Kāpt kalnā

• 25.10.2026. •

• Mt 22, 34–40 •

↑

 

Paralēlās vietas:

• Mk 12, 28–32
• Lk 10, 25–28

Līdzīga tēma:

• Mt 19, 16–19 → Mk 10, 17–19 → Lk 18, 18–20
  • Mt 19, 16. Un, lūk, viens piegāja un sacīja: Labais Mācītāj, kas man labs jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? 17. Viņš tam atbildēja: Ko tu man jautā par labo? Viens ir labs, – Dievs. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus. 18. Tas jautāja Viņam: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, 19. Tev būs savu tēvu un māti godāt, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!
• Mt 7, 2 → Lk 6, 31
  • Mt 7, 2. Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.
  • Lk 6, 31. Un kā jūs vēlaties, lai ļaudis jums dara, tāpat jūs dariet viņiem.
• Rom 13, 8–10:
  • 8. Nepalieciet nevienam nekā parādā, kā tikai savstarpējo mīlestību, jo, kas mīl savu tuvāko, tas izpilda likumu. 9. Jo: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, kā arī visi citi baušļi ir ietverti šajos vārdos: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu! 10. Mīlestība nedara tuvākajam ļaunu. Tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
• Gal 5, 14:
  • 14. Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!
• Jk 2, 8:
  • 8. Bet ja jūs pildāt Rakstu ķēnišķo likumu: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad jūs labi darāt.

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

• Mt 22,34–35 par.: Mt 22,22; Ps 2,2; Apd 4,27; Mt 16,1; 19,3; Mih 6,8; Ps 15; Is 33,15–16; 56,1; Am 5,4; Hab 2,4; Lev 19,18.
• Mt 22, 37–38 par.: At 6,4–5; Joz 22,5 (LXX).
• Mt 22,39 par.: Lev 19,18.34; Rom 13,9; Gal 5,14; 1 J 4,8; Jk 2,8; J 15,12.
• Mt 22,40: Rad 44,30; Lk 19,48; Mt 7,12; Rom 13,10.

↑

 

    

↑

 

AVERSS UN REVERSS

Pļaviņas, 15.10.2026.

_______________________

1. Sal. Mt 22,15–21.
2. Sal. Apd 2,1—13.
3. Sal. Lk 3,21—37.
4. Sal. 1 Sam 1,1–13.

↑

 

• Lai gan farizeji bija vienoti kopīgā naidā pret Kristu, viņi tomēr nepatika pret saducejiem un dažreiz nāca pie Jēzus tieši tāpēc, lai Viņš atrisinātu viņu doktrināros strīdus.

34.–36.

• Viens šāds strīds tika aprakstīts iepriekš. Kā zināms, tas tika atrisināts par labu farizejiem. Tas viņus iekšēji mobilizēja un iedrošināja tuvoties Kristum. Pēc tam viņi uzdeva jaunu jautājumu. Pats jautājums vēl neliecina par jautātāja ļaunprātīgu nodomu. Varbūt šis farizejs patiesi vēlējās zināt, kurš, pēc Jēzus domām, ir lielākais bauslis. Jebkurā gadījumā, pats būdams bauslības zinātājs, viņš pievērsās tēmai, kas ietilpa viņa profesionālās specializācijas jomā.
• Tā kā Kristus atrisināja ķermeņa augšāmcelšanās jautājumu par sliktu saducejiem un saskaņā ar farizeju uzskatiem (sal. Mt 22, 23–33), pēdējie atkal lūdza Kristum viņa viedokli, ticot, ka pēdējā gadījumā viņi arī iegūs Viņa autoritatīvu atbalstu. 
  • Mt 22: 23. Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, 24. Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus! 25. Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim. 26. Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam. 27. Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva. 28. Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi? 29. Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku. 30. Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs. 31. Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka: 32. Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs. 33. Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.
• Īpašības vārdam „liels” (μεγάλη), kas apraksta bausli, neskatoties uz tā vienlīdzīgu lietojumu, saskaņā ar konstrukciju, kas bieži sastopama gan ebreju, gan Jaunās Derības grieķu valodā, ir pārākuma nozīme; tāpēc mūsdienu tulkojumos šeit pamatoti tiek lietotas frāzes, kas atbilst izteicienam „lielākais bauslis”.
• Visus 613 baušļus (skaitli, kas atvasināts no visu burtu skaitlisko vērtību summas, kas nepieciešami, lai uzrakstītu frāzi „Desmit baušļi”) rabīni (jūdu mācītāji) vienbalsīgi sadalīja lielajos un mazajos. Galvenie baušļi cita starpā ietvēra baušļus par slepkavību, elkdievību, zaimošanu, svētā vārda vai sabata zaimošanu utt. Lai gan viņi vienojās par baušļu iedalījumu galvenajos un mazākajos baušļos (248 pavēles baušļi un 365 aizliegumu baušļi), rabīni savā starpā atšķīrās par visu to baušļu hierarhisko secību katrā grupā.

37.–38.

• Atbildot, Kristus citē fragmentu no ticības apliecības, kas labi pazīstama visiem izraēliešiem kā augstāko bausli: „Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku” (At 5, 4–5).
• Katras radības, un jo īpaši cilvēka, pirmais pienākums ir mīlēt Dievu. Tā nav vienkārši jebkāda mīlestība. Tai jāietver visa sirds, kas izraēlietim ir, cita starpā, saprāta mājvieta, un visa dvēsele, ko izraēlietis uzskata par visu domu un vēlmju avotu.

39.–40.

• Otrais svarīgākais bauslis attiecas uz mīlestību pret tuvāko: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Šīs mīlestības mērs ir sevis mīlestība. Starpplanētu raķešu un kosmosa ceļojumu laikmetā cilvēka galvenajai darbībai vairāk nekā jebkad agrāk vajadzētu būt mīlestības pret Dievu un tuvāko praktizēšanai!
• Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu nozīmē uzskatīt citus par Dieva bērniem un izturēties pret viņiem kā pret Dieva bērniem. Visa mīlestība balstās uz interešu kopību. Mīlestība pret Dievu ir mūsu un Dieva vēlmju kopība. Mīlestība pret cilvēkiem ir rūpes par viņu lietām, viņu vajadzībām.

↑