Kāpt kalnā

Mt 22, 1–14     Mt 22….

↑

 

Paralēlās vietas:

• Lk 14, 15-24

Līdzīga tēma:

• –

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

• Mt 22,2 par.: Mt 18,33; 9,15; 25,1; Atkl 19,7.9; Is 25,6; Mt 8,11; 26,29.
• Mt 22,3: Mt 21 34; 23,37; J 5,40.
• Mt 22,4: Mt 21,36; Sak 9,2.5.
• Mt 22,5 par.: Ebr 2,3; At 20,5-; Mt 21,35; 2 Hr 30,10.
• Mt 22,7: Is 5,24-25; Mt 16,34, 21,40-41; J 11,48.
• Mt 22,8-9 par.: Apd 13,46; Is 15,3; Lk 14,13.
• Mt 22,10 par.: Mt 13,47-48; 21,51; Rom 11,25.
• Mt 22,11: 2 Ķēn 10,22; Atkl 19,8.
• Mt 22,13: Ps 112,10; Gudr 17,2; Mt 8,12; 13,42.50; 24,51; 25,30.

↑

 

↑

 

Ielūgums uz kāzām

Saimniecība ar lopu smaržām,
tirgus ar tukšām precēm
un mīļākās darba drēbes
apreibināja sirdi¹.
Viņš ir palicis cūku līmenī
un min visas dārgās pērles².

Bet ir arī citi, 
uz ielām un krogos atrasti. 
Ieģērbušies baltos kreklos,
tagad bauda mīlestības vīnu
un jau pie karaliskā galda!³
Viņi nevar pārstāt brīnīties,
ka tik maz ir izredzēto.⁴ 

_______________________

1. Sal. Mt 22, 1-6. 
2. Sal. Mt 7, 6.
3. Sal. Mt 22, 8-10.
4. Sal.: Mt 22, 14.

↑

 

• Līdz šim svētdienas Evaņģēlija fragmentos mēs dzirdējām par darbu Dieva vīnadārzā. Šoreiz Evaņģēlijs nerunā par nekādu darbu, bet vienīgi par vajadzību atbildēt uz Dieva ielūgumu uz sava Dēla kāzām.
  • Kad pirmo reizi es skaidri apzinājos, ka Dievs negaida vispirms no manis kādus darbus, bet vien sirds atbildi uz Viņa mīlestību un uz Viņa dāvanām, it īpaši uz Jēzus Kristus atnākšanu un Viņa upuri pie krusta par mani?
  • Vai es atceros savu pirmo izbrīnu par to, ka Dievs atklāja sevi kā cilvēces Līgavaini un ka Viņš gaida, lai katra cilvēka dvēsele vēlētos būt kā Viņa līgava?
  • Uz kurām praviešu grāmatām es norādītu, kā uz tām, kuras jau Vecās Derības laikā pauda līdzīgu patiesību šai Jēzus līdzībai?
  • Kura no Dziesmu dziesmas nodaļām vai kurš no Bībeles grāmatas pantiem man šķiet vistuvākais līdzībai par Dieva Dēla kāzām? 
• „Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.”
  
  • Vai es vienmēr cenšos Dieva un cilvēku priekšā būt patiess un savā sirdī atzīt, kuros brìžos patiešām nevaru kaut ko izdarīt, bet  kad to negribu?
  • Pēc kā es atpazīstu otra cilvēka sirds stāju – ka viņš varētu atsaukties manam lūgumam, manām vajadzībām, bet kad viņš vienkārši to negrib?
  • Vai esmu pamanījis, kādā formā, kādā veidā (vārdos, žestos…) cilvēki visbiežāk cenšas paslēpt savas labās grības trūkumu? Un vai esmu atradis „rīku”, kas daudziem palīdzētu atvērties un atsaukties lūgumam, piedāvājumam? 
• „Viss sagatavots, nāciet kāzās!” 
  • Kā es māku šo patiesību savienot ar Baznīcas mācībā tik bieži pausto akcentu par vajadzību aktīvi iesaistīties šīs pasaules pilnveidošanā (piemēram, sal. KBK: 307, 373, 488, 511, 2288, 2367, 2402, 2469 un citi)?
  • Kad es atklāju Vissvētāko Jaunavu Mariju kā lielisku piemēru tam, cik nozīmīgs un bagāts augļos (pat mūžīgajai dzīvei) varētu būt cilvēka teiktais „Jā!” Dieva ielūgumiem, Dieva aicinājumiem? 
• „Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi. Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet! 
  • Vai šo pantu es attiecinu uz savu ceļu ticībā, uz savu atgriešanos pie Dieva?
  • Vai tajā es dzirdu arī stāstu par savu tēviju – vai tajā ir ticība Dievam? 
• „Ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās. Un viņš sacīja tam: «Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās?» Bet tas cieta klusu.” 
  • Kādā veidā mana sirds rezonē ar vārdu „draugs”, kas skan attiecībā uz šo „nolaidīgo”, kas bija ieradies kāzās?  
  • Vai šādu izteiksmes veidu es būtu drošs salīdzināt ar to, kuru izmantoja Jēzus Olīvdārzā, kad savu nodevēju Jūdasu Viņš uzrunāja tieši tādā pašā veidā, sakot: „Draugs, kāpēc tu atnāci?” (Mt 26, 50)? 
• No ieaicinātiem Dieva Valstībā prasās svētku drēbes, par kuriem skaisti rakstīja svētais Pāvils efeziešiem sekojošo vārdos: „Tad jums jāatmet agrākā dzīve un vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā. Bet atjaunojieties savā prātā un garā, un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā!” (Ef 4, 22-24).
  • Kādi man pazīstami garīgie līdzekļi palīdz uzturēt kārtībā „dvēseles svētku drēbes”?
  • Vai salīdzinājums: „Dieva Dēla asinis ir kā drēbju balinātājs” man šķiet nenopietns, vai tomēr es varētu tam piekrist saskaņa ar Dieva Vārdu, kas saka: „Pēc tam es redzēju lielu pulku, ko neviens nevarēja saskaitīt, no visām tautām, ciltīm, tautībām un valodām stāvam troņa un Jēra priekšā, apģērbtus baltās drānās un palmām rokās… Un viens no sentēviem jautādams sacīja man: «Kas ir tie, kas tērpti baltās drānās, un no kurienes viņi nākuši?» Es viņam atbildēju: «Mans kungs, tu to zini.» Un viņš man sacīja: «Šie ir tie, kas nākuši no lielajām ciešanām un savas drānas mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.»” (Atkl 7, 9. 13-14)?
  • Kādas kristīgas dzīves izpausmes, manuprāt, visspēcīgāk parāda „jaunā cilvēka” ticības darbus? 

 

↑

• xyz •

↑