Kāpt kalnā

⇑

⇑

Tikko rītā mostas ausma,
zeme, jūra, saule, gaisma
un ikkatra dzīva būtne
pateicību Dievam sūta.

Ritā, acis vālā verot,
lūdzu Dievu, darbā ejot.
Pirmās domas Kungam sūtu
visā dabā Dievu jūtu.

Daudzus nāve aicināja,
vakar, kas pie miera gāja.
Es vēl līksmi varu mosties,
dienas darbos priecīgs doties.

Dieva gribu pildīt steigšu,
Kungu pielūgšu un teikšu:
„Svēti mūs un mūsu mājas,
lai mums dzīvē labi klājas”.

⇑

Dievs, mēs Tevi slavējam,
Kungs, mēs teicam Tavu spēku:
jo Tu valdi pasauli,
savām rokām celto ēku.
Laiki iet, un dienas skrien, |
Pavēlnieks Tu esi viens.      | x2

Eņģeļi un cilvēki,
ko Tu debess Laimei lēmis,
dod Tev godu augstāko,
redzot to, ko esi cēlis.
Tikai Tu, Kungs, esi svēts |
un kas Tevis izvēlēts.        | x2

Tēvs, kas esi debesīs,
visu lietu pirmais sākums:
„Notiek vienmēr Tai Tavs prāts!”,
tāds ir Tavu bērnu lūgums.
Savā dzīvē katru dien’         |
mēs Tev kalposim arvien.   | x2

Tu kā saule debesis mūsu
dzīvē gaismu rādi;
un caur dzīves grūtībām
mūs pie sevis tuvāk vadi,
lai mēs Tavā valstība |
satiktos reiz mūžībā. | x2

Dievs, mēs Tevi slavējam,
Radītāju, savu Tēvu;
mīlēt Tevi nebeidzam
žēlastībā smeļot spēku.
Savu dzīvi veltījam           |
tikai Tev mēs vienīgam.   | x2

⇑

Dievs, ticam Tavai varenībai,
jo visur samanāms Tavs spēks.
Un ticam Tavai mīlestībai,         |
ko neaptumšo mūsu grēks.      | x2

Mēs ticam, ka ar Tavu spēku
mums šinī dzīvē atļauts būt,
un lūdzam: mūžībā ļauj ari |
pie Tevis svētlaimību gūt!    | x2

Dievs, Tu ar savu Svēto Garu
mums sirdis gribi apgaismot.
Jel sūti savu gaismu katram. |
lai Tevi cilvēks atrast prot!     | x2

Mēs ticam, ka bez Tavas ziņas
no galvas nenokrīt ne mats.
Uz mūžību caur dzīvi ejot,      |
lai visus pavada Tavs skats!   | x2

⇑

Es ticu Dieva Aizgādībai,
ka visu vada Tēva skats.
Viss padots Viņa svētai gribai,
un nejaušs nenorit ne mats.
Es žēlastību nezaudēšu,
ja Dieva gribu pildīt spēšu.

Ak Tēvs, kaut daudzreiz dzīves laikā
man grūts ir ceļš, bet esmu drošs,
Tu mani vadi savā gaismā;
par to Tev pateicība, gods.
Es mierīgs nesu krustu grūtu,
jo Tavu aizgādību jūtu.

Es ticu, ka Tu esi klātu
it visos dzīves britiņos.
Uz Tevi priekā ceļu skatu
un bēdās Tev es atdodos.
Ļauj mūžīgi man būt ar Tevi,
kas garam nemirstību devi.

⇑

Tu – mūžam dzīvais avots, kas vienmēr spēku dod.
Tu – mīlestības dziļums, kur sirdis mieru rod.
Met savu Tēva skatu uz mani, niecīgo,
un klausi manu balsi un saudzi grēcīgo!

Tik Tev es gribu dzīvot un piederēt Tev vien.
Tik Tevi gribu mīlēt un kalpot Tev arvien.
Jel nāc, Dievs Kungs Visaugstais, un mani iemājo,
un mīlestībā savā Tu mani apžēlo!

Kungs, esi vienmēr līdzās! Kungs, stāvi vienmēr klāt,
lai paļāvībā drošā pie Tevis varu nākt!
Kungs, svēti manas domas un manus darbus ar!
Tu – dzīvā ūdens avots, kur spēku smelties var!

⇑

Dievs Kungs Visspēcīgais,
Tu, kas debess valsti mīti,
mēs lūdzam Tevi žēlīgi,
lai mums atspīd saules rīti.

Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.

Pie Tevis, Varenais,
mūsu sirdis droši tiecas,
jo visiem esi Labais Gans,
Tavas rokas pretī sniedzas.

Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.

Lai mīlēt nerimstas
Tava Sirds mūs mūžu mūžos.
Kungs, savā patvērumā ņem,
stiprini mūs sāpju brīžos!

Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.

Mēs Tevi lūdzam, Kungs,
atpestī no visa ļauna
un maizi dienišķo mums dod,
pasargi no grēka kauna!

Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.

Lai mūsu dzīve, Kungs,
Tavam godam svēta būtu,
un debesis mēs mūžīgi
pestīšanas Laimi gūtu!

Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.
Svēts, svēts, svēts!
Tā Tevi slavē debess, zeme.

⇑

Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Ir Tavās rokās mani mūža gadi.
Kad smagi kļūst, Tu mani mierini. Tik brīnišķi!

Tik brīnišķi, mans Dievs, T u mani vadi
Un cerībā uz Tevi ceļas skati.
Kad nemiers māc, Tu mani drošini. Tik brīnišķi!

Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Tu dzīvē vienmēr taisnus ceļus rādi.
Kad spēki zūd, Tu mani stiprini. Tik brīnišķi!

Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Nāc manā sirdī, mājvietu sev radi!
Pēc Tevis, Dievs, sirds mana, ilgojas! Tik brīnišķi!

⇑

Tuvāk pie Dieva kļūt sirds ilgojas.
Kad spēks un spirgtums zūd mums ciešanās,
tad viena cerība vēl mani mierina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!

Uz debess Tēviju ceļš ērkšķiem sēts,
bet man par svētību tas izredzēts.
Tur debess svētlaime mūs visus aicina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!

Pēc nakts, kad diena klāt un saule mirdz,
Tev sevi dāvināt steidz mana sirds.
Tā Tevi palikt grib tagad un mūžīgi:
Tuvāk pie” Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!

Caur dzīves ieleju ceļš miglā tīts,
tomēr tur aizeju, kur blāzmo rīts.
Kad ceļu nobeigšu, pie Tevis palikšu:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk Tev, Dievs!

⇑

Kad man saules gaisma izdzisusi būs,
nāves nakts ap mani bargi tumša kļūs,
ko virs zemes guvu, tas vairs nebūs mans,
tikai Dievs man noteiks, kāds būs mantojums.

Es uz debess mājām došos cerībā
skatīt Kungu Jēzu viņa godībā.
Esi tad, Kungs, žēlīgs savam ticīgam,
piedod visas vainas vājam cilvēkam!

Jēzu, Jēzu, Jēzu, Gaisma mūžīgā,
Neatstāj, Kungs, mani nāves tumsībā!
Debess Tēva mājās uzņem žēlīgi,
Tevi skatīt, mīlēt gribu mūžīgi.

⇑

Dievs, svētī Latvju,
mūs’ dārgo tēviju,
svēti jel Latviju,
ak svēti jel to!

Kur latvju meitas zied,
kur latvju dēli dzied,
laid mums tur laimē diet,
mūs’ Latvijā!

⇑

Svētī, Kungs, šo mūsu zemi,
svētī, Kungs, lai brīva ziedēt var.
Svētī, Kungs, lai augļus briedinātu,
svētī, Kungs, ja plūkt tos alkstam mēs.

Ļauj mūs savu zemi redzēt brīvu
un svētelim taj’ vietu dod.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.

Svētī, Kungs, Tu savu tautu,
svētī, Kungs, lai bērnu čalas dzirkst.
Svētī, Kungs, kad sirdī mīla plosās,
svētī, Kungs, kad debesis mūs sauc.

Ļauj mums savus bērnus brīvus redzēt
un mātēm sirdis neatņem.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.

Svētī, Kungs, kad lūgsnas raisās,
svētī, Kungs, lai domas, darbi dzied.
Svētī, Kungs, lai dvēs’ļu velvēs izskan:
lūk, zeme, tauta un mans Dievs.

Mūsu Tēvs, kas debesīs Tu valdi,
un svētīts ar’ lai top Tavs vārds.
Jel patvērumā savā stiprā ņem zemi,
tautu šo, ak, Dievs!

⇑