5. Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību! 6. Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu. 7. Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda? 8. Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi. 9. Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja? 10. Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt. 5 Un apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.” 6 Bet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu. 7 Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda! 8 Vai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu. 9 Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts? 10 Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.” Rakstu vieta: Lk 17,5-6 Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem: Rakstu vieta: Lk 17,7-10 Paralēlās vietas: – Līdzīga tēma: – Atsauces pie konkrētiem pantiem: 11. Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni. 12. Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm. 13. Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums! 14. To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri. 15. Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu, 16. Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis. 17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi? 18. Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks. 19. Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi! 11 Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju. 12 Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm un 13 skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!” 14 Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti. 15 Viens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu. 16 Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis. 17 Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi? 18 Vai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?” 19 Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.” Paralēlās vietas: Līdzīga tēma: Atsauces pie konkrētiem pantiem:
Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, [Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti. (Lk 24, 25) 
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)
Papildinājums dziļākai meditācijai
• Lk 17 •
• Lk 17, 5–10 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums
• Lk 17, 11–19 •
Vecais tulkojumsJaunais tulkojums