Evaņģēlija teksts konkrētajai svētdienai vai svētkiem
• 6.12.2026. •
• Mk 1, 1–8 •
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
1. Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums. 2. Kā pravietis Isajs ir rakstījis: “Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas sataisīs Tavā priekšā ceļu. 3. Saucēja balss tuksnesī: Sataisiet Kungam ceļu, dariet taisnas Viņa tekas!” 4. Jānis bija tuksnesī. Viņš kristīja un sludināja grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai. 5. Un visa Jūdejas zeme un visi jeruzalemieši izgāja pie viņa, izsūdzēja savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. 6. Un Jānis bija ģērbies kamieļa spalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Viņš ēda siseņus un meža medu un sludināja, sacīdams: 7. Pēc manis nāks spēcīgāks par mani; es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. 8. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.
1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums. 2 Kā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu; 3 saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! – 4 tā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. 5 Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 6 Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. 7 Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas. 8 Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”
Papildinājums dziļākai meditācijai
- Mt 1,1 + 3,1-6.11-12;
- Mk 1-8;
- Lk 1,1-4 + 3,1-6.15-18;
- J 1,1-18 + 1,24-28
Līdzīgas vietas
- nav
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- Mk 1,1: Mk 14,51n?; Apd 12,12.25; 3,5.13; 15,37.39; Kol 4,10; Flm 24; 2 Tim 4,11; 1 P 5,13;
- Mk 1,2 par.: Ml 3,1; Izc 23,20; Mt 3,1n; 4,5n; Lk 1,17.76.79.
- Mk 1,3: Is 40,3; Lk 1,17.76.79.
- Mk 1,4 par.: Jer 18,11; Is 55,7; Zah 1,4; Mt 3,7-10 par.
- Mk 1,5a par.: Lk 3,5; Mk 3,7; Rad 13,10n; 19,17; 2 Hr 4,17; 1 Ķēn 7,46; 2 Ķēn 2,6-14.
- Mk 1,5b par.: Is 21,4 (LXX); 2 Ķēn 5,14; Judt 12,7; Sīr 34,25 (LXX); Mk 7,4; Apd 22,16; Jk 5,16; Apd 19,18.
- Mk 1,6: tāpat kā Mt 3,4.
- Mk 1,7a par.: Mk 1,3n; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,2nn.
- Mk 1,7b-8 par.: 2 Sam 22,31; 23,5; Ps 7,12; 1 Kor 10,22; Atkl 18,8; 10,1; 18,21; Mt 11,3; Lk 7,19; Mt 21,9 par.; 23,39 itd.; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,1-7.
Lauras Feldbergas zīmējums (“Mieram tuvu”, 6.12.2020.)
Komentarz
- Słowo “Ewangelia” wtedy najczęściej kojarzono z opowieścią o jakimś wielkim królu albo jakimś zwycięstwie. Teraz (wyjaśnia Mt) to Dobra Nowina, dobra wieść o życiu, nauczaniu i zbawieniu wiecznym w Jezusie Chrystusie (a więc jest się z czego cieszyć!)
- Imię „Jezus” było nadawane wielu ludziom. Dosłownie wskazuje ono: „Bóg zbawia”. Por. wyjaśnienia anioła w Mt 1:
- …lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. 21. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem. 22. Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka: 23. Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: «Dievs ar mums».
1,20 …oto anioł Pański ukazał mu się we śnie i rzekł: Józefie, synu Dawida, nie bój się wziąć do siebie Maryi, twej Małżonki; albowiem z Ducha Świętego jest to, co się w Niej poczęło. 1,21 Porodzi Syna, któremu nadasz imię Jezus, On bowiem zbawi swój lud od jego grzechów. 1,22 A stało się to wszystko, aby się wypełniło słowo Pańskie powiedziane przez Proroka: 1,23 Oto Dziewica pocznie i porodzi Syna, któremu nadadzą imię Emmanuel, to znaczy: Bóg z nami.
- To nie wszystko. Mk wskazuje na głównego bohatera przez trzy określenia razem ® Jezus, Chrystus (Boży Namaszczeniec), Syn Boży. W ten sposób wskazuje na kilka prawd odnośnie do Jezusa:
- jest normalnym jak inni człowiekiem
- jest posłańcem Bożym – namaszczonym Duchem Świętym Mesjaszem, a więc w nim zobaczymy spełniające się proroctwa o tym mówiące już dawno
- jest on jednak nie tylko takim pomazańcem i posłańcem jak wielki postaci ST (Samuel, Eliasz, Elizeusz, Saul, Dawid, Jan Chrzciciel…), ale samym Synem Bożym. To ważne, bo wtedy Jego działanie i jego skutki dotykają poziomu Boga i wieczności, a nie tylko tego świata i czasu
- Na tym tle jest bardzo znamienne, że Mk od razu odwołuje się do ważnego cytatu z ST o tym,, że ktoś inny będzie posłany przed Mesjaszem i będzie mu szykował drogę ® Jan Chrciciel.
- Sama działalność Jana, jej styl bardzo zadziwia.
- Nie chodzi on po miastach i wsiach, gdzie można by znaleźć słuchaczy, ale oni przychodzą do niego.
- Miejscem posługi jest pustynia i właśnie tam udają się ludzie.
(dosłownie mowa o terenie między Judeą a Morzem Martwym)
To wszystko tym mocniej wskazuje na działanie łaski Boga, która
- pobudza serca ludzi, aby przyszli do Jana,
- wybrała pustynię – miejsce głoszenia i posługi Jana – jako swego rodzaju ikonę sytuacji grzechu ludu, w której pojawia się Boże miłosierdzie i ratunek, zbawienie dla człowiek
(por. Mt 14,23; Łk 11,24 ® miejsce przebywania złych duchów i kuszenia; por. Iz 35; por. Jer 17, 5-6: Tā saka Tas Kungs: „Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! 6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē.
- Co do owego chrztu Jana:
- przychodzący do niego wyznawali swoje grzechy, ale nie otrzymywali sakramentalnego przebacznie. Było to jakby „oswojenie się” z potrzebo (publicznego) wyznania grzechów
- chrzest nie był też chrztem w Duchu Świętym, ale ikoną sakramentu chrztu z wody i Ducha Świętego, które swą moc otrzymały tylko w Jezusie i przez Niego.
- owo wyznawanie grzechów bardziej wskazywałoby na prośbę do ludzi o przebaczenie win w relacjach
- miał on jednak na celu skutki – podjęcie decyzji zmiany i to działało, bo Jan mówi: „kto wam pokazał, jak uciec od nadchodzącego gniewu?” (Mt 3,7)
- samo podejście do tego wymagało wysiłku, bo z Jerozolimy do owego miejsca trzeba było podróżować niełatwą drogą około 30 km!!!
- Styl życia Jana ® typowy pustelnik. Taki styl bardzo przypomina proroka Eliasza (por. 2 Krl 1,8). Nie bez przyczyny było powiedziana wcześniej, że o „pójdzie w mocy i duchu Eliasza”, albo Jezusowe – „On jest Eliaszem”.
- Ta szarańcza to może owady, a może rodzaj strąków z drzewa o nazwie „szarańcza”. Jakiekolwiek to było, było pożywieniem najuboższych.
- Warto zauważyć, wiedząc o Jana stylu życia i nauczania, że w żadnej mierze nie zabiegał o względy ludzkie. Nawet nie szczególnie starał się zgromadzić wokół siebie uczniów.
- Więcej – z całą determinacją wskazuje na „Większego od siebie” i posyła do Niego. I poucza, że On będzie chrzcił Duchem Świętym!
- W tamtych czasach znana była posługa herolda, posyłanego np. przed przyjazdem króla, aby przygotować lud na owo wydarzenie. W tym kontekście rozumiano także dosłownie potrzebę naprawy dróg dla króla.
- Mowa o wylaniu Ducha była zapowiedziane jako wielkie wydarzenie publiczne, nie zaś jakieś prywatne. Wiązał się z pojawieniem się Mesjasza. Lud to wiedział zgodnie z, np.: Ez 36. To mógł być jeden z mocnych argumentów, dlaczego ludzie byli zainteresowani i przychodzili. To były nadzieje w jakiejś mierze polityczne („czy przywrócisz królestwo Izraela?”) ale i mesjanistyczne, zbawcze…
Pytania:
- Czy chciałbyś Jana za swego proboszcza?
- Co według ciebie pociągało ludzi do Jana? Co pociągałoby Ciebie?
- Kim według ciebie są dzisiejsi Janaowie? Którzy to?
- Jakiego owocu w swym życiu oczekujesz od posługi dzisiejszych Janów?
,3; Lk 7,19; Mt 21,9 par.; 23,39 itd.; J 1,33; Apd 1,5; 11,16; 19,1-7.
– Jānis piepildīts ar Svēto Garu jau mātēs klēpī
→ lai dzīvotu tik stingri
→ lai sludinātu Dieva Vārdu
Evaņģēlija sākums
– Labās Vēsts (un visu dziedināšanu, atbrīvošanu, svētdarīšanu) sākums saistās ar tik niecīgo, jo Jāņa Kristītāja kalpošanu
– tomēr tā bija tik būtiska, ka par tiem, kas nebija pieņēmuši šo Jāņa kalpošanu, atskanēja briesmīga atziņa:
“Bet farizeji un bauslības pratēji nicināja Dieva gribu par sevi, nesaņemot no viņa kristību.” (Lk 7, 30)
– Labās Vēsts virsotne
– vārdos: bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.
– patīrīti ar Jēzus Asinīm varam saņemt Dieva Mīlestība Garu!
– šī fragmenta dinamikas 5 galvene elementi:
1) eņģelis/vēstnesis/ saucējs
→ konkrēts cilvēks, konkrēta Baznīcas grupa
→ dažreiz dzīves apstākļi
2) balss
→ “Jo ja pasaule savā gudrībā neatzina Dievu Viņa gudrībā, tad Dievam labpatika ar neprātīgu sludināšanu pestīt tos, kas tic.” (1 Kor 1, 21)
3) tuksnesis
→ attēlo mūsu grēku sekas
→ tomēr to vidu Dieva grib parādīties ar pestīšanas piedāvājumu
4) gatavojiet/sataisiet
→ Dieva Valstība starp mums un mūsos notiek ar mūsu līdzdalību un sadarbību!
5) Kungam ceļu
→ tieši tas motivē piepūlēm – tas, kas ir piedāvāts, tā nav nauda, veselība, kaut kāda labklājība, bet pats Dievs
Jānis bija tuksnesī + visa Jūdejas zeme un visi jeruzalemieši izgāja pie viņa,
→ tuksnesis patiesība nav šķērslis
→ ja sirds vēlas, tā atradis vēlmi un taku (sal.: kur ir jūsu dārgums, tur būs arī jūsu sirds)
→ vislielākie šķēršļi ja ir, ir mūsos pašos
izsūdzēja savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē.
→ pazemīga atzīšanas atver durvis turpmākajai svētībai
- a) jau pats dzīves stils var sludināt:
- Un Jānis bija ģērbies kamieļa spalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Viņš ēda siseņus un meža medu
- b) dzīves stilam sekoja arī vārdi
un sludināja, sacīdams: 7. Pēc manis nāks spēcīgāks par mani; es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. 8. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.
- Pēc manis nāks spēcīgāks par mani; es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.
– Kāds tad ir pats Dievs, ja tā par Viņu saka draugs un liels pravietis?!?
- Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.
– Jānis (līdzīgi Marijai) neapstādina cilvēkus pie savas personas, bet norāda uz Jēzu un ved pie Viņa
– Vai man ir skaidrs, kādā veida kristība no ūdens ir tikai sākums un ko nozīmē “kristība Svētajā Garā”?
– sal. liecības par Dieva pieskārienu, par mīlestības pieskārienu!
dfsd
![]()
• 13.12.2026. •
• J 1, 6–8.19–28 •
6. Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.7. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu.8. Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu. (…) 19. Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie tā priesterus un levītus, lai jautātu Viņam: Kas tu esi? 20. Un viņš atzinās un neliedzās; un viņš apliecināja: Es neesmu Kristus. 21. Un tie jautāja Viņam: Kas tad? Vai tu esi Elijs? Un viņš sacīja: Es neesmu. Vai tu esi pravietis? Un viņš atbildēja: Nē! 22. Tad tie viņam sacīja: Kas tad tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi saki? 23. Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs! 24. Un atsūtītie bija farizeji. 25. Un tie viņam jautāja: Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis? 26. Jānis atbildēja viņiem, sacīdams: Es kristīju ar ūdeni, bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat. 27. Šis ir Tas, kas nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. 28. Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.
Lauras Feldbergas zīmējums (“Mieram tuvu”, 13.12.2020.)
Evaņģēlija teksts (J 01, 06-08.19-28):
- Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 7. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. 8. Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu.
- Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie tā priesterus un levītus, lai jautātu Viņam: Kas tu esi? 20. Un viņš atzinās un neliedzās; un viņš apliecināja: Es neesmu Kristus. 21. Un tie jautāja Viņam: Kas tad? Vai tu esi Elijs? Un viņš sacīja: Es neesmu. Vai tu esi pravietis? Un viņš atbildēja: Nē! 22. Tad tie viņam sacīja: Kas tad tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi saki? 23. Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs! 24. Un atsūtītie bija farizeji. 25. Un tie viņam jautāja: Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis? 26. Jānis atbildēja viņiem, sacīdams: Es kristīju ar ūdeni, bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat. 27. Šis ir Tas, kas nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. 28. Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.
Jaunais tulkojums:
- 6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi caur viņu ticētu. 8 Viņš pats nebija gaisma, bet viņš nāca, lai liecinātu par gaismu.
- 19 Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” 20 Viņš stingri apliecināja: “Es neesmu Kristus.” 21 Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Bet viņš sacīja: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” 22 Tad tie viņam jautāja: “Kas tu esi? – lai varam atbildēt tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” 23 Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet līdzenu ceļu Kungam, kā pravietis Jesaja sacījis.” 24 Bija atsūtīti arī farizeji, 25 un tie jautāja viņam: “Kādēļ tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne pravietis?” 26 Jānis viņiem atbildēja: “Es kristīju ūdenī, bet jūsu vidū stāv kāds, ko jūs nepazīstat, 27 viņš, kas ir pirms manis, nāk pēc manis. Viņam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas.” 28 Tas notika Bētanijā, viņpus Jardānas, kur Jānis kristīja.
Paralēlās vietas:
- J 1, 24-28 → Mt 3,11-12; Mk 1, 7-8; Lk 3, 15-18
Līdzīga tēma:
- Lk 1, 1-4
- Mt 3, 1-10; Mk 1, 2-6; Lk 3, 1-9
- J 1,19-23 →Mt 3,1-6; Mk 1,2-6; Lk 3,1-6;
Atsauces pie konkrētiem pantiem:
- J 1,6:Izc 3,10-15; Is 6,8; Jer I4,14; 23,21 u.t.t.; J 1,15-16; 1,19-27.29-34; 3,26-36; 5,33-36; 10,41; Apd 10,37; Mk 1,1.4.
- J 1,7-8: nr 13. J 1,9n: Ebr 8,2; 9,24; J 17,3; 1 J 2,8; 5,20; 1 Tes 1,9; Is 65,16 u.t.t.; J 3,19; 12,46; 6,14; 9,39; 11,27; 16,28 u.t.t.;
- „pasaule”: J 6,14; 13,1; 17,5; 1,29; 3,17; 7,4; 12,19; 14,19; 17,6.18; 4,42; 6,33.51; 12,47; 3,16; 1 J 2,16; 4,4n; J 8,12; 12,31; 14,30; 16,11; 1 J 5,19; J 16,20; 7,7; 15,18n; 17,14.
- J 1,19:J 1,24n; 5,15-18; 7,13; 9,22; 18,12 u.t.t.; J 8,25; 21,12.
- J 1,20:J 3,28; Apd 13,25; Mk 8,38; Lk 12,8-9.
- J 1,21:Mal 3,22-23; 4,5; Sīr 48,10; Mk 6,15; 8,28; 9,11-; Mt 17,11-; 11,14; At 18,15; J 6,14; 7,40.
- J 1,23:J 8,13;
- J 1,24-25:J 1,19-21; Mt 16,14; 21,25;
- J 1,26:Sal 8,2; Lk 17,21;
- J 1, 28:J 10,40; 11,1; Mt 3,6.13.
Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai:
- Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
- Apziņa par “pakāpieniem”:
- Dievs
- Dieva sūtītie cilvēki
- cilvēku sūtītie cilvēki
- ļaunā gara sūtītie cilvēki
- (toreiz) daudz izteica pats cilvēka vārds, tomēr arī iesauka var daudz ko teikt par konkrētu cilvēku
- Viņa sūtība padarīja, ka Viņš ir it kā nekas (balss?!?), tomēr Svētā Gara spēkā, ar kuru bija svaidīts jau mātes klēpī Viņa kalpošanas iespaids skara milzīgu teritoriju” → no Ēģiptes līdz Mazai Āzijai
- : Apd 18, 24-26: “24. Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, labs Rakstu pazinējs un daiļrunīgs. 25. Viņš bija mācīts Kunga ceļā un dedzīgs garā, runāja un cītīgi mācīja to, kas attiecas uz Jēzu, pats pazīdams tikai Jāņa kristību. 26. Viņš droši sāka sludināt sinagogā. To dzirdējuši, Priskilla un Akvila paņēma viņu pie sevis un vēl rūpīgāk paskaidroja viņam Kunga ceļu.“
- : Apd 19, 1-4: “1. Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus, 2. Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir. 3. Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā. 4. Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu.”
- Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu.
- Kontrasts gaisma/tumsa ir ļoti izteiksmīgs. Tiek lietots, lai parādītu kontrastu starp Dieva un velna valstību: “ 14. Nevelciet jūgu kopā ar neticīgajiem, jo kas kopējs ir taisnībai ar netaisnību? Vai kāda sadraudzība gaismai ar tumsu? 15. Bet kāda saskaņa Kristum ar Beliālu? Vai kāda daļa ir ticīgajam ar neticīgo? 16. Bet kā sader Dieva svētnīca ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva svētnīca, kā Dievs to saka: es viņos mājošu un starp viņiem staigāšu, un es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta. 17. Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties, saka Kungs, un netīram nepieskarieties!“ (2 Kor 6)
- Vārds “gaisma” ir ļoti raksturīgs Jāņa Evaņģēlijam un vēstulēm:
- J 4, 4: Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
- J 4, 5: Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
- J 1, 9: Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē.
- J 3, 19-21: Bet šī ir jau tiesa, ka gaisma nāca pasaulē; bet cilvēki vairāk mīlēja tumsu nekā gaismu, jo viņu darbi bija ļauni. 20. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu nopelti. 21. Bet, kas dara patiesību, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi atklājas, jo tie darīti Dievā.
- J 8, 12: Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.
- J 9, 5: Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.
- J 11,9-10: Jēzus atbildēja: Vai dienā nav divpadsmit stundu? Ja kas staigā dienā, tas neapdauzās, jo redz šīs pasaules gaismu. 10. Bet ja kāds staigā naktī, tas apdauzās, jo gaismas tam nav.
- J 12, 35-36: Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai jūs tumsa neapņem, un kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet. 36. Kamēr jums ir gaisma, ticiet gaismai, lai jūs būtu gaismas bērni! To Jēzus sacīja un aizgāja, un pazuda no viņiem.
- J 12, 46: Es, gaisma, atnācu pasaulē, lai ikviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā.
- 1 J 1, 5: Šis ir vēstījums, kuru no Viņa dzirdējām un pasludinām jums, jo Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības.
- 1 J 1, 7: Bet ja mēs staigājam gaismā, tā kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viņa Dēla Jēzus Kristus asinis šķīstī mūs no katra grēka.
- 1 J 2, 8-10: Un es rakstu jums atkal jaunu bausli, kas patiess Viņā un jūsos, jo tumsība pagājusi un patiesā gaisma jau spīd. 9. Kas saka, ka viņš ir gaismā, un ienīst savu brāli, tas vēl aizvien ir tumsībā. 10. Kas savu brāli mīl, paliek gaismā, un viņā nav piedauzības.
- Tātad Bībeles valodā tumsa atzīme: nāvi, grēku, ļaunos garus un viņu darbību
- Kas par atbildību: būt tas, kura dēļ daudzi ieticēs! No otras puses, tā ir viena no Baznīcas pamatsūtībām: būt ne tikai Dieva Līgava, bet arī Dieva Bērnu Māte, kas dzemdē ticībai un mūžīgajai dzīvei!
- Interesanta secība: gaisma → gaismas liecinieks → gaismai ticīgie
- Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu.
- Šis pants tiek papildināts te (J 5, 33-36): “ 33. Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai. 34. Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti. 35. Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā. 36. Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.”
- Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie tā priesterus un levītus, lai jautātu Viņam: Kas tu esi?
- Interesanti pamanīt, ka gan tie, kas sūta gan sūtītie nedzird patiesību par Jāni, nav spējīgie to atpazīt. Bet , piemēram, Elizebete Marijas personā uzreiz atpazīst Kunga Māti un Viņas lielo svētumu, jo saka:
- Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! 43. Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? 44. Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. 45. Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis. (Lk 1)
- Paskaidrojums šādam nespēkam atpazīt patiesību tam ir atrodams 1 Kor 2, 10-16, kuru svētais Pavils saka, ka Dieva Gars palīdz izprast visu. Kas paliek vien cilvēka līmenī, nevar saprast pat sevi pašu vai ari otru cilvēku.
- Un Dievs mums to atklāja caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, pat Dieva dziļumus. 11. Jo kurš no cilvēkiem pazīst cilvēku būtību, ja ne cilvēka gars, kas viņā ir? Tāpat arī Dieva būtību neviens nepazīst kā tikai Dieva Gars. 12. Bet mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai mēs zinātu, ko Dievs mums dāvājis. 13. To mēs arī runājam ne iemācītos cilvēka gudrības vārdos, bet mēs, kā Gars mācījis, garīgo paskaidrojam garīgi. 14. Miesīgais cilvēks neaptver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir neprātība, un viņš nevar saprast, ka tas jāapsver garīgi. 15. Turpretī garīgais izdibina visu, bet viņu pašu neviens neizdibina. 16. Jo kas ir izpratis Kunga prātu, lai Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts. dsfsd
- Un viņš atzinās un neliedzās; un viņš apliecināja: Es neesmu Kristus. 21. Un tie jautāja Viņam: Kas tad? Vai tu esi Elijs? Un viņš sacīja: Es neesmu. Vai tu esi pravietis? Un viņš atbildēja: Nē! 22. Tad tie viņam sacīja: Kas tad tu esi?
- Pamanīsim pakāpienus:
- Kristus (Dieva izredzētājs, svaidītājs un sūtītājs kalps)
- Elijs – varens, īpašs pravietis, kas Dieva spēkā iznīcināja elkdievību un pieveda Izraēļa bērnus pie ticības vienīgajam Dievam
- kāds no praviešiem
- beidzot – saucēja balss
Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi saki?
- Īstā ticība neprasa dzīvot vien prāta un kādas atskaites līmenī, bet prasa, lai mēs “iemiesotu” Vārdu savā dzīvē!
- Par palikšanu šādā līmeni vēlāk Jēzus viņiem pārmeta, sakot:
- Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai. 34. Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti. 35. Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā. 36. Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis. 37. Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši. 38. Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis. 39. Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani. 40. Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību. 41. No cilvēkiem es godu nepieņemu. 42. Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav. 43. Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet. 44. Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva. 45. Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz – Mozus, uz ko jūs cerat. 46. Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis, 47. Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem? (J 5)
- Jautājumi “Kas tu esi? un “Ko tu dari”?” liek domāt par gaidāmo vienotību starp konkrētas personas identitāti un viņas rīcību, lēmumiem, kalpošanas veidiem.
- Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs!
- Jāņa atbilde ir ļoti “bieza”. Šajā klātesošās trīs daļas:
- Atbildi uz jautājumu par Jāņa identitāti ir jāmeklē nevis Viņā pašā un Viņa pašā apliecībā, bet pašā Dieva Vārdā. tādējādi sastapšanās ar šo atbildi prasa ticības pieeju;
- Ja Jānis ir Kunga balss, tad šķiet visiem skaidrs, ka būtiskākais ir pats Vārds. Tāpēc sv. Jāņa Evaņģēlija sākums norāda uz Kristu kā Dieva Mūžīgo Vārdu (sal. J 1). Arī tāpēc citviet Jānis teica, ka “Viņam vajag augt, bet man mazināties.” (J 3, 30), jo balss izskan un pazūd, lai tomēr paliktu Vārds.
- Un Viņš kā Dieva balss akcentē, ka sastapšanās ar Dieva Vārdu, kas nāk, prasa aktīvo atsauci, garīgā ceļa gatavošanu.
- Un atsūtītie bija farizeji. 25. Un tie viņam jautāja: Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis? 26. Jānis atbildēja viņiem, sacīdams: Es kristīju ar ūdeni, bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat. 27. Šis ir Tas, kas nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas.
- Šis pants atrod skaistu turpinājumu sv. Marka uzrakstītajā Evaņģēlijā, jo atklāj, ka Jāņa kristība ir tikai “priekštelpa” kristībai Svētajā Garā (Dieva Mīlestībā!), kuru atnesis Kristus: “Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” (Mk 1, 8)
- Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.
- Tā sakot, Evaņģēlists atšķir šo Betāniju no tās, kurā dzīvoja Marta, Marija un Lācars (“Bet Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā, bija kāds slimnieks Lācars. Šī bija tā Marija, kas ar svaidāmo eļļu svaidīja Kungu un saviem matiem susināja Viņa kājas. “ (J 11, 1-2) “Bet Betānija bija apmēram piecpadsmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.” (J 11, 18)
- sdfs
___________
![]()
![]()
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,
[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.
(Lk 24, 25)







