Mt 14,24 par.: Izc 14,24; Mt 8,24; Mk 4,37; Lk 8,23.
• Mt 14,25 par.: Mk 13,35; Lk 12,38; J 21,1; Ps 77,16-20; Is 43,16; Īj 9,8.
• Mt 14,26 par.: Īj 20,8; Gudr 17,14; Lk 24,37; Īj 4,15; Gudr 17,4; Apd 12,15; Izc 33,19-23; 34,6; 1 Hr 19,11.
• Mt 14,27 par.: Lk 24,39.
• Mt 14,29-30: Mt 8,25.32.
• Mt 14,31: Mt 6,30; 8,26 par.; 16,8; 17,20; 28,17; Lk 12,28.
• Mt 14,32 par.: Mk 4,39 par.
(“Mieram tuvu”, 9.08.2020.)Evaņģēlijs dzejas lāsē
par savas sirds jūru?
Vai pārvaldi tās domu un jūtu viļņus?
un pārbaudīšu ticības kājas:
vai tās māk staigāt pa ūdens virsmu.
par grimstošām ilūzijām
un par žēlsirdības spēku.
• Mt 14 •
• Mt 14, 13–21 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums
26.–27.
• Mt 14, 22–33 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums



