Mt 15 – Kāpt kalnā

• Mt 15 •

Mt 15, 21–28 Mt 15, ……..

• Mt 15, 21–28 •

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Papildinājums dziļākai meditācijai

Lauras Feldbergas zīmējums

Evaņģēlijs dzejas lāsē

Priestera komentārs

Evaņģēlija teksts (divi tulkojumi)

Vecais tulkojumsJaunais tulkojums

21. Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās. 22. Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars. 23. Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums. 24. Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm. 25. Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

26. Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem. 27. Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda. 28. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

21 Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu. 22 Un, redzi, kāda kanaāniešu sieviete, kas tur dzīvoja, nāca pie viņa, saukdama: “Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu dēmons briesmīgi moka!” 23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: “Palīdzi tai, jo tā kliedz, nākdama aiz mums.” 24 Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.” 25 Bet sieviete, pienākusi klāt, nometās ceļos viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!”

26 Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” – 27 “Jā, Kungs,” viņa sacīja, “bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.” 28 Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.

↑

Papildinājums dziļākai meditācijai

Paralēlās vietas:

Mk 7, 24-30

Līdzīga tēma:

Atsauces pie konkrētiem pantiem:

Mt 15,21 par.: Is 23,4n; Ez 27,8; Mk 3,8; 6,31; Lk 4,26.
Mt 15,22 par.: Mt 9,27; 17,15; 20,30n par.; Lk 17,13.
Mt 15,23 par.: Mt 22,46; 1 Ķēn 18,21; 2 Ķēn 18,36; Apd 16,17.
Mt 15,24 par.: Mt 9,36; 10,5n; 18,12; Lk 15,4; Jer 50,6; Zah 12,7.
Mk 5,25: Rom 1,16; 2,9n u.t.t.
Mt 15,26 par.: Is 1,2; Rom 9,4.
Mt 15,27 par.: Mk 6,42; 8,8; Lk 16,21.

↑

Lauras Feldbergas zīmējums
(“Mieram tuvu”, 16.08.2020.)

↑

Evaņģēlijs dzejas lāsē

Ar kādām tiesībām?

Bet es…
Bet viņi…!
Un ko Tu…?

Apej izredzēto pulku,
izlauzies klusumam cauri
un pielūdz Mīlestības Patiesību.

Sūti cūkas pie sēnalām,
suņus – pie druskām no galda,
bet sevi pašu nosēdini pie Sirds altāra.

pr. Pāvils

↑

Mazs komentārs / norādes pārdomām un lūgšanai:

Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.
- Cik lielā mērā esmu spējīgs līdzīgi Jēzum doties pie cilvēkiem, ar kuriem man jau daudz kopīga, vai pat kuri nav ar draudzīgu nostāju pret mani?
- Vai mana sirds domā par pagāniem, kā arī par tiem, kas neatzīst visas ticības patiesības, lai par viņiem lūgtos, lai ar viņiem runātu, mudinot meklēt Patiesību?
Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam:
- Jūdi nebija pārāk draudzīgās attiecībās ar kanāniešiem – vai manā dzīvē ir cilvēki vai cilvēku grupas, no kurām es izvairos?
- Kādi manī/manā ģimenē ir motīvi, argumenti, pārliecības, kas liek turēties tālu no dažiem cilvēkiem vai grupām?
Kungs, Dāvida Dēls,
- Sieviete apzinās par saistību starp Jēzu un ķēniņu Dāvidu. Ko es zinu par Dāvidu, viņa lomu Dieva pestīšanas plānā un to, kādā veidā tas attiecas uz Kungu Jēzu?
- Vai manā skatījumā uzruna “Kungs” ir līdzvērtīgs vārdam “Dievs”? Vai tomēr kāda no šīm kvalitātēm ir augstāka, kāda zemāka?
apžēlojies par mani! Manu meitu
- Bēdas skar pirmkārt meitu, tomēr sieviete sauc, ka žēlsirdība ir vajadzīga (arī) viņai. Cik lielā mērā esi lūdzis par Dieva žēlastību (vienīgi) sev pašam, cik lielā mērā arī tiem, ar kuriem esi saistīts?
- Vai mātes vietā es reaģētu un prasītu Dieva apžēlošanu meitas apsēstības (vai citu briesmu) iesākumā, vai tikai tad, kad es pats vairs nevarētu izturēt smago, nepatīkamo situāciju?
- Kā es atpazinu savu (vai arī sev tuvo cilvēku) pēdējo izturības, noslogojuma vai spēju robežu?
- Vai aizlūgumu (lūgšanu par citiem) jēdziens ir man vispār pazīstams? Vai tas ir klātesošs manā ticības un lūgšanu dzīvē?
šausmīgi moka ļaunais gars.
- Vai man ir skaidra Bībeles un Baznīcas mācība par ļaunajiem gariem (ka tie ir Dieva radītie eņģeļi, kas sacēlās pret Viņu; ka tie ir tikai radība, nevis Dievs; ka viņu ietekme uz cilvēkiem ir ierobežota un laicīga, nevis mūžīga; ka viņiem ir paredzēts mūžīgais sods)?
- Cik bieži esmu sastapies ar neticīgu vai/un neizglītotu cilvēku maldu mācību, ka ļauno garu nav, ka tā ir tikai kāda kļūda, sabiedrības nepilnība vai psihiskā slimība, kaut Bībeles un Baznīcas mācība skaidri norāda, ka tā ir reāla un darbojošās dzīva garīgā būtne?
Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda.
- Cik reizes esmu piedzīvojis „Dieva klusēšanu”?
- Kā es protu sev vai/un citiem paskaidrot, kāpēc Dievs dažreiz neatbild vai neatbild uzreiz?
- Kādos dzīves apstākļos vai kādiem cilvēkiem es vispār neatbildu vai neatbildu uzreiz?
Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo…
- Vai atlaist, atraidīt kādu cilvēku man šķiet pieļaujams? Kāda iemesla dēļ vai kādos apstākļos – jā/nē?
- Kur, manuprāt, ir robeža starp tā saukto „svēto mieru” un man, vai citiem objektīvi nepieciešamo mieru, klusumu, distanci vai prombūtni?
tā sauc pēc mums.
- Vai es domāju, ka esmu iemācījies pietiekoši skaidri izteikt savas domas vai komunicēt savus lūgumus un savas vajadzības?
- Vai esmu iemācīts lietot dažādas izteiksmes un komunikācijas formas, un pielietot atbilstošu situācijām, to intensitāti?
Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.
- Vai es apzinos, ka dzīvē un ticībā ir likumi, kuri ir nemainīgi un negrozāmi?
- Vai es apzinos, ka mīlestība (un jo vairāk – žēlsirdība) ir visu likumu izpildījuma virsotne (sal. Rom 13,8)?
Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!
- Kā es nospraužu robežu starp neatlaidību un uzbāzīgumu vai pat bezkaunību?
- Kad es pirmo reizi sadzirdēju, ka Dieva pielūgsmē un slavēšanā var saņemt vairāk, nekā lūdzot/lūdzoties par konkrētu lietu? Kā es protu paskaidrot šo patiesību, kāpēc tas tā ir?
- Vai man ir skaidrs, ka komunikācijas līdzekļiem ir dažādas pakāpes, stiprums, intensitāte (kaut piemēram, dažāds balss skaļums)?
Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.
- Vai, manuprāt, glaimošana vai meli var kādu personu pasargāt no tā sauktās „rūgtās patiesības”?
- Kādā veidā es „mērītu” mīlestības daudzumu, kas ir vajadzīgs, lai otrai personai tā izteiktu „rūgto patiesību”, ka viņa to sadzirdētu? Citos vārdos: kāda mīlestība ir vajadzīga, lai patiesība „nenogalinātu” personu, kurai tā ir teikta?
Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.
- Pēc kā es atšķiru, ar kurām personām vai ar kādām autoritātēm var tirgoties, strīdēties, ar kurām nevar?
- Vai es varu iejusties šīs sievietes stājā, skaidri nosaucot: viņa „strīdējās” ar pašu Dievu?
- Vai man kādreiz ir gadījies par kaut ko „tirgoties” ar Dievu? Vai es varētu atklāt, kādā kontekstā tas notika? Vai es to varētu atklāt publiski vai tikai kādai uzticamai personai?
Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.
- Vai man tas ir saprotams pats par sevi, ka patiess, tīrs mīlestības akts var aizkustināt Dieva sirdi?
- Vai esmu kādreiz dzirdējis, ka par šo Dieva „padošanos” cilvēka mīlestības priekšā var izlasīt jau Dziesmu dziesmā, kad ir teikts, ka Līgavaini „savaldzina” viens Līgavas mats (sal. Dz 4,9 Vulgātas tulkojumā)?

↑

• Mt 15, ……………..•

Iesākdams no Mozus un visiem praviešiem,

[Jēzus] tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

(Lk 24, 25)