![]()
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
1. Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams: 2. Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas. 3. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt. 4. Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās! 5. Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits – savā tirdzniecībā. 6. Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja. 7. Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu. 8. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi. 9. Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet! 10. Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem. 11. Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās. 12. Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu. 13. Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana. 14. Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.
1 Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: 2 “Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. 3 Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. 4 Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! 5 Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. 6 Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. 7 Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. 8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; 9 ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! 10 Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. 11 Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. 12 Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13 Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 14 Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”
Papildinājums dziļākai meditācijai
Paralēlās vietas:
- Lk 14, 15-24
Līdzīga tēma:
- –
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- Mt 22,2 par.: Mt 18,33; 9,15; 25,1; Atkl 19,7.9; Is 25,6; Mt 8,11; 26,29.
- Mt 22,3: Mt 21 34; 23,37; J 5,40.
- Mt 22,4: Mt 21,36; Sak 9,2.5.
- Mt 22,5 par.: Ebr 2,3; At 20,5-; Mt 21,35; 2 Hr 30,10.
- Mt 22,7: Is 5,24-25; Mt 16,34, 21,40-41; J 11,48.
- Mt 22,8-9 par.: Apd 13,46; Is 15,3; Lk 14,13.
- Mt 22,10 par.: Mt 13,47-48; 21,51; Rom 11,25.
- Mt 22,11: 2 Ķēn 10,22; Atkl 19,8.
- Mt 22,13: Ps 112,10; Gudr 17,2; Mt 8,12; 13,42.50; 24,51; 25,30.
Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 11.10.2020.)
Evaņģēlijs dzejas lāsē
Ielūgums uz kāzām
Saimniecība ar lopu smaržām,
tirgus ar tukšām precēm
un mīļākās darba drēbes
apreibināja sirdi1.
Viņš ir palicis cūku līmenī
un min visas dārgās pērles2.
Bet ir arī citi,
uz ielām un krogos atrasti.
Ieģērbušies baltos kreklos,
tagad bauda mīlestības vīnu
un jau pie karaliskā galda!3
Viņi nevar pārstāt brīnīties,
ka tik maz ir izredzēto.4
_______________________
- Sal. Mt 22, 1-6.
- Sal. Mt 7, 6.
- Sal. Mt 22, 8-10.
- Sal.: Mt 22, 14.
Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai:
- Līdz šim svētdienas Evaņģēlija fragmentos mēs dzirdējām par darbu Dieva vīnadārzā. Šoreiz Evaņģēlijs nerunā par nekādu darbu, bet vienīgi par vajadzību atbildēt uz Dieva ielūgumu uz sava Dēla kāzām.
- Kad pirmo reizi es skaidri apzinājos, ka Dievs negaida vispirms no manis kādus darbus, bet vien sirds atbildi uz Viņa mīlestību un uz Viņa dāvanām, it īpaši uz Jēzus Kristus atnākšanu un Viņa upuri pie krusta par mani?
- Vai es atceros savu pirmo izbrīnu par to, ka Dievs atklāja sevi kā cilvēces Līgavaini un ka Viņš gaida, lai katra cilvēka dvēsele vēlētos būt kā Viņa līgava?
- Uz kurām praviešu grāmatām es norādītu, kā uz tām, kuras jau Vecās Derības laikā pauda līdzīgu patiesību šai Jēzus līdzībai?
- Kura no Dziesmu dziesmas nodaļām vai kurš no Bībeles grāmatas pantiem man šķiet vistuvākais līdzībai par Dieva Dēla kāzām?
- „Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.”
- Vai es vienmēr cenšos Dieva un cilvēku priekšā būt patiess un savā sirdī atzīt, kuros brìžos patiešām nevaru kaut ko izdarīt, bet kad to negribu?
- Pēc kā es atpazīstu otra cilvēka sirds stāju – ka viņš varētu atsaukties manam lūgumam, manām vajadzībām, bet kad viņš vienkārši to negrib?
- Vai esmu pamanījis, kādā formā, kādā veidā (vārdos, žestos…) cilvēki visbiežāk cenšas paslēpt savas labās grības trūkumu? Un vai esmu atradis „rīku”, kas daudziem palīdzētu atvērties un atsaukties lūgumam, piedāvājumam?
- „Viss sagatavots, nāciet kāzās!”
- Kā es māku šo patiesību savienot ar Baznīcas mācībā tik bieži pausto akcentu par vajadzību aktīvi iesaistīties šīs pasaules pilnveidošanā (piemēram, sal. KBK: 307, 373, 488, 511, 2288, 2367, 2402, 2469 un citi)?
- Kad es atklāju Vissvētāko Jaunavu Mariju kā lielisku piemēru tam, cik nozīmīgs un bagāts augļos (pat mūžīgajai dzīvei) varētu būt cilvēka teiktais „Jā!” Dieva ielūgumiem, Dieva aicinājumiem?
- „Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi. Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!
- Vai šo pantu es attiecinu uz savu ceļu ticībā, uz savu atgriešanos pie Dieva?
- Vai tajā es dzirdu arī stāstu par savu tēviju – vai tajā ir ticība Dievam?
- „Ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās. Un viņš sacīja tam: «Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās?» Bet tas cieta klusu.”
- Kādā veidā mana sirds rezonē ar vārdu „draugs”, kas skan attiecībā uz šo „nolaidīgo”, kas bija ieradies kāzās?
- Vai šādu izteiksmes veidu es būtu drošs salīdzināt ar to, kuru izmantoja Jēzus Olīvdārzā, kad savu nodevēju Jūdasu Viņš uzrunāja tieši tādā pašā veidā, sakot: „Draugs, kāpēc tu atnāci?” (Mt 26, 50)?
- No ieaicinātiem Dieva Valstībā prasās svētku drēbes, par kuriem skaisti rakstīja svētais Pāvils efeziešiem sekojošo vārdos: „Tad jums jāatmet agrākā dzīve un vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā. Bet atjaunojieties savā prātā un garā, un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!” (Ef 4, 22-24).
- Kādi man pazīstami garīgie līdzekļi palīdz uzturēt kārtībā „dvēseles svētku drēbes”?
- Vai salīdzinājums: „Dieva Dēla asinis ir kā drēbju balinātājs” man šķiet nenopietns, vai tomēr es varētu tam piekrist saskaņa ar Dieva Vārdu, kas saka: „Pēc tam es redzēju lielu pulku, ko neviens nevarēja saskaitīt, no visām tautām, ciltīm, tautībām un valodām stāvam troņa un Jēra priekšā, apģērbtus baltās drānās un palmām rokās… Un viens no sentēviem jautādams sacīja man: «Kas ir tie, kas tērpti baltās drānās, un no kurienes viņi nākuši?» Es viņam atbildēju: «Mans kungs, tu to zini.» Un viņš man sacīja: «Šie ir tie, kas nākuši no lielajām ciešanām un savas drānas mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.»” (Atkl 7, 9. 13-14)?
- Kādas kristīgas dzīves izpausmes, manuprāt, visspēcīgāk parāda „jaunā cilvēka” ticības darbus?
![]()
• xyz •
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,
[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.
(Lk 24, 25)



