Kāpt kalnā

• 4.10.2026. •

• Mt 21, 33–43 •

↑

 

Paralēlās vietas:

• Mk 12, 1-12
• Lk 20, 9-19

Līdzīga tēma:

• Lk 7 

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

• Mt 21,33 par.: Mt 20,1-; Mk 3,23; Is 5,1-2.7; Mt 25,14-15.
• Mt 21,34 par.: Mt 22,3; Lev 19,23-25; Joz 14,7; 24,29; 2 Sam 3,18; 7,5-; Am 3,7; Za 1,6; Jr 7,25; 25,4.
• Mt 21,35-36 par.: Mt 22,6; 2 Hr 24,19; Jer 7,25-26; 25,4; Sak 9,3 (LXX); Jer 20,2; 26,21-23; 2 Hr 24,21; Neh 9,26.
• Mt 21,37 par.: Ga 4,4; Ebr 1,1-2; 9,26; Mt 15,24.
• Mt 21,39 par.: J 19,17.20; Ebr 13,12n; 2 Hr 36,15-16; 24,19; Jer 7,25; 25,4.
• Mt 21,40 par.: Is 5,4-5; Ps 1,3; Mt 24,3.21.
• Mt 21,42 par.: Ps 118,22-23; Is 28.16; 8.14: 1 P 2,4-; Apd 4,11; Mk 8,31; Lk 9,22; 17,25; Rom 9,33; Ef 2,20.
• Mt 21,46 par.: Mk 11,18; Lk 19,47-48; 22,2; Mk 14,1-2; Mt 26,4-5; 22,22. 

↑

 

↑

 

Jaunā skaņuplate

Aizķērusies melu plate
gadu simtiem atspēlē tās pašas
greizsirdības un slepkavības notis:
“Jo vairāk, jo labāk…”¹

Ja tuvosies lopu saimnieks²
vai tas, kam vīnadārzs,³
jeb skaistas sievas vīrs,⁴
pat Kānas Vīna valdnieks⁵
– nepastāvēs tās zobos.

Bet ir, kas apkalpo atskaņotājus.
Viņam ir jauni, skaisti ieraksti,
kas apdzied nāvi un tukšo kapu,⁶
krusta nespēku⁷ un vareno tiesu,⁸
izmestus gružus un izvēlēto stūrakmeni.⁹

Tāpēc rūpīgi ielūkojies
aiz savas sirds un laika aizkara,
lai koriģētu adatas celiņus!

_______________________

1. Sal.: Rad 3, 1-7; Mt 4, 1-10.
2. Sal.Rad 4, 1-8.
3. Sal.1 Ķēn 1-16.
4. Sal.2 Sam 11, 1-17.
5. Sal.: J 2, 1-11; Mt 21, 33-43.
6. Sal.Mt 28, 5-7.
7. Sal.2 Kor 13, 4.
8. Sal.Atkl 20, 11-15.
9. Sal.: Ps 118, 22–23 → Mt 21, 21-42.

↑

 

Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā! 29. Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja. 30. Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja. 

• Ko es atcero
•  

1.  

Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai: 

• Šis fragments seko līdzībai par strādniekiem, kas bija aicināti strādāt Dieva vīnadārzā (sal. Mt 20, 1- 16a), bet daži kavēja visu savu mūžu, 11 no 12 dzīves „stundām”; pēc tam līdzība par diviem Dieva „dēliem” (sal. Mt 21, 28-32), no kuriem pirmais neatgriezās. Uz šī fona Jēzus bargi komentē,  ka daži neatgriežas pat tad, kad redz muitniekus un netikles atgriežamies pie Dieva pēc sv. Kristītāja pamācības. Fragmentā – Mt 21, 33-43 – Jēzus norāda uz to, cik bēdīgs ir cilvēces stāvoklis, ka tā nepieņem nedz praviešus, nedz Jāni Kristītāju, nedz pašu Dieva Dēlu! Un gan sūtņi-pravieši (ieskaitos Jāni Kristītāju), gan Dieva Dēls tiek nogalināti. Šīs mācības gaismā var jautāt:
  • Vai esmu spējīgs iztēloties, cik tālu cilvēce var noslīgt savos grēkos bez Dieva palīdzības, bez Viņa žēlastības un žēlsirdības, ņemot vērā šo Evaņģēlija tekstu un apzinoties, ka grēcīgs cilvēks var būvēt nāves nometnes, izraisīt nežēlīgus karus, paust sirdis nicinošas ideoloģijas, mest atombumbas? 
  • Vai šis fragments virza mani pie Jēzus teiktā citā vietā: „tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un būs mēris, bads un vietvietām zemestrīces. Bet tas viss tikai ciešanu sākums. Tad jūs nodos mokās un jūs nonāvēs; un jūs būsiet visu tautu nīsti mana vārda dēļ. Un tad daudzi ieļaunosies, un viens otru nodos, un viens otru ienīdīs.  Un radīsies daudzi viltus pravieši, un pievils daudzus. Un tāpēc mīlestība daudzos atdzisīs, jo netaisnība būs pārpilnībā. Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas būs pestīts. (…) Un ja šīs dienas nesaīsinātu, tad neviena miesa neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas saīsinās.” (Mt 24, 7-13.22)?
  • Vai Evaņģēlija fragmenta gaismā es mēģinātu atbildēt uz jautājumu: „Vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes?”(Lk 18, 8)
• Evaņģēlijs  norāda uz objektīvo patiesību, kuru vajadzētu atzīt, ka Dievs ir mūžīgs, varens namatēvs, karalis, bet mēs esam Viņa radīti, Viņa bērni un kalpi, kuriem tika iznomāta šī pasaule un daudzi labumi, lai ar tiem strādātu Dieva godam un tādējādi arī savai laimei. Tomēr lasām, ka samaitātā domāšana un dzīves lepnība saka: „Šis ir mantinieks; iesim, nogalināsim viņu un paturēsim viņa mantojumu!” Jautājumi sakarā ar to:
  • Kādus cilvēka sirds uzrunāšanas veidus es pazīstu? Kādi no tiem ir kā cilvēkam dotas spējas, cilvēciskie, dabiskie līdzekļi; kādi varētu būt raksturoti kā dievišķie, pārdabiskie?
  • Kura no Svētā Gara dāvanām, par ko svētais Pāvils raksta savā vēstulē korintiešiem (sal. 1 Kor 12 – 14), var, manuprāt, visspēcīgāk kalpot cilvēku atgriešanai un svētdarīšanai? Vai kādu no tām esmu redzējis darbībā Baznīcas dzīvē?
  • Kura no manis izlasītajām grāmatām visskaidrāk akcentē šo patiesību, ka Dievs ir pāri visam, ka ir karalis un valdnieks, bet mīlestībā, un ka mēs esam Viņa pieņemtie bērni Kristū?
• Dieva Vārds saka: „Kad augļu laiks tuvojās, viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai saņemtu savus augļus.”
  • Vai man patiesi ir skaidrs, vai tā ir mana pieredze, ka jebkura Dievam par godu darīta lieta mani pašu padara par laimīgu?
  • Kura no manām kalpošanām Baznīcā, draudzē, kur dzīvoju, nes man vislielāko sirds prieku un gandarījumu? 
  • Vai sastopoties ar kādu cilvēku patiesiem dzīves jēgas meklējumiem un jautājumiem: kāpēc mēs dzīvojam, kāpēc ir pasaule, es parasti cenšos skaidri atbildēt, ka visa radība ir radīta mūsu dēļ un mums padota, bet mēs – Dieva dēļ, lai , zmantojot šo pasauli un dzīvojot tajā, nestu Dievam pielūgsmes un mīlestības augļus ?
• Domājot par pantiem, kas attiecas uz strādniekiem un dēlu:
  • Vai pirmo reizi lasot pantus, kas atklāj strādnieku sirds stāju: „Strādnieki, sagrābuši nama tēva kalpus, vienu šaustīja, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Atkal viņš [saimnieks] sūtīja citus kalpus, vairāk nekā pirmo reizi; un tie darīja ar viņiem tāpat.” un uzzinot, ka „beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: «No mana dēla viņi kaunēsies.»”, es domāju, ka tā drīzāk bija vieglprātības un kāda naivuma izpausme, vai tomēr uzreiz domāju par apbrīnojamo Dieva pacietību un žēlsirdību?
  • Vai lasot šo stāstu par Dieva sirds stāju un Viņa Dēla atsūtīšanu pie mums, kā arī zinot par Kristus kā Dieva Jēra upuri par mūsu grēkiem, mana sirds rezonē ar Dieva Vārdu, kas saka: „Tanī atklājas Dieva mīlestība mūsos, ka Dievs atsūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Tanī pastāv mīlestība, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmāk mīlēja un sūtīja savu Dēlu gandarīšanai par mūsu grēkiem.” (1 J 4, 9-10).
  • Vai man ir pazīstams lieliskais sv. Terēzes no Avilas vēstījums par Kristus bagātību, par kuru viņa runā grāmatā „Dzīve”22. nodaļā? Tas var palīdzēt mūsdienu cilvēkiem pārdomāt (un pieņemt) patiesību, ka Dieva Dēla pieņemšana, ticība Viņam katru cilvēku var padarīt par bagātu pēc sirds un par svētu, jo – kā saka visiem ticīgajiem pazīstamā litānija – Viņa Sirds ir Tā, „kurā dzīvo visa Dievības pilnība, kurā ir visi gudrības un zinību dārgumi un no kuras pilnības mēs visi esam ņēmuši” ?
• Radīšanas grāmata, runājot par cilvēka krišanu grēkā (sal. Rad 3), atklāj, ka pirmā kārdināšana ir domās, pēc tam jūtās, lai beidzot ar nepareizo lēmumu saindētu cilvēka gribu un ievestu grēkā.
  • Vai lasot šo Evaņģēlija fragmentu, es redzu to pašu, ka meli, lepnība (→ prāts) dzemdē mantkārību (→ jūtas, vēlmes), bet mantkārība dzemdē slepkavību (→ gribas akts)?
  • Uz kādu Bībeles pantu es cenšos visbiežāk norādīt, kā uz tādu, kurš visskaidrāk, visspēcīgāk var palīdzēt cilvēka prātam pastāvēt patiesībā? Varbūt manā izpratnē vispār nav šāda panta…
• Jēzus līdzībā skan, ka Dievs “šos ļaundarus bez žēlastības nonāvēs”. 
  • Vai es māku šo vēstījumu savienot ar patiesību par Dieva žēlsirdību? Kā es skaidrotu, kur atrodas robeža starp pirmo un otro? 
  • Vai es mācētu šī panta patiesību izgaismot ar mācību par grēkiem pret Svēto Garu (sal.: Mt 12, 32; KBK 1864)?
• Noslēdzot līdzību, Jēzus citē 118. psalmu.
  • Vai šī psalma saturs man ir pazīstams?
  • Cik bieži man gadījies lūgties savos dzīves pārbaudījumos, ciešanās, izmantojot šo psalmu? 
  • „Es jums saku, ka Dieva valstība tiks jums atņemta un dota tautai, kas nes tās augļus.” 
  • Vai šajā pantā es dzirdu stāstu par sevi un savu tautu, savu tēviju?
  •  

 

 

•  

↑